Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Slava Ankipānam un komandai (1)

Globāli šis zaudējums nav tā vērts, lai par to ilgstoši gaustos, jo uzvarot Rīga tāpat Gagarina kausa pirmajā kārtā pretī dabūtu CSKA, kas ir bruņojies vēl labāk nekā PSRS laikos – sešas maiņas! Mūsu komandai uzvarēt tādu monstru četru (septiņu!) spēļu sērijā praktiski ir neiespējami. Kas formāli nozīmē tikai to, ka šajā KHL čempionātā mums oficiāli skaitās 17. vieta, proti, pirmie aiz play-off strīpas, un nevis 15. vieta, ja mēs tur tiktu. Lai gan kā žurnālists es, protams, gribēju Rīgā vismaz uz divām spēlēm redzēt Gagarina kausa hokeju.

Kopumā par šo sezonu mēs varam teikt paldies treneru kolektīvam – Ģirtam Ankipānam, Jurim Klodānam, Edgaram Masaļskim, Artim Ābolam un Ronaldam Ozoliņam, kā arī visiem spēlētājiem. Tagad, kad aizvadītas visas 62 spēles, tauta lēš, ka play-off mēs pazaudējām februāra sākumā Minskā (1:3) vai Bratislavā (1:2).

Tikpat labi varam spriest, ka divi punkti “iesprūda” kaut kur trijās septembra mājas spēlēs pret “Spartak” (1:3), “Sočiem” (1:4) vai “Baris” (3:7). Vai oktobra vidū, kad Rīgā nepratām uzvarēt “Kuņ luņ Red Star” (1:3) un “Amur” (0:1). Vai novembrī, kad atkal savā laukumā ar 1:2 zaudējām beigu tabulas galvenajiem konkurentiem “Vitjaz” (1:2). Vai pat visu novelt uz Miku Indraši, kurš 28. janvāra spēlē Maskavā ar savu supergolu atņēma mums vismaz vienu pelnīto punktu.

Taču no visām 62 spēlēm tikai četras ir tādas, kad mazliet kauns, – 0:5 pret CSKA, 1:7 pret SKA, 3:7 pret “Baris” un “Jokerit”. 35 (!) spēles beigušās ar vienu vārtu starpību, 16 no tām “Dinamo” uzvarējis, 19 – zaudējis. Nevienu punktu neesam atņēmuši tikai CSKA (0:5, 0:3), regulārā čempionāta piektajai spēcīgākai komandai “Baris” (3:7, 1:3) un Austrumu konferences pastarītim “Amur” (1:2, 0:1). Pārējie – 21 komanda mums punktus ir zaudējusi. Arī KHL čempionāta vicelīderis SKA – 3:2 (OT), “Lokomotiv” (4. vieta) – 3:2, Magņitogorskas “Metallurg” (6.) - 2:1, Omskas “Avangard” (7.) - 3:0. No Maskavas “Dinamo”, Čerepovecas “Severstaļ” un Bratislavas “Slovan” esam paņēmuši 6 punktus, no “Spartak” un “Jokerit” - 5, no Minskas “Dinamo” - 4, tāpat no Vladivostokas “Admiral” un Ņižņekamskas “Ņeftehimik” - 4, proti, visus.

Ankipāna komandas 16. vieta ir labākā pēdējos piecos gados, kā arī sestā labākā pēc Jūliusa Šuplera pirmajiem trim gadiem (10., 13. un 13.), Pekas Rautakalio pirmā gada (15.) un Arta Ābola pirmās sezonas (10.).

Ankipāna brigāde var lepoties ar sesto labāko mazākumu līgā (86,9%, zaudēti 28 vārti 213 noraidījumos) un desmito precīzāko vairākumu (20,3%, 47 vārti 232 iespējās). Ar 155 ielaistajiem vārtiem dalām 12./13. vietu, taču uzbrukums ir viens no sliktākajiem KHL – 129 vārti, 20. vieta 25 komandu konkurencē.

Lai būtu laba komanda, ir nepieciešams labs pirmais vārtsargs. Timurs Biļalovs par tādu kļuva (15 uzvaras, 14 zaudējumi), pēc atvairīto metienu procenta (93,0) 11. vieta visā līgā, vidēji spēlē zaudējot 2,18 vārtus. Ir nepieciešams uzbrucējs līderis, kāds šogad bija Linuss Videls (24+24) – 13. vieta KHL un metošs uzbrūkošais aizsargs – Metjū Majone – 46 (11+35), kas ir 2. vieta starp KHL aizsargiem.

Sezonas otrajā pusē Majone visas KHL fanu mīlestību ieguva arī ar ļoti labu ģitāras spēli un dziedāšanu, kas no līgas PR ir varbūt pat svarīgāk par iemestajām ripām.

Rīgas ''Dinamo'' aizsargs Metjū Majone ir ne tikai lielisks hokejists, bet arī dziedātājs! Skaties viņa KHL zvaigžņu spēles perfomanci. pic.twitter.com/X9Exb24Uyn

— TVPlay Sports (@TVPlaySports) January 19, 2019

Ja iepriekšējās sezonās esam jūsmojuši par Sandi Ozoliņu (6+18; 5+26;10+10; 5+17) vai Metu Robinsonu (10+17), tad italokanādietis Majone ir ticis daudz tālāk. KHL personīgais rekords (48) arī Videlam.

Atšķirībā no dažiem iepriekšējiem gadiem “Dinamo” ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns šogad bija trāpījis ar leģionāriem – Biļalovs, Majone, Videls, kā arī aizsargi Sergejs Gimajevs, Dmitrijs Šuļeņins, Marks Dzaneti, izcila sezonas otrā puse izdevās Nerijam Ališauskam, uzbrucēji Brendons Makmilans, Koltons Gilīss, arī Matiass Mitinens un Kevins Klarks. Šo ārzemnieku iesaukumu varam likt vienā rindā ar pirmās sezonas leģionāriem (Vestkots, Novāks, Hosa, Hartigans, Elisons) vai Ābola veiksmīgo sezonu (2013./2014; Telkvists, Robinsons, Vilsons, Hosa, Ščehura).

Savu otro rezultatīvāko sezonu “Dinamo” aizvadīja kapteinis Lauris Dārziņš (18+26), rezultatīvāko – Andris Džeriņš (11+12). Aizsardzību jau otro gadu nespējam iedomāties bez jaunajiem Uvja Balinska un Kristapa Zīles, uzbrukumā itin labi jūtas abi juniori Emīls Ģēģeris un Daniels Bērziņš, kā arī par viņiem mazliet vecākie Frenks Razgals, Mārtiņš Dzierkals, Oskars Batņa. Pirms sezonas Ģirts Ankipāns abu liepājnieku – Egila Kalna un Roberta Mamčica iesaistīšanu komandā skaidroja racionāli: “Varbūt viņi man noderēs kādās piecās sešās spēlēs.” Mamčics laukumā tika desmit, Kalns – septiņos mačos, bet negaidītākais pārsteigums droši vien ir Rihards Marenis – KHL debitants aizvadīja 33 spēles, gūstot četrus vārtus. Malači puikas.

Rēķinot nākamās sezonas griezumā, būtu labi noturēt pēc iespējas vairāk no šā gada sastāva, taču skaidrs, ka Biļalova, Majones un Videla vērtība KHL tirgū ir augusi.

Visticamāk, šopavasar leģionāri tiks palaisti uz mājām, nelielu atpūtu noteikti dabūs arī visi pašmāju spēlētāji. Oficiāli līdz 30. aprīlim viņi visi ir “Dinamo” hokejisti. Droši vien kaut kad marta vidū varētu turpināties “Dinamo” treniņi, bet Latvijas izlase oficiāli kopā nāks 8. aprīlī.