Mazinājies LHF pesimisms attiecībā uz Daugavas stadiona ledus halles projektu

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijas Hokeja federācijai (LHF) ir mazinājies pesimisms attiecībā uz jaunas treniņu halles būvniecību Daugavas stadiona teritorijā, atklāja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Daugavas stadiona ledus halle paredzēta kā 2021.gada pasaules čempionāta hokejā treniņu halle. Projekts ietver ledus halli ar diviem laukumiem, un tajā varētu būt līdz 700 cilvēku ietilpība. Halles būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 8,7 miljonu eiro apmērā.

"Pēc pēdējās tikšanās, kas bija ar iepriekšējo vadību un projekta vadītājiem, secināju, ka piedāvātais laika grafiks ir reāls. Ja viss tiek darīts saskaņā ar grafiku, tad halli var uzbūvēt. Mēneša vai divu mēnešu kavēšanās tur nav pieļaujama. Halli vajadzētu nodot ekspluatācijā 2021.gada janvārī, lai jau nākamajā mēnesī mēs varētu sarīkot turnīru, ko prasa starptautiskā federācija. Pēdējā tikšanās manu pesimismu ir mazinājusi. Tajā pat laikā vēlreiz uzsveru, ka mēneša kavēšanās jau būtu kritiska, taču visi to saprot un tam pieiet ļoti profesionāli," skaidroja Koziols.

Pirms trim mēnešiem Koziols sarunā ar portālu "Tvnet.lv" bija nobažījies par projekta laicīgi pabeigšanu, tāpēc esot jādomā arī par plānu B. Vēl pirms pusotra gada Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) pārstāvis Igors Nemečeks atzina, ka treniņiem varētu izmantot arī "Kurbada" halli.

""Kurbada" halle neder attāluma no "Arēnas Rīga" un laukuma izmēra dēļ. IIHF ir stingra prasība, ka laukuma izmēriem ir jābūt tādiem pašiem kā spēles laukumam - 30x60 metri. Protams, ka uz mazajiem laukumiem nevar pilnvērtīgi trenēties. Tas nav parasts turnīrs, bet gan pasaules čempionāts. Rīgā neviena no hallēm šīm prasībām neatbilst," teica Koziols.

Vaicāts, kāda būs Daugavas stadiona ledus halles dzīve pēc pasaules čempionāta, Koziols atbildēja, ka tā tiks pienācīgi izmantota. "Rīgā joprojām ir ledus haļļu deficīts. Halli pēc tam varēs izmantot, piemēram, hokejam, daiļslidošanai, šorttrekam, kērlingam. Mūsu vēlme ir, lai tās halles pēc tam kalpotu arī bērnu hokeja attīstībai," pauda Koziols.

Tikmēr "Kurbada" halles īpašnieks Andis Pikāns sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka jādara viss, lai Daugavas stadiona ledus halle tiktu uzbūvēta, taču projektam jābūt rūpīgi izsvērtam un pamatotam.

"Pirms pasaules čempionāta pieteikuma mūsu halle tika virzīta kā treniņu laukums, ko starptautiskā federācija ņēma par labu. Latvijas hokeja attīstības vārdā svarīgi saprast, ka Daugavas stadiona halles būvniecība ir pamatota. Šobrīd ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai projektu līdz pasaules čempionātam realizētu. Protams, ka jāizvērtē projekta pamatotība un lietderība - vai otrs laukums būs ekonomiski pamatots, zinot to, ka halle būs valsts paspārnē. Kādam tas otrais laukums būs arī jāapsaimnieko. Tāpat arī speciālistiem un sabiedrībai ir jāsaka savs viedoklis," stāstīja Pikāns.

Ja cita varianta nebūtu un vajadzētu izstrādāt plānu B, tad tiktu darīts viss, lai "Kurbada" halle uzņemtu treniņus pasaules čempionāta laikā.

"Laukuma izmērs ir diskutabls jautājums, jo redzam, ka Krievijā un Eiropā daudzās vietās pāriet uz mazajiem laukumiem. Tāpēc es domāju, ka ir tikai laika jautājums, ka IIHF arī pāries uz mazākiem laukumiem. Zinām gadījumus, kad, organizējot pasaules čempionātus, izmantotas mazā izmēra halles. Otra problēma ir attālums līdz "Arēnai Rīga", kas arī ir diskutabls jautājums. To visu var risināt sarunu ceļā starp LHF un IIHF," skaidroja Pikāns.

Lai "Kurbada" halli pielāgotu treniņiem, būtu jāveic neliela pārbūve, kas neesot šķērslis.

"Mūsu halle atbilst turnīriem, jo esam aizvadījuši divas Kontinentālā kausa sacensības, par ko saņēmām labas atsauksmes no IIHF. Tas varētu būt kā rezerves variants, tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka visiem būtu jākoncentrējas uz plānu A. Jādara viss, lai pabeigtu Daugavas stadiona halles projektu, taču tam jābūt pamatotam ar cipariem un tehniskajiem risinājumiem," atzīmēja Pikāns.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīga un Minska balsojumā ieguva 54 balsis, bet Somijas kandidatūra saņēma 53 balsis.

Latvija pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā turnīrs notika 2014.gadā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu