Gorkšs: Konkrēti futbolisti turpmāk vairs netiks aicināti uz izlasi
Intervija

Kaspars Gorkšs

FOTO: Publicitātes foto

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs sevi publiski nereti dēvē pa vilku kapteini. Tas tādēļ, ka mārketinga nolūkos Latvijas futbola izlasi jau gadu dēvē par 11 vilkiem. Pēdējā laikā gan vilkiem jābēg dziļi mežā, jo futbola laukumā nav parādīta ne kripata no niknuma un cīņasspara. Vai arī vilku kapteiņa pozīcijas ir sašķobījušās? Šādu jautājumu liek uzdot nesenākie notikumi LFF - ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks un vēl daudzi darbinieki pametuši amatus. To grasās darīt vēl daži. Kapteiņa kuģis paliek arvien tukšāks. Vai tas arī sāk grimt? Šādu rosināto pārdomu dēļ portāls TVNET aicināja Kasparu Gorkšu uz sarunu.

TVNET: Kaspar, no malas situācija LFF izskatās ļoti savdabīgi. Ģenerālsekretārs un abi Komunikācijas daļas darbinieki atstājuši vai tūlīt atstās amatus. Kas notiek ar tavu komandu?

Kaspars Gorkšs: Jā, ģenerālsekretārs atstāj savu amatu, bet to zināju agrāk nekā pārējie. Bija laiks ar šo domu aprast. Zinot ap Latvijas futbolu šobrīd valdošo auru, daudzi vēlas  meklēt tur kaut kādas sazvērestības teorijas. Tādu tur nav. Edgars Pukinsks vienkārši vēlas pavadīt laiku ar nesen dzimušo meitiņu un visu ģimeni. Ģenerālsekretāra amatā jāiztur liela slodze, kas līdz ar federācijas stratēģijas maiņu vēl vairāk pieaug. Tāpēc šis lēmums ir saprotams.

TVNET: Vai tas nozīmē, ka nākamā ģenerālsekretāra izvēlē liela loma būs konkrētā kandidāta ģimenes stāvoklim?

K.Gorkšs: Noteikti nē. Primāri vērtēsim kompetences. Protams, arī vēlmi ziedot savu laiku Latvijas futbola labā. Ceru, ka nākamo pāris nedēļu laikā izkristalizēsies kandidāti, kurus virzīt apstiprināšanai valdē.

TVNET: Šie kandidāti nāk no administratīvās vai futbola vides?

K.Gorkšs: Ģenerālsekretāra pamatfunkcijas ir administratīvas, organizatoriskas un finanses pārvaldošas. Visos šajos segmentos viņam jābūt kompetentam un spēcīgam. Darbs LFF ir ļoti labs izaicinājums jau nobriedušam un spēcīgam vadītājam. Šī situācija mums dod iespēju skatīties plašāk, virzienos ārpus futbola. Vēlamies samazināt administratīvās izmaksas, kā arī paaugstināt ģenerālsekretāra kompetenču līmeni. Tās ir tās divas prioritātes kandidātu izvēlē.

TVNET: Savus amatus 26.jūlijā atstās arī abi Komunikācijas daļā strādājošie.

K.Gorkšs: Jā, abi kungi ir iesnieguši atlūgumu ģenerālsekretāram. Šis jautājums arī primāri ir ģenerālsekretāra kompetencē. Arī tur šobrīd izskatām kandidātus, kas varētu pievienoties Komunikācijas daļai. Varu tikai puišiem izteikt lielu pateicību un novēlēt veiksmi turpmākajās gaitās.

TVNET: Tagad nedaudz pie cita temata. Cik bieži tu lasi to, ko par LFF raksta sociālās saziņas vietnē „Twitter”?

K.Gorkšs: Tā nav tāda reliģiski regulāra nodarbe, bet katru nedēļu cenšos saņemt maksimāli daudz informācijas no Komunikācijas daļas par to, kas notiek futbola vidē un ap mums svarīgiem procesiem. Viedokļu ir daudz, un tie atšķiras. Jāstrādā pie tā, lai futbola vidē iesaistītie apvienotos savās domās tur, kur tas ir svarīgi vietējā futbola attīstībai.

TVNET: Pēdējā laikā īpaši aktīvi tavu pretinieku nometnē esošo viedokli pauž personāžs ar segvārdu „@pulks”. Nesen viņš rakstīja, ka kāda no lielajām futbola jumtorganizācijām (UEFA vai FIFA) apturējusi finansējumu LFF. Vai tajā ir kaut daļa taisnības?

K.Gorkšs: Publiskajā vidē ir ļoti daudz viedokļu. Problēma ir tā, ka par neprecīzi pasniegtiem vai nepatiesiem faktiem neviens neatvainojas, neprecizē. Ja runājam par FIFA finansējumu, tad pagājušajā gadā saņēmām 282 tūkstošus eiro dažādu projektu realizēšanai. Šogad esam sagatavojuši projektus par kopējo summu 1,2 miljoni. Šobrīd daļa jau ir apstiprināta – vairāk nekā pusmiljona apmērā. Vēl FIFA dod naudu arī LFF administratīvajām izmaksām. Gaidām apstiprinājumus arī par pārējiem iesniegtajiem projektiem.

TVNET: UEFA nauda – vai tur ir kādas aiztures?

K.Gorkšs: Ar UEFA naudu ir tāpat. Ir bāzes finansējums, kam papildus var apgūt dažādas programmas. Arī tur viss šobrīd ir kārtībā.

TVNET: Ķersimies klāt Latvijas izlasei. Kāda tev bija nākamā diena pēc komandas zaudējuma ar 0:5 Slovēnijai?

K.Gorkšs: Domāju, ka nevienam Latvijas futbola līdzjutējam tā nebija viegla. Viens ir šis rezultāts, bet otrs ir parādītais sniegums. Pēc šāda snieguma, protams, emocijas bija ļoti negatīvas. Pēc spēles iegāju ģērbtuvē, bet tikai tāpēc, lai ar savu klātbūtni atbalstītu. Nejaucos treneru korpusa darbā.

TVNET: Pēc spēles ar Slovēniju preses konference ar Latvijas izlases galvenā trenera Slavišas Stojanoviča piedalīšanos bija ļoti ilga. Viņš pateica daudz skarbu vārdu gan par futbolistu vieglprātīgo attieksmi, gan necīnīšanos līdz galam. Tu tam visam piekrīti?

K.Gorkšs: Trenera viedoklis bija ļoti stingrs. Es tam piekrītu. Tāpēc jau vairākkārt esam tikušies, lai izveidotu tālākās darbības plānu. Trenerim ir konkrēts redzējums, kā šīs problēmas risināt. Ar šo plānu viņš jau drīzumā iepazīstinās arī LFF valdi. Tie divi lielie pīlāri, kurus viņš identificējis, ir futbolistu fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība. Viņš ir sagatavojis diezgan apjomīgu ziņojumu ar saviem novērojumiem. Trenera idejas un risinājumus īstenot dzīvē ir mūsu kopēja atbildība.

TVNET: Pēc abiem zaudējumiem (ar 0:3 Izraēlai un 0:5 Slovēnijai) runāju ar aizsargu Mārci Ošu. Viņš arī nevarēja atrast skaidrojumu tam, kāpēc klubos spēlētāji rāda labu sniegumu, bet izlasē pārvēršas un pazaudē sevi. Tu ar daudziem no viņiem esi spēlējis kopā. Vai spēj izskaidrot šo situāciju?

K.Gorkšs: Esam identificējuši divas problēmas. Pirmā ir psiholoģiskā. Spēlētājiem ir bailes uzņemties atbildību svarīgos brīžos. Stojanovičs arī ir sastādījis katra spēlētāja psiholoģisko portretu. Tur atspoguļotas stiprās un vājās puses, kā futbolists reaģē stresa situācijās. Tā lielākā psiholoģiskā barjera ir bailes uzņemties atbildību. Tas arī raksturo šo komandu laukumā.

Otra problēma ir fiziskā sagatavotība. Mūsu izlases futbolisti uztraucoši reti laukumā veic augstas intensitātes darbu. Sprintu skaits spēles laikā ir ļoti neliels. Ir lietas, pie kurām var strādāt taktiski un fiziski, bet dažas lietas mainīsies tikai tad, ja izlasē vairs netiks aicināti konkrēti futbolisti. Visus nomainīt nevaram, bet jārūpējas par mantojumu jaunajiem spēlētājiem. Ir spēlētāji, ar kuriem izlases treneris vairs nerēķinās. Jāaicina tie pieredzējušie, kuri jaunajiem var iemācīt labo un pareizo uzvedību gan laukumā, gan ārpus tā.

TVNET: Vai vari nosaukt uzvārdus?

K.Gorkšs: Tā ir galvenā trenera kompetence. Tas nebūtu korekti, ja tagad nosauktu uzvārdus. Domāju, ka tagad Stojanovičs ir pilnībā sapratis Latvijas futbola ainu – kādi un cik daudz spēlētāju ir pieejami, viņu psiholoģiskos profilus. Viņa pienākums ir ne tikai runāt par pareizajām izlases vērtībām, bet arī jāidentificē tie futbolisti, kuri spēs tās pārnest un nodot jaunajiem spēlētājiem. Šodienas darbs ir nākotnei. Lai nākotnē redzētu komandu, kurā esošie lepojas ar to, ka spēlē Latvijas izlasē, parāda cīņassparu.

TVNET: Vai galvenais treneris ir piedāvājis arī ideālo pieredzējušo un jauno spēlētāju proporciju gaidāmajos izlases sabraukumos?

K.Gorkšs: Konkrēta proporcija ir tāda grāmatveža pieeja. Mums jārūpējas par to, lai maksimāli sagatavotu jaunos futbolistus. Tas ir arī jaunatnes izlašu treneru darbs. Viņos jāieaudzina pareizās vērtības.

TVNET: Vai izlasei tiks piesaistīts sporta psihologs?

K.Gorkšs: Esmu runājis ar citu valstu federāciju prezidentiem un izlašu treneriem. Vaicāju, kā viņi aktualizē izlašu vērtību jautājumu. Runāju ar Rumānijas Futbola federācijas prezidentu, kurš teica, ka viņu izlasēm tiek piesaistīts šāds psiholoģijas treneris. Vai tas tiks izmantots arī Latvijas izlasē, par to jālemj galvenajam trenerim. Viņš izteicis vēlmi sastādīt noteikumu kopumu jaunajiem spēlētājiem. Šajos noteikumos būtu rakstīts tas, ko mēs gaidām no potenciālā izlases spēlētāja.

TVNET: Kaspar, vai tu joprojām esi pārliecināts, ka Slaviša Stojanovičs kā Latvijas izlases galvenais treneris ir pareizā izvēle?

K.Gorkšs: Jau pieņemot viņu darbā, zināju, ka pirmais uzdevums būs panākt futbolistu attieksmes pret spēlēšanu valsts izlasē maiņu. Sākums nebija veiksmīgs, tad bija laba spēle pret Poliju, kas viesa cerības. Likās, ka tendence turpināsies. Diemžēl tā nenotika. Šobrīd ir izveidots detalizēts plāns tālākajām darbībām. Mums visiem LFF ir ticība, ka Slaviša spēs situāciju mainīt.

TVNET: Pašlaik jau sāk šķist, ka visi potenciālie izlases spēlētāji atgriezušies mājās un spēlē „Optibet” virslīgas klubos. Kā tu vērtē šo pēdējā laika tendenci?

K.Gorkšs: Tā šobrīd ir realitāte. Labam spēlētājam nepieciešams briedums. To dod regulāra cīņa par vietu sastāvā. Šādās situācijās parasti ir divu veidu futbolisti.

Vieni cīnās, turpina atbalstīt komandu no soliņa, pierādīt sevi. Otri domā, ka vainīgi ir visi citi. Tādi sēž uz soliņa un tikai gaida galvenā trenera nomaiņu, lai pēc tam atkal publiski runātu par kārtējo jauno sākumu. Mums jāpārtrauc tā tendence, ka spēlētāji izvairās no jebkāda veida atbildības. Latvijas futbolistiem jātiecas uz augstākas raudzes čempionātiem un klubiem, lai viņi būtu attīstošas konkurences apstākļos.

TVNET: Kā to paveikt, ja viņi pat Latvijas klubos ir rezervisti?

K.Gorkšs: Jebkurš treneris pamatsastāvam izvēlas labākos spēlētājus, kas ir viņa rīcībā. Katram spēlētājam jāpadomā, ko viņš vēlas saņemt no futbola – regulārus ienākumus vai tomēr ko citu. Jāizvirza mērķi un jādomā, kā tos sasniegt. Ja mērķis ir spēlēt Latvijas izlasē, tad nopietni jādomā par savu uzvedību, attieksmi, vēlmi katru dienu sasniegt ko jaunu.

Uz augšu