RFS futbolisti uzvarēja pirmajās septiņās spēlēs pēc kārtas, bet tagad jau trijās spēlēs pēc kārtas nespēj uzvarēt - zaudējumam Ventspilī sekoja divi 0:0 neizšķirti pēc kārtas - vispirms Liepājā, bet tad savā pagaidu laukumā RTU stadionā pret "Spartaku". Krīze? Tāda var piemeklēt un piemeklē jebkuru komandu, taču it kā pamaz spēļu vēl ir aizvadīts, lai par tādu runātu. Protams, katrā no pēdējām trim spēlēm RFS varēja arī uzvarēt vai vismaz nezaudēt (Ventspilī), taču tieši tāpēc tās arī nenotika, ka komandas sniegums nebija tik pārliecinošs.

Nominālie uzbrucēji ir guvuši kopā tikai četrus vārtus desmit spēlēs, pēdējā mačā pret spartakiešiem līderi turnīra tabulā spēles ziņā ne ar ko nebija labāki un pretiniekiem pat bija vairāk reālu iespēju gūt vārtus. Pietrūka Artūra Zjuzina laukuma centrā un viņš vēl kādu laiku savainojuma dēļ nevarēs spēlēt. Gļebs Kļuškins, japānis Takajuki Seto, horvāts Slavko Blagojevičs un austrietis Tomašs Šimkovičs kaut ko cenšas veidot, bet... Neveidojas.

Nespēlēja ar “Spartaku” arī Roberts Savaļnieks (runā, ka esot neliels savainojums un ka nākamajā mačā jau būs laukumā). Trūkst saskaņas centienos, trūkst spēlētāja, kas diriģētu komandas spēli. Labi pirmo reizi šosezon pamatsastāvā maču sāka Alans Siņeļņikovs, taču viņš arī nav diriģents. Nav tāds arī Aleksandrs Fertovs - viņš labi veic citas funkcijas laukuma vidusdaļā, bet viņš nekad nav bijis radošs spēlētājs, viņš labāk prot neļaut kaut ko izveidot pretiniekam (tas nav jāuztver kā pārmetums - futbola laukumā katram jādara savs darbs un Fertovs savu dara labi).

Trīs neuzvarētas spēles pēc kārtas sezonas pirmajā pusē nav nekas traģisks, sliktāk ir tas, ka līderis trijās spēlēs pēc kārtas nav guvis nevienus vārtus. Nākamā spēle RFS komandai ir viesos ar FK "Jelgava", kas šajā kārtā nospēlēja 1:1 Ventspilī un izskatās, ka jelgavnieki sāk uzņemt apgriezienus. Viņu rindās jāizceļ 21 gadu veco uzbrucēju Aivaru Emsi, kurš guvis jau 4 vārtus un izcēlies trijās pēdējās spēlēs pēc kārtas (pārnāca no JDFS "Alberts"). Kurš teica, ka Latvijas futbolisti neprot gūt vārtus?

Jūrmalas "Spartaks" sezonu sāka savā stilā. Nestabili. Pirms sezonas komandā bija daudz ārzemnieku, kamēr tie tika "izsijāti", tikmēr jau klāt bija čempionāta starts un varēja redzēt, ka komandā ir diezgan labi un interesanti futbolisti, bet viņiem ļoti trūkst saprašanās laukumā. Tieši tāpēc labas spēles mijās ar neizteiksmīgām, bet tad sekoja divi pēc kārtas pamatīgi pērieni - 1:4 Daugavpilī un 0:4 no čempiona "Riga FC . Taču tieši pēc šiem zaudējumiem spartakieši spēja pieveikt FK "Ventspils" ar 4:3 un tad atņēma punktus arī līderim RFS, turklāt varēja arī uzvarēt. Nekā ļoti pārsteidzoša te nav.

Spartakiešu rindās ir vairāki gados jauni ārzemju spēlētāji (Aleksandrem Obambotam no Kongo - 20, Nemanjam Belakovičam no Serbijas - 22, Ričlordam Enninam no Kanādas - 20, Ali Berri no Senegālas - 19, Lakijam Oparam no Nigērijas - 19, Gabrielam Šarpentjē no Francijas - drīz būs 20, Miraklem Nvaorisam no Nigērijas - 18, Tinam Vukmaničam no Horvātijas - nesen palika 20...) un viņiem vajadzīgs vairāk laika, lai atrastu laukumā kopīgu valodu, nekā pieredzējušiem futbolistiem. "Spartaka" rocība nav tik liela, lai atļautos pieredzējušus un meistarīgākus leģionārus, lai atļautos vairāk Latvijas izlases līmeņa futbolistu vai vēl vairāk spēlētāju, kas bijuši izlasē vai tiecas iekļūt tajā.

Spartakiešu galvenais galvenais treneris itālietis Nuncio Dzavetjeri ir pieredzējis un prasmīgs darbā tieši ar jaunajiem futbolistiem un tāpēc šāds "Spartaka" ceļš - jauni ārzemnieki un vairāki pieredzējuši pašmāju spēlētāji (Gints Freimanis, Vitālijs Meļņičenko, Edgars Gauračs, Vitālijs Rečickis, Vitālijs Smirnovs, Jevgeņijs Nerugals...) un arī gados jauni (piemēram, Deniss Stradiņš - savulaik pazīstamā futbolista Aleksandra Stradiņa dēls, Ričards Korzāns, Rolands Vagančuks...) pašmāju spēlētāji - sastāva komplektācijā ir saprotams. Protams - arī ar cerību, ka kādu no jaunajiem pēc sezonas vai varbūt jau spēlētāju pāreju laikā vasarā varēs izdevīgi pārdot kādam klubam ārzemēs.

Futbols - tas sen jau ir arī bizness un atšķirība ir tikai tā, kas kuram ir primārais - futbols vai bizness.

To, ka Jūrmalai ir interesanta komanda, varēja pamanīt jau pirmajos čempionāta mačos, bet tagad jau jāsāk saskatīt arī šīs komandas spēli. Pirmie auglīši jau ir. Nākamā spēle "Spartakam" būs savā laukumā ar FK "Liepāja". Abas komandas ir kaimiņos turnīra tabulā, abas negrib iestrēgt turnīra tabulas vidusdaļā vai pat lejasgalā.

Viss pārējais bija vairāk vai mazāk pa vecam. BFC "Daugavpils" uzvara pār "Valmiera Glass ViA" vairs nepārsteidz, toties virslīgas jaunpienācēju 16 punkti desmit spēlēs un 3. vieta turnīra tabulā - tas ir kaut kas. Savukārt čempions "Riga FC" tikai kompensācijas laikā izrāva uzvaru spēlē ar FK "Metta" (Darko Lemajičs, kurš gan cits!) un tas ir "kompliments bez punktiem" (kārtējais!) "metiešiem". Bet tā tie jaunie spēlētāji arī rūdās.