Tiesa, Polijas un Grieķijas basketbolisti izcīnīja ceļazīmi uz Pasaules kausu, kaut arī cīņā par atlēkušajām bumbām viņiem klājās vēl mazliet sliktāk nekā Latvijas izlasei - attiecīgi 24. vieta (34,0 bumbas) un 28. pozīcija (32,4 bumbas).
"Iespējams, kādu treniņu vai vismaz tā daļu varējām veltīt tikai atbloķēšanas vingrinājumiem, tomēr nedomāju, ka tik īsā sagatavošanās laikā izdotos panākt kardinālas izmaiņas. Treneru komisijā bija runa, ka šajā elementā ir problēmas, jau sākot no jauniešu izlasēm. Acīmredzot nepieciešams ilgtermiņa risinājums," pauda Vecvagars. "Ne tikai šajā ziņā vien, arī citos basketbola elementos grūti gaidīt, ka spēlētāji valstsvienībā darīs to, ko nedara ikdienā – sākumā sporta skolā, pēc tam klubos. Podgoricā regulāri laukumā bija trīs virsdivmetrinieki, tomēr galā netikām."
Vecvagars noliedz iepriekš izskanējušo informāciju, ka priekšpēdējā cikla mačā viņam bijis konflikts ar kapteini Jāni Blūmu.
"Nebija. Nekad neesmu pievērsis uzmanību spēles stresa raisītām emocijām, lēmumos vienmēr esmu pragmatisks. Iepriekš Slovēnijā Jānis deva milzīgu ieguldījumu lūzuma panākšanā, un tur viņš spēlēja daudz. Pret Spāniju pēc komandai neveiksmīgā pirmā puslaika otrajā sākām atspēlēties un laukumā bija sastāvs, kas to spēja izdarīt. Nevienam spēles laiks mākslīgi netika ne palielināts, ne samazināts, katru lēmumu varu pamatot ar video argumentu palīdzību," pastāstīja Vecvagars.
26. februārī LBS Treneru komisija uzklausīja Vecvagara pārskatu par pēdējām spēlēm un visu darba ciklu.