Isajevs - par futbola virslīgu, Latvijas izlasi un karjeras izaicinājumiem

TVNET: RFS sezonu iesāka ar septiņu uzvaru sēriju, bet pēc tam komanda sāka "buksēt"...

Nekas diži nemainījās. Treneris pareizi saka - mums neko nevajag mainīt, nevajag celt paniku. Mēs nevaram gūt vārtus, bet tāpat esam pirmajā vietā. Virslīgā spēlēju jau kādus 10 gadus, bet vēl nekad līdz šim nebija tā, ka katrs var uzvarēt katru. "Metta" uzvarēja "Ventspili" - pirms trim gadiem tas būtu vou - kaut kas teju neiespējams. Tagad - mierīgi, nekas īpašs. Arī mēs parīt spēlēsim pret "Metta" (neizšķirts 2:2 - aut.). Savulaik, kad spēlēju "Skonto", pret "Metta" varēja iet uz spēli ar domu, ka mierīgi iesitīsim četrus vārtus un uzvarēsim. Tagad katra spēle ir grūta. Iepriekšējā mačā mēs arī uzvarējām tikai ar 2:1, kad iesitu pēdējā minūtē.

TVNET: Sezonas sākumā šķita, ka esat neapturami...

To man daudzi apkārtējie teica. Galvenais, lai nav kā pagājušajā gadā. Tā nebūs, jo mācāmies no savām kļūdām. Labi, varbūt neuzvaram, bet mēs arī neielaižam vārtus. Valmiera otro reizi uzvarēja "Riga", kas mums nāk par labu. Protams, ja mēs būtu uzvarējuši vairāk spēļu, tad kopvērtējumā būtu atrāvušies. Toties čempionāts tagad ir interesantāks.

TVNET: "Riga" pērn izcēlās ar to, ka neguva daudz vārtus, taču bieži neielaida vispār... (11 "sausās" uzvaras pēc kārtas). Recepte čempiontitula izcīnīšanai?

Viņiem bija pluss, ka vasarā izdevās labi pastiprināties - atnāca Deniss Rakels, Ivans Lukjanovs, Tomislavs Šaričs, Stefans Paničs. Viņi taisīja to spēli. Mums nebija tādu pastiprinājumu.

TVNET: Esi izlaidis vairākus mačus. Trauma?

Jā, man nedaudz ir sarauts sānu muskulis vēdera presei. Šodien (15. maijs - aut.) bija pirmais treniņš kopā ar komandu. It kā viss tagad ir kārtībā. Gan jau varētu spēlēt nākamo maču, bet viss atkarīgs no trenera - viņš pieņem lēmumu.

TVNET: Kā tur raksturotu treneri Valdu Dambrausku? Viņš tomēr nāk no basketbola zemes Lietuvas...

Man viņš patīk kā treneris, bet vēl vairāk viņš man patīk kā cilvēks. Ja trenerim ir laba personība arī ārpus futbola, tad vēl vairāk gribas viņa labā nospēlēt. Viņš lieliski motivē spēlētājus. Var teikt, ka viņš ir labs psihologs. 

TVNET: Tu mēdz spēlēt gan centra aizsarga, gan centra pussarga pozīcijā. Kurā postenī jūties labāk?

Ērtāk jūtos centra aizsarga pozīcijā. Centra pussarga pozīcijā neesmu tas ātrākais spēlētājs. Visa aktivitāte notiek centrā, tur vajag ātras kājas. Man kājas nav tās ātrākās. Latvijas izlasē mani liek pussarga pozīcijā, cenšos palīdzēt komandai. Bet mani bieži izmanto kā pussargu, ja RFS kāds ir traumēts. Kad guvu traumu pret "Liepāju", spēlēju kā balsta pussargs. Tas ir labi. Man ir patīkami, ka man uzticas gan vienā, gan otrā pozīcijā. Tas man ir liels pluss. Tas paver man daudz lielākas iespējas spēlēt. 

TVNET: Runāju ar Māri Verpakovski. Viņš teica, ka tu Latvijas izlasē labi nospēlēji mačus iepriekšējā sabraukumā, cīnoties aizsardzībā, bet pietrūkst uzbrukuma arsenāla.

Es varu atdot piespēli, bet man pietrūkst driblinga (bumbas kontrole - aut.). Nenoliedzu, ka man nav ātruma un tehnikas. Bet aizsardzības lomā es varu spēlēt.

TVNET: 25 gadu vecumā vēl var uzlabot driblingu un piespēli, lai varētu spēlēt vidū?

Noteikti var, bet to ir grūti izdarīt, ja klubā spēlē aizsarga pozīcijā. Reizi pusgadā, kad tevi izsauc uz izlasi uz divām spēlēm, ir grūti spēlēt centra pussarga pozīcijā. Ja es gadu spēlētu balsta pussarga pozīcijā, tas automātiski uzlabotos - vairāk jāspēlē ar kustību uz priekšu.

TVNET: Slaviša Stojanovičs ir jau devis ziņu, ka tev jābrauc uz Latvijas izlasi?

Nekādas ziņas neesmu saņēmis. Protams, gribu saņemt izsaukumu. Tomēr neviens nav pasargāts no traumām. Ja mani tagad neizsauks, nedrīkst pārdzīvot. Jāturpina strādāt, lai izsauktu nākamreiz. 

TVNET: Jau drīz gaidāmas mājas spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā pret Izraēlu un Slovēniju. Kas zināms par šīm komandām? Droši vien Vitālijs Maksimenko var daudz pastāstīt par Slovēniju...

Skaidrs, ka abas šīs izlases ir spēcīgas. Būs grūti. Vajadzēs mēģināt spēlēt savu spēli. Skatīsimies. Mēs pret Ziemeļmaķedoniju mēģinājām spēlēt vairāk presingā. Tā bija pirmā spēle, kurā mēģinājām tā spēlēt. Skaidrs, ka mums nekas nesanāca. Zaudējām to spēli. Puslaika pārtraukumā un pēc spēles Stojanovičs mūs... Bet pret Poliju mēs spēlējām zemāk, nosēdāmies un gaidījām savus momentus. Cik esmu spēlējis izlasē, neatceros, ka man būtu bijis tik daudz momentu gūt vārtus. Bet mēs spēlējām pret Poliju - augstākās klases komandu! Vladislavs Gutkovskis varēja pirmajā puslaikā iesist, Artūrs Karašausks - otrajā. Visticamāk, viņiem būs lielāka bumbas kontrole. Bet cīnīsimies. Beidzot vajag iesist vārtus!

TVNET: Pirmīt minēji, ka Valds ir labs psihologs. Slaviša arī ir labs šajā aspektā?

Viņš noteikti prot labi motivēt. Kā jau Balkānu cilvēki, viņš var ātri uzsprāgt - ļoti impulsīvs. Bet man patīk tādi treneri, kuri var uzkliegt, lai motivētu. Protams, katram spēlētājam ir savādāk. Negribu saukt vārdos, bet RFS mums ir spēlētāji, kuriem uzkliedzot, viņi laukumā pazudīs. Viņi baidīsies kļūdīties. Citiem atkal vajag, lai uzkliedz. Citiem vajag pēc kļūdām pateikt - nekas, viss kārtībā. Slaviša tā neteiks - viņš kārtīgi uzkliegs. 

TVNET: Atkal piesaukšu Māri, bet viņam ir viedoklis, ka Latvijas futbolistiem mazliet trūkst motivācijas braukt uz ārzemēm, jo tepat var pietiekami nopelnīt.

Par sevi to noteikti nevaru teikt. Es ļoti gribu aizbraukt uz ārzemēm. Nezinu, cik lielai algai jābūt, lai nebūtu motivācija braukt prom. Katram motivācija ir citādāka. Kāds grib tikt uz Top čempionātu, lai sajustu atmosfēru. Piemēram, kā Kaspars Gorkšs spēlēja "Championship" (Anglijas pēc spēka otrā līga - aut.). Tas ir augsts līmenis, tur spēlēt būtu forši. Kāds varbūt grib nopelnīt, piemēram, aizbraucot uz Taizemi. Būtu priecīgs aizbraukt, bet viss ir atkarīgs no manis paša. Vajag strādāt.

TVNET: Ir bijuši varianti aizbraukt?

Nebija, jo man visu laiku ir līgums. Iepriekš beidzās līgumus, taču pagarināju to, jo bija situācija, kurā man vajadzēja kontraktu parakstīt - tam bija personīgs iemesls. Tagad pēc pusotra gada beigsies līgums. Vajadzētu pamēģināt doties uz ārzemēm. 

TVNET: Kurš čempionāts ir tavs reāls mērķis? Varbūt Polija?

Jā, bet es sevišķi nesekoju līdzi Polijas čempionātam. Man patīk Anglijas premjerlīga. Es nesaku, kas pretendēju tur nokļūt. Bet "Championship" vai "League One" (Anglijas pēc spēka trešā līga - aut.). Tur man patīk tā atmosfēra, ātrais futbols. Es neteiktu, ka tur ir tikai cīņa, tur ir arī labs futbols. Būtu forši doties uz turieni. Protams, būtu priecīgs braukt spēlēt uz Spāniju, kaut vai Krieviju. Es vismaz sajustu, kā tas ir - būt leģionāram, sajustu lielo stadionu atmosfēru. Nevis kā mums - Hanzas vidusskolā stāv 50 cilvēki, kuri visi ir draugi vai radinieki.

TVNET: Ja jau tev patīk Anglijas futbols, tad noteikti priecē UEFA Čempionu līgas un Eiropas līgas finālu pāri...

Tas ir neticams scenārijs. Kā tā var būt, ka abos finālos spēlēs Anglijas klubi... Fantastiskas spēles. Domāju, ka Čempionu līgā uzvarēs "Liverpool" (spēlēs pret "Hotspur" - aut.). Eiropas līgā būšu par "Arsenal". Man labs draugs fano par "Chelsea", tāpēc būšu pret viņiem.

TVNET: Kas ir tavi elki futbolā?

Man patīk Serhio Ramoss. Man viņā patīk viss - kā viņš izskatās, kā viņš spēlē. Man patīk pat kā viņš saņem sarkano kartīti, nezinu kāpēc (smejas). Patīk viņa stils, kā viņš kustas, kāda viņam bārda, kā viņš dod piespēli. Manuprāt, viņš ir labākais (centra aizsargs - aut.). 

Tagad man patīk arī Virdžils van Deiks. Man patīk viņa mierīgums. Bija epizode, kad divi pretinieki izgāja pret viņu vienu. Viņš nolasīja situāciju, neļaujot pretiniekiem gūt vārtus. Ieliktu jebkuru citu augsta līmeņa aizsargu, būtu kaut kāda panika - nezinātu, ko darīt. Bet viņš visu laiku vienā tempā kustas un lasa spēli. Kad "Liverpool" viņu nopirka par 70 miljoniem, es domāju - ko jūs darāt? Bet viņš maksā tādu naudu, pat vēl vairāk. 

TVNET: Ko tev novēlēt karjerā?

Pirmkārt, veselību - lai nebūtu traumu. Piemēram, Artūrs Zjuzins pārrāva Ahileja cīpslu un sezona viņam beidzās. Uzskatu, ka viņš ir talantīgākais spēlētājs Latvijas virslīgā - pēc Aleksandra Cauņas viņš viennozīmīgi ir labākais. Divus gadus viņš izlaida ceļgala traumas dēļ. Tagad atnāca pie mums, izveseļojās un bija viss kārtībā. Sāka spēlēt, bet, vienkārši padodot piespēli, pārrāva ahileju... Vēl var novēlēt man nepadoties - iet uz savu mērķi, turpināt strādāt. Visas tās banālās lietas (smejas).