Kazakevičs: U-21 izlases puišiem priekšā ir izšķirošs posms
Intervija

Dainis Kazakevičs

FOTO: Latvijas Futbola federācija

Latvijas U-21 izlase martā aizvadījusi trīs pārbaudes spēles Turcijā, taču aiz kalniem nav arī jaunais 2021.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikls, kas puišiem sāksies 6. septembrī mājās pret Polijas vienaudžiem. Par to, kā sācies šis gads un kādas pieturzīmes tam saliktas turpinājumā, sarunā ar Latvjas Futbola federāciju (LFF) pastāstīja Latvijas U-21 izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs.

LFF: Kādi ir galvenie secinājumi pēc nometnes Turcijā?

D.Kazakevičs: No pirmās dienas redzēju ļoti lielu entuziasmu, atbildīgu attieksmi, vēlmi mācīties, apgūt jaunu informāciju un maksimāli daudz censties to arī pielietot laukumā. Šis mums bija ļoti būtisks sagatavošanās posms, jo līdz kvalifikācijas cikla sākumam rudenī palikusi tikai viena pārbaudes spēle pret Ungāriju. Atšķirībā no iepriekšējā cikla, kurā bija vairāk nekā 10 spēlētāju, kas bija saglabājušies no iepriekšējā cikla komandas, šoreiz šis spēlētāju skaits ir minimāls - daži spēlētāji, kuri ir epizodiski spēlējuši izlases rindās rudens posmā. Visiem šiem spēlētājiem U-21 izlases kvalifikācijas spēles būs jauns un nopietns izaicinājums. Tā bija fantastiska iespēja aizvadīt treniņnometni un trīs spēles ar ļoti laba līmeņa pretiniekiem, lai virzītu komandu uz priekšu, un septembrī mēs varētu kvalitatīvi izskatīties pirmajās oficiālajās spēlēs.

LFF: Cik esi apmierināts ar redzēto spēles saturu, zinot, ka U-21 izlasē tagad nomainījušies tik daudzi futbolisti?

D.Kazakevičs: Šī izlase ir diezgan specifiska, jo ir ļoti daudz jaunu spēlētāju. Vecākais vecums kvalifikācijas ciklā būs 1998. gads. Mums Turcijā laukumā bija seši-septiņi 2000. gadā dzimušie spēlētāji. Un runa ir par pamatsastāvu! Skaidrs, ka to spēlēs var redzēt, īpaši, skatoties uz fiziskajām divcīņām un mūsu atlētiskās sagatavotības līmeni. Tajā pašā laikā mums ir pietiekami daudz tehniski kreatīvu spēlētāju. Pašatdeve, spēles disciplīna, vēlme sevi pierādīt ļoti bieži kompensē pieredzes un fiziskā brieduma trūkumu. Mani galvenie secinājumi ir sekojoši - šī komanda noteikti ir spējīga katrā konkrētā spēlē risināt maksimālos uzdevumus. Taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pieredzes un fiziskā brieduma trūkumu mums nāksies ļoti smagi kompensēt, un tas mums būs liels izaicinājums.

LFF: Kāpēc šajā izlasē ir tik daudz gados jaunu futbolistu?

D.Kazakevičs: Ja salīdzinām ar 1996. un 1997. gadu, tad 1998. gadā dzimušo spēlētāju skaits, kas reāli ir palicis futbolā nopietnā līmenī - spēlē un trenējas profesionālā līmenī -, palicis gaužām mazs. No tiem 1998. gadā dzimušajiem cilvēkiem, kas potenciāli vēl varētu būt izlasē, valstī vēl ir četri-pieci futbolisti. Taču mums ir grupa 1999. gadā dzimušo spēlētāju, kas jau ir tāds vidējs vecums, un ap kuru arī veidosies kodols. Domāju, nevajag pārāk ieciklēties uz vecumu, jo arī Eiropā redzam piemērus, ka ir spēlētāji, kas pavisam jaunā vecumā jau risina uzdevumus pieaugušo profesionālā līmenī. Skaidrs, ka ir vairāki spēles komponenti, kurus tas ietekmē, bet tas nenozīmē, ka to nevaram kompensēt ar citiem komponentiem un izmantot savas komandas spēcīgās puses.

LFF: Viens no jaunumiem ir bijušā Latvijas U-19 izlases galvenā trenera Aleksandra Basova pievienošanās U-21 izlases treneru korpusam. Kāpēc šāds lēmums?

D.Kazakevičs: Tā ir normāla prakse daudzās Eiropas valstīs, ka izlašu trenerus citās izlasēs piesaista kā asistentus. Aleksandrs ir laba līmeņa speciālists, un viņš var dot efektu komandas darba kvalitātes paaugstināšanai. Viņam pašam tā varētu būt lieliska pieredze, strādājot ar mazliet vecāka gada gājuma izlasi, jo viņa pieredze pieaugušo futbolā nav tik liela, taču viņš ir sevi lieliski apliecinājis, strādājot ar jaunatnes vecuma komandām. Man bija ļoti būtiski, ka viņam ir ļoti liela pieredze ar visiem šiem trim vecumiem jaunatnes futbolā, kas ir papildu informācija mums, lai mēs varētu visās niansēs pārzināt spēlētājus. Mūsu treneru štābs tikai iepazīstas ar spēlētājiem, un, lai šī iepazīšanās būtu straujāka, Aleksandrs ir piesaistīts treneru štābam. Turklāt - piesaistīts uz visu ciklu, nevis tikai epizodiski uz vienu vai diviem turnīriem.

LFF: Kalendāra ziņā tas nesarežģīs plānošanu, ņemot vērā, ka Basova pārziņā ir arī Latvijas U-16 un U-17 izlases?

D.Kazakevičs: Tas nav spontāns lēmums, bet gan pērn laicīgi plānots un kopā salikts kalendārs, kam esam gatavi.

LFF: Jaunais cikls sāksies rudenī. Kādi ir mērķi un uzdevumi šajā periodā?

D.Kazakevičs: No vienas puses, šķiet, ka laika ir daudz, bet patiesībā - ļoti maz. Līdz pirmajai oficiālajai spēlei priekšā ir seši septiņi treniņi un viena pārbaudes spēle. Līdz ciklam ir tikai viens oficiālais izlašu logs, kurā pieejami visi spēlētāji. Skaidrs, ka visā pārējā periodā mēs aktīvi strādāsim ar spēlētājiem individuāli, komunicēsim ar klubiem, sekosim līdzi futbolistu progresam. Ir ļoti būtiski, lai starp nometnēm būtu kvalitatīvs darbs. Tie, kuri spēlē ārzemju klubos vai Virslīgas komandu sastāvos, viņu sagatavotības līmenis lielas bažas nerada, jo viņi būs regulārā treniņu un spēļu procesā. Taču īpaši sekosim spēlētājiem, kuriem nav regulāras spēļu prakses. Ir ļoti būtiski ar viņiem papildus strādāt individuāli, lai viņus motivētu, attīstītu, lai viņi maksimāli celtu līmeni un kļūtu par konkurētspējīgiem savu klubu galvenajās komandās. Liels darbs jāpaveic arī viņiem pašiem, lai līdz septembrim izdotos sakrāt pietiekami lielu pieredzi pieaugušo futbolā, jo tas būs viens no izšķirošiem faktoriem, lai mēs būtu konkurētspējīgi ar mūsu grupas komandām - Poliju, Serbiju, Bulgāriju un Krieviju. Arī Igaunija ir ļoti nopietns pretinieks. Ne velti Turcijā, kur Ukraina kļuva par turnīra uzvarētāju, mēs ar Igauniju dalījām otro vietu. Paveiktais Turcijā – mūsu komandas darbs treniņprocesā un spēlētāju attieksme manī vieš pietiekami lielu optimismu kvalifikācijas cikla sakarā, ka katrā spēlē būsim konkurētspējīgi pret jebkuru grupas komandu.

LFF: Tu jau sešus gadus vadi Latvijas U-21 izlasi. Šajā laikā caur tavām rokām izgājis kupls pulks futbolistu. Kādas ir tendences – vai un kā mainījušies šie spēlētāji, viņu meistarība?

D.Kazakevičs: Katrā komandā ir citas personas, cilvēki. Komanda lielā mērā veidojas tāda, kādi futbolisti tajā ir, no tā veidojas komandas rokraksts. Kādu brīdī komandā varbūt ir vairāk tādu spēlētāju ar raksturu - fiziski spēcīgi, cīnītāji, citā - vairāk individuāli spilgti spēlētāji. Viennozīmīgi var redzēt, ka mēs soli pa solim attīstāmies individuālajā un tehniskajā sagatavotībā, ka spēlētāji konkrētajās pozīcijās kļūst spēcīgāki. Izaicinājums ir spēlētāju mentālās sagatavotības līmenis, lai viņi būtu gatavi pārvarēt sarežģītas situācijas gan karjerā, gan reālās situācijās laukumā, lai viņi būt gatavi profesionālam pieaugušo futbolam. Mums kā ziemeļu tautai ir diezgan būtiski, ņemot vērā, ka mēs fiziski ne vienmēr ātri nobriestam, lai mūsu mentālās lietas būtu augstā līmenī. Ja runājam pa kopējām tendencēm, nevar pateikt, ka viena komanda ir noteikti galvas tiesu stiprāka. Iepriekšējā ciklā, spēlējot sarežģītā grupā, daudzi spēlētāji ieguva ļoti labu skolu un vairākās spēlēs apliecināja sevi no vislabākās puses. Ceru, ka viņiem izdosies veiksmīgi turpināt ceļu arī nacionālās izlases rindās, pieņemt jaunus izaicinājumus un pārvarēt jaunas grūtības. Puiši, kas šobrīd ir U-21 izlasē, pirmajās nometnēs parādīja, ka viņiem nav problēmu ar attieksmi un vēlmi spēlēt. Mums noteikti ir vairāki ļoti interesanti spēlētāji, kuri, turpinot attīstīties un veiksmīgi pārejot no jaunatnes futbola uz pieaugušo futbolu, var kļūt par labiem papildinājumiem arī nacionālās izlases rindās. Šī pāreja ir viens no atslēgas momentiem un lielākajiem izaicinājumiem arī daudziem U-21 izlases spēlētājiem. Vairāki šobrīd spēlē jaunatnes komandās Itālijā, Vācija un citur. Mēs zinām, ka statistika ir diezgan nežēlīga. No katras šīs "Primavera" komandas Itālijā vai U-19 vienības Vācijā lielajā komandā tiek viens divi cilvēki, vēl daži paliek profesionālā futbolā zemākās līgās un caur īrēm cenšas parādīt savu lietderību. Šis posms daudziem U-21 izlases spēlētājiem ir priekšā. Mums ar spēlēm izlasē viņiem ir jāpalīdz spert nākamo soli, tikt profesionālajā futbolā. Tendence kopumā ir pozitīva. Tagad ir ļoti būtiski, lai mēs jau pirmajās kvalifikācijas spēlēs spētu ar savām spēcīgākajām īpašībām kompensēt tos trūkumus, kas ir jūtami. Spēles Turcijā, kas mums no rezultāta un arī spēles viedokļa brīžiem bija pat ļoti veiksmīgas, tomēr nevar salīdzināt ar oficiālajām kvalifikācijas cīņām, kur būs jauni izaicinājumi, ļoti motivēti pretinieki, kam zaudēts punkts jebkurā spēlē var maksāt kvalificēšanos finālturnīram.

Uz augšu