Te dzima Latvijas bobslejs! Reiz, pirms 40 gadiem Murjāņu kamaniņu trasē (14)

Tagad zeme, uz kuras atrodas trase, ir privātīpašums. Tomēr īpašnieks Haralds Buņķis no vecās trases atbrīvoties negrasās.

“Nemūžam,” viņš izsaucas, kad jautāju, vai jauks nost. “Tas taču ir piemineklis!”

Gluži pretēji, viņš trases teritoriju kopā ar brīvprātīgajiem katru gadu sakopj un cenšas  “iekonservēt”. Haralds gribētu trasei piešķirt kādreizējo spozmi un saglabāt kā muzejisku vērtību, bet investors kā nenāk, tā nenāk. Un tā jau gadiem. Interesi par kamaniņu trases atjaunošanu izrādījusi arī pašvaldība, kas solījusi piedalīties projektā, ja lietas izkustēsies no vietas. Haralds domā, ka nākotnē te varētu būt sporta muzejs.

Daudzviet trase saglabājusies ļoti labi, un tās iekšienē jūtos kā laivā, kas sasvērusies viļņos. Jo augstāk kalnā, jo trase bēdīgāka – trūkst dažu posmu, līdz pienāk brīdis, kad trase saplūst ar mežu. Lejā, vienā no palīgtelpām pārņem sajūta, ka laiks apstājies astoņdesmitajos – tur ir padomju laiku krēsli, sporta inventārs, kamaniņu detaļas. Šķiet, ka kamaniņu trase joprojām dzīvo, tikai kādā citā telpas dimensijā.

Rolanda Upatnieka fenomens

Runājot par Latvijas bobsleja bērnību, nevar nepieminēt leģendāro Rolandu Upatnieku - Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneri, pēc tam PSRS bobsleja izlases galveno treneri, PSRS vicečempionu kamaniņu braukšanā.

Šī vīra titulu sarakstu varētu turpināt ilgi, it īpaši ņemot vērā, ka viņš pasaules rekordists bijis arī ūdens motosportā.

“Ģeniāls cilvēks, kurš ir nepamatoti aizmirsts,” saka Zigfrīds Bitainis – PSRS sporta meistars ūdens motosportā (4.vietā pasaulē un 2. vietā Eiropā O-500 un O-700 skuteru klasē). “Arī Siguldas trase tapa, pateicoties viņa autoritātei un ietekmei. Rolands bija pazīstams, pateicoties nenormālam fanātiskam darbam. Tieši pateicoties viņam, izauga daudzi mūsu čempioni.” Bitainis atklāj, ka Rolands ar “ar sirdi” bija arī ūdens motosportā un būvēja laivas. 

Laikabiedri par viņu saka: “Dega par lietu tā, ka apkārtējiem bija karsti.”

Kādu laiku Upatnieks nodarbojās arī ar burāšanu. Rolands bija izaicinājuma cilvēks, kuru aizrāva viss jaunais un neiepazītais.

43 gadu vecumā viņš iekļuva PSRS izlasē un 1975.gadā Insbrukas Olimpiskajās spēlēs, startējot divnieku ekipāžā, ieņēma devīto vietu. Kad karjera tuvojās beigām, 1977.gadā Rolands kļuva par Latvijas kamaniņu sporta izlases treneri.

80. gadu sākumā Rolandam Upatniekam kopā ar Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Daumantu Znatnaju radās traka ideja: Latvijā jārada jauns sporta veids - bobslejs.

Būdams maksimālists, Upatnieks  “caursitās”  Maskavā. Partijas funkcionāri viņam noticēja, zinot, ka to, ko Upatnieks sola, viņš arī izpilda. Šoreiz Upatnieks apsolīja teju neiespējamo - pēc četriem gadiem PSRS būs Olimpiskā medaļa bobslejā!

Ar to sākās bobsleja trases izbūve Siguldā. Brīnums notika! 1984.gadā Olimpiskajās spēlēs Sarajevā PSRS ieguva pirmo olimpisko bronzas medaļu bobslejā divniekiem, bobu vadīja latvietis Zintis Ekmanis.

Jāteic, ka Upatnieka vadībā VEF rūpnīcā būvētie bobi izraisīja revolūciju pasaules bobslejā – tos dēvēja par raķetēm un Rīgas cigāriem, tos pasaulē kopēja.