Futbola virslīgas biedri vienojas par kopīgu viedokli būtiskos jautājumos

TVNET Sports
CopyDraugiem X Whatsapp
"Latvijas Futbola Virslīgas" biedri
"Latvijas Futbola Virslīgas" biedri Foto: Nora Krevņeva Baibakova, optibetvirsliga.lv

Augusta ievadā biedrības "Latvijas Futbola Virslīga" (LFV) biedri tikās divās kopsapulcēs, lai aktualizētu un pārrunātu dažādus ar Latvijas futbola virslīgas čempionātu saistītus jautājumus, domājot kā par 2020. gada sezonu, tā ilgtermiņa periodu kopumā. Plašu pārrunu rezultātā biedri ir vienojušies par kopīgu nostāju vairākos ar virslīgas norisi saistītos jautājumos, par ko oficiāli tika informēta arī Latvijas Futbola federācija (LFF).

Pēc vairāku biedru ierosinājuma kā galvenais dienas kārtības punkts tika izskatīts jautājums par asociācijā sagatavoto spēlētāju skaita noteikumiem, ko 2018. gadā izskaņā ieviesa LFF. Jautājuma aktualizēšanu raisīja fakts, ka pērn to ieviešanā netika ņemti vērā LFV priekšlikumi, kā arī noteikumu gala redakcija netika saskaņota ar LFV un tās klubiem.

Pēc plašām diskusijām biedri vienojās par nepieciešamību atkārtoti aktualizēt asociācijā sagatavoto spēlētāju skaita noteikumus, lūdzot LFF tos pārskatīt un veikt pilnveidojumus, ņemot vērā klubu priekšlikumus. LFV kopīgā viedokļa formulējumā vienojās par priekšlikumu "8+3" sistēmai, kas ir arī noformēts LFV iesniegumā LFF.

Minētā sistēma paredz, ka no 2020. gada sezonas "Optibet" virslīgas čempionātā komandas sastāvā starp 11 laukuma spēlētājiem jābūt vismaz trim asociācijā sagatavotiem spēlētājiem, turklāt komandas pieteikums uz spēli tiek paplašināts līdz 20 spēlētājiem, starp kuriem diviem jābūt asociācijā sagatavotiem U-21 vecuma kategorijas spēlētājiem. Piedāvātais priekšlikums ir veidots balstoties uz:

  • Latvijas Nacionālās izlases snieguma uzlabošanu, veicinot spēlētāju konkurenci klubu sastāvos;
  • motivētu asociācijā sagatavoto spēlētāju izaugsmi;
  • Latvijas klubu augstāko sportisko mērķu sasniegšanu, ko nodrošinātu augstvērtīgāku viesspēlētāju un motivētāku asociācijā sagatavoto spēlētāju piesaiste, efektivizējot klubu algu budžetus un izvairoties no mākslīga "algu burbuļa" veidošanās asociācijas sagatavoto spēlētāju vidū;
  • Latvijas klubu augstāko sportisko mērķu sasniegšanu, ko veicinātu iespēja Virslīgas un Eiropas kausu spēlēs iespēlēt un spēles aizvadīt vienādos sastāvos.

Kā otrs būtiskākais sapulču kārtības jautājums tika izskatīts LFV sadarbība ar LFF turpmākajam periodam. Izskatot vairākus sadarbības modeļus, LFV biedri kā vienīgo pareizo sadarbības modeli atbalstīja jau spēkā esošo, kas funkcionē jau kopš LFV dibināšanas brīža 2012. gadā - LFV un LFF uz sadarbības pamata kopīgi rīko Latvijas virslīgas čempionātu, sadalot atbildības funkcijas. LFV biedri novērtēja pēdējo gadu virslīgas izaugsmi gan sportiskā, gan organizatoriskā ziņā, tādējādi apliecinot esošā sadarbības modeļa pareizību.

Izvērtējot 2019. gada sadarbības līguma noslēgšanas gaitu, tas ir, līguma parakstīšana vien dažas nedēļas pirms čempionāta sākuma, kas ne tikai radīja negatīvu publisku rezonansi, bet arī ļoti būtiski ietekmēja iespēju atbilstošā organizatoriskajā kvalitātē sagatavoties 2019. gada sezonai, biedri bija vienisprātis par sadarbības līguma parakstīšanu savlaicīgi.

Kā viens no būtiskākajiem argumentiem tika minēts arī ciešāku attiecību veidošana starp LFV un tās sadarbības partneriem, kuriem nereti lēmumi saistībā ar gaidāmā kalendārā gada aktivitātēm, tai skaitā finanšu izlietojumu, jāpieņem iepriekšējā gada izskaņā.

Jāpiebilst, ka 2020. gada izskaņā noslēgsies vairāki būtiski LFV pamatdarbības līgumi (ģenerālsponsora, raidtiesību, kā arī TV partnera sadarbības līgums), LFV biedri uzskata par nepieciešamu paust oficiālu nostāju, ka LFV-LFF sadarbības līguma pagarinājumam jābūt noformētam uz vismaz uz divu gadu periodu, kas garantētu iespēju LFV rēķināties ar vairākiem būtiskiem procesiem savlaicīgi.

Diskusijās par sadarbību klubi vienojās par kopīgu nostāju attiecībā uz līguma redakciju, proti visi biedri atbalstīja priekšlikumu līguma pamatu veidot jau uz esošā bāzes, lai izvairītos no nepamatotas ažiotāžas, papildus iekļaujot sekojošo:

  • jāpalielina LFF ieguldījums virslīgas čempionāta attīstībā, LFF budžetā paredzot vairāk līdzekļus Latvijas virslīgas čempionāta atspoguļošanai televīzijā;
  • pārstāvot Latvijas profesionālā futbola attīstību deleģēt LFV pārstāvi ikdienas darbam LFF Infrastruktūras komitejā, tai skaitā izstrādājot LFF Infrastruktūras stratēģiju nākamajam periodam;
  • noteikt, ka Latvijas virslīgas čempionāta sākumu LFV un LFF saskaņo uz vienprātības principa.

Kā trešais jautājums tika diskutēts UEFA solidaritātes maksājumu sadales princips. Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, LFV biedri vienbalsīgi atbalstīja principu, ka par tā izlietojumu un sadales apjomu lēmums jāpieņem tieši klubiem. Balstoties uz UEFA rekomendācijām, finansējums pamatā var tikt novirzīts virslīgas klubu jaunatnes akadēmiju vajadzībām.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu