Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

LVS prezidents Lagzdiņš: Divu gadu laikā vēlos atrast sava darba turpinātāju

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arnis Lagzdiņš
Arnis Lagzdiņš Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidenta amatā ievēlētais Arnis Lagzdiņš divu gadu pilnvaru termiņa laikā par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzskata atrast cienīgu darba turpinātāju, viņš sacīja sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc atkārtotas kļūšanas par organizācijas vadītāju.

Trešdienas ikgadējā LVS kongresā par Lagzdiņa iecelšanu organizācijas prezidenta amatā balsoja 60 no 62 klāt esošajiem biedriem, kamēr pret nebija neviena, bet atturējās divi.

Lagzdiņš, kuram ir 64 gadi, bija vienīgais kandidāts uz LVS prezidenta amatu.

"Viens no galvenajiem uzdevumiem šo divu gadu laikā man un manai komandai būs sagatavot nākamo prezidentu. Tādu, kurš nāk ar zināšanām un dziļām saknēm vieglatlētikā. LVS jāienāk jauniem cilvēkiem. Tādus noteikti nākamo divu gadu laikā atradīsim," uzreiz pēc ievēlēšanas sacīja Lagzdiņš.

Lagzdiņš LVS vadīja jau laikā no 1993. līdz 2001.gadam, bet pēc viņa prezidenta pienākumus pārņēma Ģirts Valdis Kristovskis. Savukārt no 2005. līdz 2017.gadam organizāciju vadīja Guntis Zālītis, bet pēc tam stafeti pārņēma bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča. Karjeru beigušajai tāllēcējai pēc atkārtotām pārbaudēm tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā, kā dēļ viņa pagājušā gada novembrī atkāpās no amata.

"Motivācija ir biedru uzticība man. Par to varu būt gandarīts. Plānoju turpināt idejas un projektus, kurus uzsāka Radeviča un citi iepriekšējie LVS prezidenti. Vispirms būs mierīgi jāapsēžas pie viena galda ar ikdienas darba darītājiem, diskutējot par uzlabojamām lietām. Tad jau varam domāt arī par attīstību," sacīja 64 gadus vecais Lagzdiņš.

Jaunievēlētais LVS prezidents pauda, ka gan vieglatlētikas vide, gan visa Latvijas sporta sabiedrība šobrīd atrodas pārejas posmā, kas saistīts ar nozares finansēšanas modeli. Lagzdiņš uzvēra, ka valsts vadītājiem jāpieņem stratēģiski lēmumi šajā jautājumā.

"Diskusija par prioritāro sporta veidu noteikšanu Latvijā bijuši aktuāla vienmēr. Vēlos teikt skaļi: ja valsts iegulda lielu naudu infrastruktūras attīstībā, jādomā arī par nozares atbalstu. Forma bez satura nav nekas. Ja mums būs labs stadions un izcila manēža, bet nebūs sportisti, treneri, tiesneši, tad šo sporta būvju vērtība nebūs vēlamā," savu viedokli pauda LVS prezidents.

Lagzdiņš uzsvēra, ka vieglatlēti ir konservatīva sabiedrība, tāpēc LVS neko kardināli nevajag neko mainīt. Par iespējamo kandidēšanu uz LVS prezidenta amatu pēc pilnvaru termiņa beigām 2021.gadā viņš gan nevēlējās runāt.

Lagzdiņš kopš 2001.gada bijis LVS Goda prezidents, tāpat savas sporta administrācijas karjerā viņā darbojies Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) un Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK).

Vairākus gadus Lagzdiņš ir strādājis finanšu sektorā, un pašlaik viņš ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu