TVNET: Pēc abiem zaudējumiem (ar 0:3 Izraēlai un 0:5 Slovēnijai) runāju ar aizsargu Mārci Ošu. Viņš arī nevarēja atrast skaidrojumu tam, kāpēc klubos spēlētāji rāda labu sniegumu, bet izlasē pārvēršas un pazaudē sevi. Tu ar daudziem no viņiem esi spēlējis kopā. Vai spēj izskaidrot šo situāciju?
K.Gorkšs: Esam identificējuši divas problēmas. Pirmā ir psiholoģiskā. Spēlētājiem ir bailes uzņemties atbildību svarīgos brīžos. Stojanovičs arī ir sastādījis katra spēlētāja psiholoģisko portretu. Tur atspoguļotas stiprās un vājās puses, kā futbolists reaģē stresa situācijās. Tā lielākā psiholoģiskā barjera ir bailes uzņemties atbildību. Tas arī raksturo šo komandu laukumā.
Otra problēma ir fiziskā sagatavotība. Mūsu izlases futbolisti uztraucoši reti laukumā veic augstas intensitātes darbu. Sprintu skaits spēles laikā ir ļoti neliels. Ir lietas, pie kurām var strādāt taktiski un fiziski, bet dažas lietas mainīsies tikai tad, ja izlasē vairs netiks aicināti konkrēti futbolisti. Visus nomainīt nevaram, bet jārūpējas par mantojumu jaunajiem spēlētājiem. Ir spēlētāji, ar kuriem izlases treneris vairs nerēķinās. Jāaicina tie pieredzējušie, kuri jaunajiem var iemācīt labo un pareizo uzvedību gan laukumā, gan ārpus tā.
TVNET: Vai vari nosaukt uzvārdus?
K.Gorkšs: Tā ir galvenā trenera kompetence. Tas nebūtu korekti, ja tagad nosauktu uzvārdus. Domāju, ka tagad Stojanovičs ir pilnībā sapratis Latvijas futbola ainu – kādi un cik daudz spēlētāju ir pieejami, viņu psiholoģiskos profilus. Viņa pienākums ir ne tikai runāt par pareizajām izlases vērtībām, bet arī jāidentificē tie futbolisti, kuri spēs tās pārnest un nodot jaunajiem spēlētājiem. Šodienas darbs ir nākotnei. Lai nākotnē redzētu komandu, kurā esošie lepojas ar to, ka spēlē Latvijas izlasē, parāda cīņassparu.
TVNET: Vai galvenais treneris ir piedāvājis arī ideālo pieredzējušo un jauno spēlētāju proporciju gaidāmajos izlases sabraukumos?
K.Gorkšs: Konkrēta proporcija ir tāda grāmatveža pieeja. Mums jārūpējas par to, lai maksimāli sagatavotu jaunos futbolistus. Tas ir arī jaunatnes izlašu treneru darbs. Viņos jāieaudzina pareizās vērtības.
TVNET: Vai izlasei tiks piesaistīts sporta psihologs?
K.Gorkšs: Esmu runājis ar citu valstu federāciju prezidentiem un izlašu treneriem. Vaicāju, kā viņi aktualizē izlašu vērtību jautājumu. Runāju ar Rumānijas Futbola federācijas prezidentu, kurš teica, ka viņu izlasēm tiek piesaistīts šāds psiholoģijas treneris. Vai tas tiks izmantots arī Latvijas izlasē, par to jālemj galvenajam trenerim. Viņš izteicis vēlmi sastādīt noteikumu kopumu jaunajiem spēlētājiem. Šajos noteikumos būtu rakstīts tas, ko mēs gaidām no potenciālā izlases spēlētāja.
TVNET: Kaspar, vai tu joprojām esi pārliecināts, ka Slaviša Stojanovičs kā Latvijas izlases galvenais treneris ir pareizā izvēle?
K.Gorkšs: Jau pieņemot viņu darbā, zināju, ka pirmais uzdevums būs panākt futbolistu attieksmes pret spēlēšanu valsts izlasē maiņu. Sākums nebija veiksmīgs, tad bija laba spēle pret Poliju, kas viesa cerības. Likās, ka tendence turpināsies. Diemžēl tā nenotika. Šobrīd ir izveidots detalizēts plāns tālākajām darbībām. Mums visiem LFF ir ticība, ka Slaviša spēs situāciju mainīt.
TVNET: Pašlaik jau sāk šķist, ka visi potenciālie izlases spēlētāji atgriezušies mājās un spēlē „Optibet” virslīgas klubos. Kā tu vērtē šo pēdējā laika tendenci?
K.Gorkšs: Tā šobrīd ir realitāte. Labam spēlētājam nepieciešams briedums. To dod regulāra cīņa par vietu sastāvā. Šādās situācijās parasti ir divu veidu futbolisti.
Vieni cīnās, turpina atbalstīt komandu no soliņa, pierādīt sevi. Otri domā, ka vainīgi ir visi citi. Tādi sēž uz soliņa un tikai gaida galvenā trenera nomaiņu, lai pēc tam atkal publiski runātu par kārtējo jauno sākumu. Mums jāpārtrauc tā tendence, ka spēlētāji izvairās no jebkāda veida atbildības. Latvijas futbolistiem jātiecas uz augstākas raudzes čempionātiem un klubiem, lai viņi būtu attīstošas konkurences apstākļos.
TVNET: Kā to paveikt, ja viņi pat Latvijas klubos ir rezervisti?
K.Gorkšs: Jebkurš treneris pamatsastāvam izvēlas labākos spēlētājus, kas ir viņa rīcībā. Katram spēlētājam jāpadomā, ko viņš vēlas saņemt no futbola – regulārus ienākumus vai tomēr ko citu. Jāizvirza mērķi un jādomā, kā tos sasniegt. Ja mērķis ir spēlēt Latvijas izlasē, tad nopietni jādomā par savu uzvedību, attieksmi, vēlmi katru dienu sasniegt ko jaunu.