Vai ASV basketbolistei būtu jāspēlē Latvijas izlasē? (21)

"Spēlēt izlasē ir pašas Pedijas iniciatīva. Treniņprocess un komunikācija notiks latviešu valodā. Šeja to apzinās un vienkārši vēlas spēlēt basketbolu," iepriekš portālam TVNET sacīja LBS nacionālo sieviešu izlašu koordinators Edijs Eglītis.

Sieviešu izlašu koordinators arī noliedza runas, ka Pedijas vēlmes spēlēt izlasē pamatā varētu būt pašlabuma gūšana. Viņš uzsvēra, ka nākamsezon Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) rīkotajās sacensībās vairs nebūs nozīmes, vai klubā spēlējošajai ASV basketbolistei ir kādas Eiropas valsts pase. Līdz ar to Latvijas pilsonība Pedijai nekādas priekšrocības darba tirgū nedos.

Viedokļi - Latvijas izlasē nevajag ārzemju basketbolisti

2016. un 2017. gada Latvijas labākā basketboliste Anete Šteinberga intervijā "360 TV" raidījumā "Hattrick ar Puči" norādīja, ka viņa neatbalsta Pedijas spēlēšanu Latvijas izlasē.

"Mēs, Latvijas izlase, esam unikāla ar to, ka mums ir tikai savas spēlētājas. Esmu diezgan strikta nostājā pret leģionārēm," sacīja Šteinberga, kura šovasar valstsvienībā nespēlēs, jo vēlas atpūsties gan fiziski, gan psiholoģiski.

Armands Krauliņš

Pieredzējušais treneris, kurš savulaik strādājis gan ar Latvijas vīriešu, gan ar dāmu basketbola izlasi, pauž stingru nostāju pret šo iniciatīvu.

"Mums ir tik daudz labu meiteņu. Kāpēc tagad naturalizēt vienu amerikānieti, lai cik labi viņa arī spēlētu? Nezinu, vai tā ir lieka greznība vai kaut kā piesegšana. Mums uz katru pozīciju ir tik daudz meiteņu, kuras gan mācās un spēlē Amerikā, gan spēlē citviet. Uzskatu, ka tas ir aplami."

Krauliņš atminas laikus, kad Latvijas vīriešu basketbola izlasei divtūkstošo gadu sākumā tika piesaistīti amerikāņi Bruno Pētersons un Trojs Ostlers. Treneris uzskata, ka tolaik Latvijā tiešām pietrūka spēlētāju, kuri varētu labi spēlēt groza apakšā.

"Savulaik naturalizējām Pētersonu un Ostleru. 2003. gadā uz Eiropas čempionātu Pētersons neaizbrauca, bet Ostlers tur savu darbu padarīja, taču pēc tam pazuda. Toreiz mums nebija kontingenta - nebija spēlētāju tajā laikā. Vīriešiem toreiz bija iztrūkums."

Krauliņš ir pārliecināts, ka šobrīd Latvijas basketbola izlasēs nav vajadzīgi ārzemnieki. 

"Domāju, tagad tas nav vajadzīgs, it sevišķi meitenēm. Kāda no meitenēm būs apzagta (netiks sastāvā - aut.). Tas ir mans uzskats - var piekrist, var nepiekrist. Tas kaut kur atspēlēsies gan psiholoģiski, gan praktiski."

Deviņdesmito gadu beigās profesionāla basketbolista karjeru Latvijas klubā ASK/Brocēni/LMT sāka amerikānis Džons Roberts Holdens, kurš pēc tam spēlēja Maskavas CSKA un arī Krievijas izlasē. 

2007. gada Eiropas čempionāta finālā Holdens pēdējās sekundēs realizēja uzvaru nesošo metienu, palīdzot Krievijai uzveikt Spāniju un izcīnīt zelta medaļas.

"Kur tad tagad ir Krievijas basketbols? Sākās jau ar Holdenu. Viņš ar to nopelnīja pusotru miljonu. Krievijai tas ir atspēlējies ar atliektiem galiem," uzskata Krauliņš.

Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijas basketbolisti pēc tam bez Holdena izcīnīja bronzu 2011. gada Eiropas čempionātā un bronzu arī 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs.  

Pēdējos gados Krievijas basketbolisti tomēr ir bijuši soli priekšā Latvijas vīriem. 2017. gadā Eiropas čempionātā Krievija izcīnīja 4. vietu, bet Latvijas basketbolisti finišēja 5. pozīcijā. Tāpat šogad vasaras beigās Krievijas basketbolisti piedalīsies Pasaules kausā, bet Latvijas izlase turnīram nekvalificējās.

Anete Jēkabsone-Žogota

Viena no visu laiku labākajām un tituliem bagātākajām basketbolistēm arī kritiski uztver  naturalizētas spēlētājas piesaistīšanu Latvijas izlasei.

"Teikšu tā - vērtēju to kritiski, tas ir bēdīgi. Esmu pilnībā pret. Mums nav jāiet citu izlašu pēdās. Mēs esam ļoti īpašas, ka mums nav naturalizēto spēlētāju. Vienmēr spēlējām ar spēkiem, kādi mums tobrīd bija. Latvijai rezultāti sieviešu basketbolā galīgi nav slikti. Treneri vienmēr prata ar pieejamajiem resursiem sasniegt rezultātu."

Kopš valsts neatkarības atgūšanas Latvijas basketbolā dāmām pieaugušo līmenī ir bijuši labāki rezultāti nekā kungiem. Sieviešu izlase spēlēja 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs un pērn piedalījās Pasaules kausa izcīņā, savukārt vīriešu valstsvienībai nav izdevies kvalificēties šiem turnīriem.

"Mani izbrīna, ka meitenes ir parakstījušas vēstuli, ka viņas atbalsta Pedijas līdzdalību. Saprotu, ka viņa ir jauka meitene un laba komandas biedrene. Tas jau netiek apstrīdēts. Jautājums ir - vai viņai vajadzētu pārstāvēt Latvijas izlasi? Es uzskatu, ka nē."

Jēkabsone-Žogota skaidri nezina, kā viņa rīkotos, ja šāds gadījums būtu viņas karjeras laikā. Bijusī basketboliste atzīst, ka viņa varbūt pat apsvērtu domu principa pēc nespēlēt Latvijas izlasē.

"Es droši vien krasi censtos kaut ko ietekmēt. Iespējams, viens no variantiem būtu atteikties spēlēt valstsvienībā."

Divreiz par Latvijas gada labāko sportisti atzītā Jēkabsone-Žogota nepiekrīt uzskatam, ka saspēles vadītājas pozīcijā spēlētāju trūkums būtu tik liels, ka komandai vajadzētu piesaistīt ārzemju basketbolisti.

"Mums taču ir Elīna (Dikeulaka, pirms laulībām Babkina - aut.), ļoti spēcīgs pirmais numurs. Saprotu, ka Mārtiņam (Zībartam) ļoti patīk, kā Pedija spēlē "TTT Rīga" komandā, kā viņa organizē saspēli. Tomēr kluba intereses ir jānoliek malā un par prioritāti jāizvirza izlases intereses."

"Neticu, ka bez Pedijas nebūtu vērts piedalīties Eiropas čempionātā. Tik traki nav. Ir arī saspēles vadītāja Ilze Jākobsone, kura šosezon spēlēja Vācijā un ieguva pieredzi. Kate Krēsliņa varbūt epizodiski var nospēlēt pirmā numura pozīcijā. Mēs vienmēr esam viena otru atbalstījušas." 

"Saprotu, ka Mārtiņam ir cita stratēģija, citi plāni, bet tie neiet kopā ar manu stratēģiju šajā gadījumā. Mums ar Mārtiņu ir labas attiecības, bet šajā jautājumā mūsu viedokļi ir krasi atšķirīgi."

"Dzīvojam demokrātiskā valstī, mēs katrs varam izteikties. To lēmumu, es ceru, pieņems, objektīvi izvērtējot - vai tiešām tas ir vajadzīgs..."

Jēkabsone-Žogota saprastu šādu iniciatīvu, ja ārzemju basketbolistei būtu kāda saistība ar Latviju.

Piemēram, pirms dažiem gadiem vīriešu izlases kandidātu lokā bija Endrū Šmits, kura vecmamma dzimusi Latvijā, bet Otrā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās un ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi ASV.

"Ja vēl būtu kaut kādas radniecīgas saites, dzimtas saknes būtu meklējamas Latvijā, tad es vēl saprastu - tas būtu savādāk. Šajā gadījumā māc bažas, vai šī iniciatīva nav vienkārši saistīta ar kluba interesēm."

Jēkabsone-Žogota uzsver, ka šogad Latvijas izlasei nevarēs palīdzēt, viņasprāt, komandas labākā spēlētāja Anete Šteinberga, kas valstsvienībai ir liels zaudējums pirms gaidāmā Eiropas čempionāta.

"Anete Šteinberga nespēlēs - viņa tomēr ir galvenais vilcējspēks. Mārtiņam (Zībartam) tāpēc varētu būt uztraukums, ka nav pilnvērtīgs komandas sastāvs. Līdz ar to viņš droši vien izskata jebkuru metodi, kā varētu pastiprināt sastāvu."

"Bez Anetes būs grūti sasniegt izvirzītos mērķus, viņa ir komandas vadošā punktu guvēja un labākā cīnītāja par atlēkušajām bumbām."

Bijusī basketboliste vēlreiz akcentēja, ka bija liels gods pārstāvēt Latviju vienīgi ar pašmāju spēlētājām. Viņa uzskata, ka labāk ir dot iespēju sevi pierādīt gados jaunām spēlētājām.

"Vienmēr gājām laukumā ar godu, ka izlasi pārstāv tikai Latvijas meitenes. Labāk audzinām jaunās meitenes un liekam sastāvā, lai attīstās un gūst pieredzi."

Jēkabsone-Žogota piebilda, ka spilgts piemērs ir Krievijas izlase, kas 2017. gadā Eiropas čempionātā ar amerikāņu saspēles vadītāju Tifāniju Prinsu ieguva vien 9. vietu Eiropas čempionātā (Latvijai 6. vieta), kā arī nespēja kvalificēties 2018. gada Pasaules kausa izcīņai (Latvija pirmo reizi kvalificējās, iegūstot 13. vietu starp 16 komandām).

LBS argumenti - kāpēc Pedijai jāspēlē?

"FIBA jau vairāk nekā 20 gadus pieļauj, ka katrā nacionālajā izlasē var būt viens naturalizēts spēlētājs. Šādu iespēju izmanto lielākā daļa valstu. 2017. gadā Eiropas sieviešu čempionātā naturalizētas spēlētājas bija 11 komandās no 16," februārī LBS paziņojumā, paužot atbalstu Pedijai, tika citēts organizācijas prezidents Voins.

"LBS pārstāvji vairākkārt vērsušies pret šādu FIBA politiku un palīdzējuši likvidēt mēģinājumus vēl vairāk paplašināt naturalizēto spēlētāju kvotu. Tomēr, kamēr ir spēkā konkrēti noteikumi, esam spiesti spēlēt saskaņā ar tiem. Starp citu, vienu no sāpīgākajiem zaudējumiem Latvijas sieviešu valstsvienība 2009. gadā Eiropas čempionātā Rīgā ceturtdaļfinālā ar Krievijas izlasi palīdzēja sagādāt tieši naturalizētā spēlētāja - amerikāniete Bekija Hemona. Konkurences cīņā esam bijuši nevienlīdzīgos apstākļos," turpināja LBS prezidents.

Varbūt Latvijas vīriešu basketbola izlasei arī vajag papildspēkus?

Atskatoties uz pēdējiem lielajiem turnīriem līdzīga situācija bijusi arī Latvijas vīriešu basketbola izlasei. 2017. gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā valstsvienība piekāpās nākamajai čempionei Slovēnijai, kuras sastāvā pret Latviju labu spēli aizvadīja naturalizētais amerikānis Entonijs Rendolfs - 16 punkti un 9 atlēkušās bumbas, kā arī viņš ar nekaunīgu spēli izveda no pacietības Kristapu Porziņģi.

Savukārt šā gada februārī Pasaules kausa kvalifikācijas noslēdzošajā spēlē Latvijas izlase izbraukumā uzveica Melnkalni, taču ar nepietiekamu punktu pārsvaru, tādējādi nespējot izcīnīt ceļazīmi uz prestižo turnīru. Pretinieku rindās šajā spēlē 22 punktus guva naturalizētais amerikānis Dereks Nīdhems.

Vai tamdēļ ārzemēs izmisīgi jāmeklē pastiprinājums arī Latvijas vīriešu basketbola izlasē? Tā kā Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā bija problēmas cīņā par atlēkušajām bumbām, varbūt vajadzēja naturalizēt kādu spēcīgu spēlētāju centra pozīcijā?

Viela pārdomām...

Vai Latvijas sporta līdzjutēji priecāsies mazāk par Eiropas čempionāta, Pasaules kausa vai olimpisko spēļu medaļu, ja valstsvienībā spēlēs ārzemniece/ārzemnieks?

Vai valstsvienības rezultāti lielajos turnīros ir svarīgāki par jauno sportistu izaugsmi?

Vai Latvijas basketbola saimei atmest ar roku iespējai cīnīties vienlīdzīgākas konkurences apstākļos?

Vai Latvijas basketbolā patriotisms šādā veidā tiks iedragāts?