Kur tu mācies šobrīd un kādēļ tāda izvēle?
Pēc devītās klases pabeigšanas Jēkabpils Valsts ģimnāzijā devos uz Rīgas Valsts tehnikumu, kur mācījos par automehāniķi, jo tam bija vistiešākā saistība ar to, ko daru, ar autosportu. Kad pabeidzu, bija jādomā, ko darīt tālāk. Simtprocentīgas skaidrības nebija, ko es gribētu darīt nākotnē, bet, tā kā ģimenē ir ar kokapstrādi saistīts uzņēmums, likās tikai prātīgi pievērsties šai jomai. Galu galā koki vienmēr ir bijuši, ir un būs. Tāpēc arī nolēmu iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē un studēt kokapstrādi.
Tas nozīmē, ka kokapstrāde būs daļa no tavas nākotnes?
Jā, jo nezinu, cik ilgi vēl nodarbošos ar autosportu. Pavisam noteikti ir jāveido savā dzīvē kādi rezerves plāni, un šis ir viens no tiem rezerves plāniem. Turklāt mani tas arī interesē, un arī ģimenē ir vairāk ko apspriest, ne tikai runāt par autosportu (pasmejas). Droši vien tālākā nākotnē es arī būšu ģimenes biznesa turpinātājs. Noteikti noderēs Lauksaimniecības universitātē dotā iespēja viesoties Latvijas lielākajos uzņēmumos, kur parastam cilvēkam no ielas nav pieejas. Tā ir iespēja iepazīt, kā notiek ražošana, kā uzņēmumā tiek veidotas attiecības ar cilvēkiem, kā notiek uzņēmuma pārvaldība, kā rodas jaunas idejas. Skats uz dzīvi līdz ar to veidojas aizvien plašāks.
Kā jau zini, šobrīd norisinās ZZ Čempionāts. Ko tu ieteiktu, novēlētu tiem skolēniem, kas devušies uz to, un arī tiem, kas palikušo skolas solā?
Pirmkārt jau ir liels prieks, ka skolēni iet un piedalās. Pie tam tā ir vieta, kur pulcējas ļoti daudz vienaudžu, un ir iespēja iepazīties, nodibināt kontaktus nākotnei. Man šķiet jauki, ka ir šādi pasākumi. Otrkārt, es uzskatu, ka tad, ja ir jāizdara izvēle, kur mācīties, ir svarīgi klausīt savai iekšējai balsij, iet darīt un tajā lauciņā mēģināt sasniegt maksimumu. No visa kā pa drusciņai sagrābt nevar, bet, ja ir viens virziens, kurā gribas iet, tam ir jāpieķeras un jāturpina iet uz priekšu!