Gada spilgtākie notikumi pasaules sportā

Šo gadu pasaules rangā Nadals (32 gadi) noslēgs 2, vietā aiz Serbijas tenisista Novaka Džokoviča (31 gads), bet 3. pozīcijā ierindojas 37 gadus vecais Federers. 

8. Usiks kļūst par neapstrīdamu pasaules čempionu

Ukrainas bokseris Oleksandrs Usiks janvārī Rīgā uzveica Mairi Briedi un iekļuva Pasaules boksa supersērijas pirmās sezonas finālā. Tajā viņš jūlijā Maskavā pārspēja arī Muratu Gasijevu no Krievijas, kļūstot par neapstrīdamu pasaules čempionu.

Usiks kļuva par pirmo bokseri vēsturē, kurš pirmā smagā svara kategorijā (līdz 90,7 kg) ieguvis visas četras prestižās pasaules čempiona jostas - WBO, WBC, WBA un IBF. Iepriekš ar trim jostām šajā svara kategorijā par neapstrīdamu pasaules čempionu savulaik kļuva Evanders Holifīlds un un O'Nīls Bels.

Ukrainas bokseris kļuva arī tikai par ceturto vīriešu kārtas cīkstoni, kuram kādā no svara kategorijām izdevies iegūt savā īpašumā četras pasaules čempiona jostas. 2004. gadā to paveica Bernards Hopkins un 2005. gadā Džermeins Teilors (abi divi vidējā svarā - līdz 76,2 kg), kā arī 2017. gadā Terenss Kraufords (otrais vieglais svars - līdz 63,5 kg).

Tiesa, arī Maiks Taisons, Muhameds Ali un citi slaveni bokseri bijuši neapstrīdami pasaules čempioni, taču tolaik vēl nebija tik daudz jostu, par kurām cīnīties.

7. Lebrons Džeimss pārceļas uz Losandželosas "Lakers"

Džeimss šovasar jau otro reizi karjerā atstāja Klīvlendas "Cavaliers" un pārcēlās uz citu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu. Viens no visu laiku labākajiem basketbolistiem pasaulē noslēdza 4 gadu līgumu ar "Lakers" par atalgojumu 154 miljoni ASV dolāru (132 miljoni eiro).

Džeimss arī 2010. gadā atstāja "Cavaliers", pārceļoties uz Maiami "Heat" vienību, bet 2014. gadā viņš atgriezās Klīvlendā. 

Patlaban 33 gadus vecais Džeimss karjerā izcīnījis divus NBA čempiona titulus ar "Heat" (2012. un 2013. gadā) un vienu ar "Cavaliers" (2016. gadā). Vai viņam tas izdosies arī ar "Lakers"?

6. Madrides "Real" dominē UEFA Čempionu līgā

Maija beigās Spānijas kluba Madrides "Real" futbolisti UEFA Čempionu līgas finālā ar rezultātu 3:1 pārspēja Anglijas komandu "Liverpool", turnīrā triumfējot trešo gadu pēc kārtas. 

"Real" kļuva par pirmo komandu vēsturē, kas UEFA Čempionu līgā uzvarējusi trīs sezonas pēc kārtas. 

Kopš 1992. gada Eiropas spēcīgākais futbola klubu turnīrs tiek dēvēts par UEFA Čempionu līgu.

Laika posmā no 1955. līdz 1960. gadam "Real" futbolisti piecas sezonas pēc kārtas triumfēja Eiropas kausā, kas ir priekštecis UEFA Čempionu līgai.

"Real" kopumā 13 reizes triumfējis Eiropas spēcīgākajos klubu turnīros (6 tituli Eiropas kausā un 7 tituli UEFA Čempionu līgā). 

Tuvākā sekotāja ir Itālijas komanda AC "Milan", kas par čempioni kļuvusi 7 reizes.

5. Krištianu Ronaldu pāriet no "Real" uz "Juventus"

Viens no visu laiku labākajiem un pasaulē slavenākajiem futbolistiem portugālis Krištianu Ronaldu šovasar atstāja Spānijas klubu Madrides "Real". Samaksājot aptuveni 100 miljonus eiro, 33 gadus veco futbolistu iegādājās Itālijas komanda Turīnas "Juventus".

Ronaldu ir UEFA Čempionu līgas visu laiku labākais vārtu guvējs ar 121 precīzu sitienu. Tuvākais sekotājs ir Spānijas granda "Barcelona" argentīniešu uzbrucējs Lionels Mesi, kurš šajā turnīrā guvis 106 vārtus.

4. NHL debitante Vegasas "Golden Knights" pārsteidz pasauli

Nacionālās hokeja līgas (NHL) pagājušās sezonas debitante Vegasas "Golden Knights" jau savā pirmajā sezonā aizkļuva līdz Stenlija kausa finālam. Līdz šim neviena NHL debitante nebija spējusi paveikt ko tādu. Cīņā par trofeju "Golden Knights" gan piekāpās Vašingtonas "Capitals" sērijā ar 1-4.

Interesanti, ka 2021./2022.gada sezonā NHL čempionātam pievienosies arī komanda no Sietlas, kas kļūs par čempionāta 32. klubu. Sietlas komanda 2021.gada paplašināšanās draftā varēs izvēlēties pa vienam hokejistam no 30 NHL klubiem, izņemot "Golden Knights". Arī Vegasas klubs līdzīgā veidā nokomplektēja komandas sastāvu.

Zīmīgi, ka pirms iepriekšējās sezonas "Golden Knights" izredzes izcīnīt Stenlija kausu tika vērtētas kā 500 pret vienu.

3. Nurmagomedovs pret Makgregoru 

Oktobra sākumā Lasvegasā (ASV) norisinājās skandalozs jauktās cīņas mākslas (MMA) duelis "Ultimate Fighting Championship 229" (UFC) šova ietvaros - Krievijas pārstāvis Habibs Nurmagomedovs pārspēja Konoru Makgregoru no Īrijas.

Biļetes uz cīņu "T-Mobile" arēnā, kuras ietilpība ir 20 000 vietu, tika izpārdotas trīs minūtēs. Žurnāls "Forbes" vēsta, ka Nurmagomedovs par cīņu saņēma 2 miljonus ASV dolāru, bet Makgregora honorārs bija 3 miljoni dolāru. Tiesa, šajās summā nav iekļauti atsevišķi bonusi.

Nurmagomedovs pēc uzvaras saglabāja UFC čempiona titulu vieglajā svarā (līdz 66 līdz 70 kg).

2. Dienvidkorejā februārī norisinājās Ziemas olimpiskās spēles

Šīs kļuva par pirmajām Ziemas olimpiskajām spēlēm, kurās tika sadalīti vairāk nekā 100 medaļu komplekti (102). Phjončhanā piedalījās 92 valstis un startēja teju 3000 sportisti.

Olimpisko spēļu programmā debitēja 6 sacensības - vīriešu un sieviešu snovbords "Big Air" disciplīnā, jauktās dubultspēles kērlingā, vīriešu un sieviešu masu starts ātrslidošanā, komandu sacensības kalnu slēpošanā.

Ziemas olimpiskajās spēlēs debitēja 6 nācijas - Ekvadora, Eritreja, Kosova, Malaizija, Nigērija un Singapūra.

Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas delegācijas soļoja kopā. Šo abu valstu hokejistes olimpisko spēļu turnīrā spēlēja vienā komandā.

Šīs olimpiskās spēles vieš cerību, ka līdz šim izolācijā dzīvojušās Ziemeļkorejas attiecības ar ārpasauli uzlabosies.

1. Francijas futbolisti triumfē Pasaules kausa izcīņā

Krievijā šovasar 11 pilsētās 12 stadionos norisinājās Pasaules kauss futbolā, turnīrā kopumā aizvadot 64 spēles (piedalījās 32 valstsvienības). Vidēji vienu spēli klātienē apmeklēja 47 371 skatītāji, bet kopumā mačus klātienē raudzījās vairāk nekā 3 miljoni skatītāju. 

Otro reizi vēsturē prestižo trofeju izcīnīja Francijas futbolisti (iepriekš arī 1998. gadā). Francūži finālā ar rezultātu 4:2 pārspēja Horvātijas izlasi, bet cīņā par trešo vietu Beļģija pārspēja futbola dzimteni Angliju. 

FIFA aplēses liecina, ka turnīru kopumā skatījās 3,5 miljardi cilvēku, bet Pasaules kausa finālmaču vismaz vienu minūti televīzijā skatījās 1,12 miljardi cilvēku.

Tiek lēsts, ka turnīra rīkošanas izmaksas bija vairāk nekā 14 miljardi ASV dolāru (aptuveni 12 miljardi eiro), kas ir lielākie tēriņi Pasaules kausa organizēšanai kādi jebkad bijuši.

Turnīra kopējais naudas balvu fonds bija aptuveni 400 miljoni ASV dolāru (350 miljoni eiro). Pasaules kausa ieguvēja Francija nopelnīja apmēram 38 miljonus dolāru (33 miljoni eiro), bet turnīra otra fināliste Horvātija - 28 miljonus dolāru (24,6 miljoni eiro).