Lai arī šoreiz veiksme vairāk bijusi Itālijas pusē un tieši šīs valsts pilsētas ir ieguvušas tiesības rīkot 2026.gada ziemas olimpiskās spēles, tomēr Latvijas piedalīšanās kandidēšanā uz spēļu sarīkošanu deva iespēju Latvijas vārdam sporta pasaulē izskanēt kā vērā ņemamam konkurentam, šādu viedokli pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) par 2026.gada ziemas olimpisko spēļu mājvietu ir izvēlējusies Itālijas pilsētas Milānu un Kortīnu d’Ampeco, kas balsojumā apsteidza Zviedrijas pilsētas Stokholmu un Ori. Zviedrijas kandidatūra paredzēja, ka sacensības ledus renes sporta veidos notiktu Siguldā.
"Mūsu valsts pirmo reizi vēsturē bija spērusi drosmīgu soli, lai olimpiskajās spēlēs piedalītos ne tikai kā dalībnieki, bet arī organizatori. Latvija bija gatava augstā līmenī sarīkot 2026.gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības bobsleja un kamaniņu trasē Siguldā, ja par olimpisko spēļu norises vietu tiktu izraudzīta Stokholma un Ore," sacīja ministre.
Iniciatīvu pretendēt uz olimpisko spēļu rīkošanu izteica Stokholmas 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas komiteja, jo Zviedrijai nav savas infrastruktūras bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensību rīkošanai, savukārt Latvijā ir gan spēcīgas šo sporta veidu tradīcijas, gan trase, skaidroja Šuplinska. Siguldas trase ir atbilstoša augsta līmeņa starptautisko sporta sacensību rīkošanai kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā divniekiem, sacīja ministre.
Atbalstu Latvijas sadarbībai ar Zviedriju Stokholmas kandidēšanas procesā uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu bija paudusi gan valdība, gan Latvijas Nacionālā sporta padome. No Latvijas puses kandidēšanas procesā aktīvi piedalījās Latvijas Olimpiskā komiteja, Siguldas novada pašvaldība un SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"".
