Lai daudzi no Latvijas nacionālās futbola izlases kandidātiem varētu realizēt savu potenciālu un progresēt kā futbolisti, viņiem ir jāmeklē iespējas, kā izkāpt no komforta zonas, tajā skaitā nevairoties no došanās spēlēt ārpus Latvijas, uzskata Latvijas valstsvienības galvenais treneris Slaviša Stojanovičs.
Stojanovičs: Izkāpjot no komforta zonas, spēlētāji var tikai progresēt
Nākamajā nedēļā Slaviša Stojanovičs preses konferencē uzrunās pašmāju medijus un futbola sabiedrību kā Latvijas nacionālās izlases galvenais treneris, kad vienlaikus tiks nosaukti arī uz valstsvienību izsauktie kandidāti pirmajām divām 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlēm izbraukumā pret Maķedoniju (21. marts) un Poliju (24. marts).
"Nacionālās izlases trenera darbs sev līdzi nes lielu godu, tomēr tas ir arī ļoti sarežģīts, jo izlases trenerim ir dots mazāks laiks, lai kaut ko uzlabotu. Kā izlases treneris tu ceri, ka spēlētājiem ir atbilstoša prakse savos klubos, ka viņi ir fiziski gatavi un veseli. Izlases trenerim pār daudzām ikdienas lietām nav kontroles, tāpēc šis ir darbs, kurā ļoti būtisku lomu spēlē motivācija, spēlētāju mentāla sagatavošana un pēc iespējas labāka viņu kvalitāšu izmantošana," sava darba akcentus un specifiku iezīmē Stojanovičs.
Stojanovičs 2017. gada sezonas izskaņā vadīja pašmāju klubu Riga FC, ar kuru Virslīgas čempionātā ierindojās trešajā vietā un iekļuva Latvijas kausa finālā. Iegūtās bronzas medaļas Virslīgā klubam bija pirmās godalgas tā vēsturē.
"Pēc Riga FC klubā pavadītā laika ar Latviju man saistās tikai labas atmiņas. Nezinu kāpēc, bet pēc šķiršanās no Riga FC manī bija sajūta, ka reiz Latvijā atgriezīšos. Tobrīd nenojautu, ka atgriezīšos kā izlases treneris, tomēr jutu, ka turpinājums būs. Latvijas cilvēki un viņu mentalitāte man ir labi saprotami, šeit jūtos ļoti mājīgi," pauž Slovēnijas speciālists, kurš Latvijā iepriekš pavadītajā laikā izdarījis arī vairākus secinājumus par pašmāju futbolistiem. "Šeit strādājot, ieguvu sajūtu, ka vietējie spēlētāji Latvijā jūtas ļoti ērti un viņos nav lielas degsmes doties spēlēt uz ārzemēm. Kad vērtēju viņus pēc tehniskajām iemaņām, droši varu teikt, ka daudzi no viņiem var spēlēt augstāka līmeņa komandās Eiropā. Ceru, ka darbā ar izlasi man izdosies viņus vairāk motivēt izkāpt no savas komforta zonas, jo kā futbolisti viņi tādējādi var tikai un vienīgi progresēt."
Pēc pirmajām divām 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlēm #11vilki atkal vienkopus pulcēsies jūnijā, kad Daugavas stadions Rīgā uzņems mačus pret Izraēlu (7. jūnijs) un Slovēniju (10. jūnijs).
"Zinu, ka Latvijas izlases līdzjutēji nav apmierināti ar komandas pēdējo gadu sniegumu. Skatoties uz rezultātiem, tas ir tikai normāli un saprotami, tomēr mudinu valstsvienības fanus uzticēties pārmaiņu procesam, kāds izlasē ir sācies," Latvijas izlases līdzjutējus uzrunā treneris. "Pašlaik es ar izlasi uzsāku ilgtermiņa darbu, un ilgtermiņa darbs nesola tūlītējus rezultātus. Nevaru solīt, ka jau pirmajās spēlēs mēs sāksim vērpt skaistas uzbrukuma saspēles, bet varu solīt, ka mūsu mērķis ir ar laiku valstsvienības izpildījumā uz laukuma panākt citas, daudz augstākas kvalitātes sniegumu. Tam ir jāizkristalizē spēlētāju kopums, kuri tam ir gatavi un to vēlas, tā labad ir jāiet soli pa solim uz priekšu, nopelnot arī veiksmi. Attīstība, izaugsme un attieksme – tās ir kvalitātes, kas mums ir jāliek līdzjutējiem sajust mūsu izpildījumā."