:format(webp)/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/01/09/11703752t1hc814.jpg)
Sindija Bukša pērn laboja 31 gadu senu Latvijas rekordu 100 metru sprintā. Talantīgā vieglatlēte sarunā ar TVNET uzsver, ka viņa nedrīkst apstāties izaugsmē, jo Latvijas rekorda īpašnieces statuss uzliek lielu atbildību.
Latvijas ātrākā skrējēja Bukša: Nedrīkstu pievilt atbalstītājus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien, 9. janvārī, lidostā "Rīga" atklāja vieglatlētikas triumfa sienu, uz kuras attēloti 9 pašmāju sportisti. 21 gadu vecā Bukša atzīst, ka arī viņa gribētu ar saviem rezultātiem kādreiz nopelnīt līdzīgu atzinību.
"Protams, gribētos. Tā ir arī liela motivācija nākotnē tur nokļūt (uz Latvijas vieglatlētikas triumfa sienas). Domāju, ka man tas varētu izdoties. Tikai jāstrādā," sacīja Bukša.
Latvijas rekordiste jaunajā vieglatlētikas sezonā vēlas veiksmīgi startēt Eiropas čempionātā telpās, kas no 1. līdz 3. martam risināsies Glāzgovā (Lielbritānija), kā arī piedalīties pasaules čempionātā, kas no 27. septembra līdz 6. oktobrim risināsies Dohā (Katara).
"Jaunajai sezonai vēl tikai ieskrienos, tāpēc šobrīd nevar neko daudz izsecināt. Tomēr ļoti rūpīgi gatavojos Eiropas čempionātam telpās. Teorētiski ir izpildīts 100 metru normatīvs, bet to ir jāizpilda vēlreiz, lai saņemtu finansējumu. Tas ir primārais mērķis. Pēc tam, protams, gatavošos pasaules čempionātam Dohā, kas ir nākamais svarīgais mērķis. Pārējās sacensības būs vairāk treniņu vajadzībām."
Bukša sezonas ievadā ieplānojusi startēt tradicionālajās sacensībās "Kuldīgas Katrīnas kauss", kas šogad paredzēts 19. janvārī. Tāpat viņa piedalīsies Latvijas čempionātā telpās, kas notiks 16. un 17. februārī Kuldīgā.
Pērn maija beigās Bukša laboja Latvijas rekordu 100 metru sprintā, kas pirms tam piederēja Vinetai Ikauniecei kopš 1987. gada (10 gadus pirms Bukšas dzimšanas). Iepriekšējo rekordu viņa laboja par 0,05 sekundēm, finišējot ar rezultātu 11,29 sekundes.
"Pagājušā bija mana veiksmīgākā sezona. Tomēr jāteic, ka man katra sezona bijusi veiksmīga, jo rezultāti ar katru gadu kļūst arvien labāki. Pagājusī sezona mūžīgi paliks atmiņā, jo laboju Latvijas rekordu. Tās sacensības ("Rīgas kausi") nekad neaizmirsīšu - bija neaprakstāmas emocijas. Pati neticēju, ka tas tā var notikt. Es biju plānojusi to izdarīt (labot Latvijas rekordu) kaut kad nākotnē. Tā kā tas notika tik ātri, arī liela atbildība ir ātrāk radusies. Nedrīkstu pievilt savus atbalstītājus. Arī turpmāk ir jāpārsteidz ar labiem rezultātiem."
Bukšai jau bērnībā bijusi vēlme pēc iespējas ātrāk no punkta A nokļūt punktā B, tāpēc izvēle kļūt par sprinteri viņai šķiet pašsaprotama.
"Bērnībā sanāca tālu iet uz skolu. Reizēm izvēlējos skriet, lai ātrāk nokļūtu galā. Laikam jau tad izveidojās tas ātrais solis. Kad nokļuvu pie savas pirmās treneres Anitas Kozičas, viņa mani sākumā gribēja trenēt 400 metru barjerskriešanā, bet tā arī nevienu reizi nenoskrēju. Izmēģinājām arī tāllēkšanu, kas man īsti nepadevās. Kad nokļuvu pie treneres Mārītes Lūses, arī viņa mani izmēģināja lēkšanā. Kad es izlēcu bedrē - viņa uzreiz pateica, ka no manis lēcējs nesanāks (smejas). Tā es arī paliku pie sprinta un turpināšu to darīt. Man radās mīlestība pret sprintu jau bērnībā, jo vienmēr gribējies izdarīt visu ātri un visu pašai. Vieglatlētika ir individuālais sporta veids - tas nozīmē, ka es visu varu izdarīt pati."
"Līdz skolai man bija jāiet apmēram viens kilometrs, bet es biju maziņa un man tas likās šausmīgi tālu. Atceros, brālēns vienmēr gāja pa priekšu, bet es sekoju pa viņa pēdām. Varbūt tas izstiepa man to solīti garāku un ātrāku. Vispirms mācījos Ķeipenes pamatskolā, pēc tam pārvācos dzīvot pie mammas uz Ķekavu, kur mācījos līdz 10. klasei. Pēc tam 2 gadus mācījos tālmācībā, lai varētu mācības apvienot ar sportu."
Arī tagad Bukša mācības cenšas apvienot ar sportu, jo viņa studē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, apgūstot mārketingu un reklāmu.
"Cenšos apgūt kaut ko jaunu savā dzīvē. Kā zinām, sports jau nebūs visu dzīvi. Mārketings man patīk, ar to gribētu nodarboties nākotnē. Vēlos tam (mācību procesam) iziet cauri tagad, lai vēlāk būtu vieglāk."
Bukša ir samērā aktīva savos sociālo tīklu profilos. Sprintere atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai sponsoriem būtu interese viņu atbalstīt. Turklāt mārketinga un reklāmas studijas viņai noder sava tēla veidošanā.
"Pagājušajā gadā pēc Latvijas rekorda labošanas parādījās sponsori, kas grib mani atbalstīt. Protams, piestrādāju pie tā, lai mans tēls būtu tāds, kāds ir nepieciešams sponsoriem. Mārketinga mācīšanās arī palīdz šā tēla veidošanā. Savus sociālos tīklus jāveido kā etalonu, lai visi cilvēki redzētu manu personību. Līdz ar to arī lēnām sāk parādīties piedāvājumi no dažādām kompānijām, sporta fanātiem, kas grib atbalstīt dažādos veidos. Cenšos, lai tas tā turpinātos."
Bukša vieglatlētikas sezonai ziemas periodā gatavojas Rīgā. Kaut arī Latvijas galvaspilsētā infrastruktūra vieglatlētikai joprojām ir kritiskā līmenī, sprintere par treniņu apstākļiem nesūdzas.
"Man kāds gudrs cilvēks teica, ka sliktam sportistam ir slikts inventārs. Zinu, kāda ir situācija Latvijā ar sporta bāzēm. Mēs - sportisti - tur neko diemžēl nevaram izdarīt. Mums jātrenējas tur, kur ir iedalīta vieta. To es arī daru. Domāju, ka sezonai var sagatavoties pilnvērtīgi jebkur - arī ārā ziemā. Man tas nav šķērslis. Protams, prasās aizbraukt uz siltajām zemēm pasildīties. Kuram to negribas? (Smejas.) Uzskatu, ka šeit ir pietiekami apstākļi, ja esi gatavs cīnīties."
"Jaunajā gadā vēlos labu veselību, kas ir primārais, lai es gūtu panākumus. Gribu labot vēl kādu Latvijas rekordu, bet jāsāk ar personīgajiem rekordiem. Latvijas rekordi ir pakāpeniski jālabo, teiksim tā - jānomaina paaudzes."
Daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas mammai Vinetai Ikauniecei kopš 80. gadiem joprojām pieder Latvijas rekordi 60 metros (gan stadionā, gan telpās), 100 metros telpās un 200 metros stadionā.
"Koncentrēšos abām distancēm, jo tās viena otru papildina. 100 metros vajadzīga eksplozivitāte, bet 200 metros izturība. Man tas īsti netraucē, drīzāk esmu ieguvēja, skrienot abas distances."