Gribam būt vilki, bet spēlējam kā čivavas. Dubls II, III... (5)

Pirms 11 mēnešiem Latvijas Futbola federācija (LFF) izlasei izveidoja jaunu identitāti - #11vilki. Kopš tā laika Latvijas komanda aizvadījusi 10 spēles. Kā jums šķiet, cik uzvaras gūtas? Neviena. Seši zaudējumi un četri neizšķirti.

Rindās zemāk paturpināšu arī par gūto/zaudēto vārtu attiecību. 

UEFA Nāciju līgas vājākajā divīzijā Latvijas futbolisti pret tā sauktajiem sava līmeņa pretiniekiem četrreiz spēlēja neizšķirti un divreiz spēles laukumu pameta kā zaudētāji. Komandu vadīja soms Miksu Pātelainens, vēlāk viņa vietā stājās Slaviša Stojanovičs. Jauns treneris - jaunas cerības. Bet nekā...

Martā sākās Eiropas čempionāta kvalifikācija. Izbraukumā ar 1:3 tika piedzīvots zaudējums pret Ziemeļmaķedoniju, tā paša sabraukuma turpinājumā ar 0:2 Varšavā atzīts Polijas pārākums. Šķiet, tā līdz šim bija viena no pēdējā laika kvalitatīvākajām spēlēm izpildījuma ziņā, bet zaudējums ir un paliek zaudējums.

Otrajā EČ kvalifikācijas sabraukumā futbolisti Daugavas stadionā uzņēma Izraēlu (FIFA rangā 84. vieta) un Slovēniju (FIFA rangā 63. vieta). Abās spēlēs bezierunu zaudējumi. Vispirms ar 0:3, tad ar 0:5. 

"Man nav komentāru. Ļoti ceru, ka šis ir Latvijas izlases zemākais punkts. Gribu atvainoties visiem šīs spēles skatītājiem," pēc mača ar Slovēniju žurnālistiem sacīja Latvijas izlases kapteinis Kaspars Dubra. "Mums pietrūka disciplīnas laukumā. Katram jāsapurina sava galva. Tas ir individuāli. Gribas ātri patīt laiku uz priekšu, lai reabilitētos nākamajās spēlēs."

Kaspara Dubras sakāmais pēc #LVASVN pic.twitter.com/lzKGb1nJoh

— Futbola federācija (@kajbumba) June 10, 2019

Par zemāko punktu Latvijas futbolā tika runāts arī pagājušā gada martā, kad izlase izbraukumā ar 0:1 zaudēja toreiz FIFA rangā trešā simta sākumā esošajai Gibraltāra valstsvienībai. Tolaik valsts galveno komandu cīņā veda Aleksandrs Starkovs.

"Esam situācijā, kad nāksies mainīt daudzas lietas. Tuvākajās dienās tikšos ar LFF prezidentu Kasparu Gorkšu, lai godīgi un tieši viņam izteiktu savas domas par turpmāko darbu. Šādi tas nedrīkst turpināties," pēc spēles ar Slovēniju teica Stojanovičs. 

Viņš arī sacīja, ka šā modeļa izlases futbolistiem nav nākotnes šajā sporta veidā, ja viņi turpinās darboties tikpat vieglprātīgi un bezatbildīgi. Treneris arī izteicās, ka uzņemas daļu atbildības par sliktajiem rezultātiem, jo izvēlējās sastāvu visos mačos. 

Negribas visu vainu novelt uz treneri, jo treneri ir mainījušies, bet uzlabojumus izlases spēlē neesmu manījis jau vairākus gadus. Kāds cilvēks sociālajos tīkos rakstīja, ka baudu no Latvijas futbola var gūt tikai mazohists. Un kā lai nepiekrīt? Vēl tīmeklī esmu manījis tādu frāzi: "Latvijas futbola izlase nespēlē futbolu, bet gan bumbu." Un kā lai nepiekrīt? Pats Stojanovičs reiz teica: "Gribam būt vilki, bet spēlējam kā čivavas." Un kā lai nepiekrīt?

Ja futbolistiem nav meistarības, kvalitātes, uzvarētāja mentalitātes, tad komandu var vadīt kaut Hoseps Gvardiola, viņam asistējot Žuzē Mourinju, Mauricio Početino vai tamlīdzīga līmeņa speciālistiem. 

Šā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas futbolisti četrās spēlēs guvuši vienus vārtus, kamēr savos ielaiduši 13 (!) bumbas. Savukārt Nāciju līgas turnīra sešās spēlēs gūti divi vārti un ielaisti seši. 

Vājā snieguma, rezultātu vaina ir jāmeklē kaut kur dziļāk. Šeit pārskrēju pāri tikai acīm redzamajam.