Māris Rozentāls: Putinu neredzēju, bet skatījos, kā lauza Berlīnes mūri

Rubrikas "Ģenerāļa stūrmaņi" šīs sezonas devītajā epizodē Valdis Valters uz sarunu aicinājis vienu no Latvijas visu laiku labākajiem tenisistiem Māri Rozentālu, kurš tagad ir pazīstams kā tenisa komentētājs televīzijā.

Rozentāls tenisista karjeras lielāko daļu aizvadīja PSRS laikā, bet pēc valsts neatkarības atgūšanas viņš 1993. gadā bija viens no Latvijas izlases pārstāvjiem Deivisa kausa izcīņā. Pildījis gan Latvijas izlases trenera, gan kapteiņa lomu.

PSRS rangā Rozentāls sasniedza 12. vietu, kaut tenisā viņš nopietni sāka trenēties tikai 19 gadu vecumā, kad viņu iesauca armijā. "Man šausmīgi paveicās. Divus gadus, kamēr biju ierindnieks, es dzīvoju mājās."

Pēc diviem gadiem Rozentālam piedāvāja kļūt par praporščiku PSRS armijā. Pirmā alga bija 150 rubļi, bet ik pēc diviem gadiem 10 pielika klāt.

"Tā bija laba alga. Beigās mēnesī sanāca pat 200 rubļi. Par tādu algu bija jāiet 8 stundas dienā jāstrādā, bet man maksāja tikai par to, ka spēlēju tenisu." 

Rozentāls atminas, ka tolaik uz turnīriem tenisisti brauca bez treneriem, kā arī par dzīvošanu un ēšanu nebija pašiem jāmaksā.

"Čaļi paši aizbrauca uz turnīru, iekārtojās viesnīcā. Mums deva ēšanas talonus. Viss bija par brīvu."

Rozentāls savām acīm redzēja, kā cilvēki brucināja Berlīnes mūri.

"Man bija baigi veiksmīgi. PSRS beigās es atrados nevis Latvijā, bet Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Nejauši tur trāpījos kā praporščiks. (Vladimiru) Putinu tur neredzēju, bet savām acīm skatījos, kā lauza Berlīnes sienu."

1999. gadā Rozentāls kļuva par pasaules čempionu tenisā senioriem 40+ vecuma grupā.

15 gadus Rozentāls strādājis par treneri, taču tenisa komentēšana viņam labāk iet pie sirds.

TVNET vaicāja: vai Latvijas tenisā būs pēctecība lielajam trio - Ernestam Gulbim, Anastasijai Sevastovai un Aļonai Ostapenko?

"Pašlaik no meitenēm vienīgā, kuru es zinu, ir Kamilla Bartone, kura patiešām labi spēlē jauniešu līmenī. Danielai Vismanei un Diānai Marcinkevičai neizdodas tikt uz priekšu."

Rozentāls uzskata, ka Gulbim šobrīd vairs neredz tādu entuziasmu kā agrāk. Viņaprāt, tas šobrīd Latvijas tenisistam ir vienīgais lielais trūkums, jo viņš ir ļoti talantīgs.

"Jāspēlē tad, ja tev pašam patīk. Ja gribas to darīt, tad vari spēlēt, skriet un sisties - priecāties par uzvaru, bēdāties par zaudējumu. Ja uzvaru vai zaudējumu uztver vienaldzīgi, tad nav kaut kas kārtībā."

Rozentāls atzīst, ka Gulbja karjeras rekords ATP vienspēļu rangā, 10. vieta, ir kaut kas fantastisks, gluži vai neticams sasniegums Latvijas sportā.

"Stiprā puse ir viņa talants - bumbiņas jušana, prasme spēlēt, no kurienes grib, fantastiska tehnika, ļoti labi pārredz laukumu, jūt spēli. Viņam principā bija viss. Protams, arī serve, kas būtībā ir galvenais ierocis."

Kāpēc Ostapenko piedzīvo kritumu sniegumā pēc uzvaras "French Open"?

"Nezinu, kāds viņai bijis treniņu process. Pirmkārt, daudz ko ietekmējusi kreisās plaukstas trauma. Varbūt kaut kas nav kārtībā ar treneriem, kurus viņa ir mainījusi vienu pēc otra. Manuprāt, viņa pārāk ātri pārāk daudz sasniedza."

Pēc ranga patlaban vadošā Latvijas tenisiste ir Sevastova, kuras karjeras rekords ir 11. vieta WTA reitingā.

"Man liekas, ka viņa ir sasniegusi maksimumu. Būtu labi, ja viņa kaut vai vienu reizi tiktu desmitniekā. Viņai ir lieliska bumbiņas izjūta, bet pietrūkst jaudas, nav spēka sitienu. Arī raksturs - viņa varētu būt uz laukuma pozitīvāka, pārsvarā viņa ir negatīva. Tomēr viņas sasniegumi ir fantastiski."

Uz augšu