/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11061375t1h0e8b.jpg)
Bijušais Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī otrdien tika arestēts saistībā ar 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra lietu, ziņo izmeklēšanai pietuvinātas personas.
Bijušais UEFA prezidents Platīni arestēts saistībā ar 2022.gada Pasaules kausa lietu
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2022.gada Pasaules kausa finālturnīru rīkos Katara, neskatoties uz to, ka turnīra piešķiršanas procesu aizēno aizdomas par iespējamu korupcijas skandālu. Katara tiek vainota balsu pirkšanā, lai iegūtu prestižo turnīru.
Platinī šobrīd atrodoties korupcijas apkarošanas iestādes uzraudzībā.
Pašlaik 63 gadus vecais Platinī UEFA vadīja no 2007. līdz 2015.gadam. Pirms trīsarpus gadiem viņam tika piespriesta astoņu gadu diskvalifikācija no futbola, kas gan vēlāk tika samazināta uz pusi.
Sods Platinī tika piespriests, jo viņš pieņēma aizdomīgu maksājuma divu miljonu Šveices franku (1,8 miljonu eiro) apjomā no bijušā FIFA prezidenta Zepa Blatera.
Francijas finansiālo noziegumu prokuratūra 2016.gadā uzsāka izmeklēšanu par koruptīviem darījumiem ar nolūku iegūt tiesības rīkot Pasaules kausa finālturnīrus Krievijā un Katarā.
Izmeklēšanas laikā noskaidrota Platinī saistība ar bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Kā ziņoja žurnāls "France Football", 2010.gada 23.novembrī Elizejas pilī notikusi slepena tikšanās, kurā piedalījies Sarkozī, Platinī un tā brīža Kataras princis (tagad - emīrs) Tamims bin Hamads al-Thani, kurš tobrīd bija FIFA viceprizdents.
Nedēļu vēlāk Katara ieguva tiesības rīkot 2022.gada Pasaules kausa finālturnīru.
Platinī nenoliedz savu atbalstu Katarai, bet noliedz, ka būtu iespaidojies no Sarkozī, kura tā brīža padomniece sporta jautājumos Sofija Diona arī otrdien nonākusi policijas rokās. Tāpat otrdien liecību sniedzis arī bijušais Sarkozī kancelejas vadītājs un iekšlietu ministrs Klods Geo.