Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: čempions jau zināms?

"Riga FC"

FOTO: Zigismunds Zālmanis (Riga FC)

Viens no RFS pārstāvjiem jau pēc zaudējuma "Riga FC" komandai savā laukumā ar 1:2 izteicās, ka pretinieki līdz ar to jau gandrīz vai kronējami par čempioniem. Pēc aizvadītās spēļu kārtas šie vārdi ir kļuvuši vēl aktuālāki, jo tagad "Riga FC" tuvāko sekotāju RFS apsteidz par 6 punktiem, turklāt "rīdzinieki" ir aizvadījuši par divām spēlēm mazāk. Nerēķināsim neiegūtos punktus (kā var rēķināt to, kā nav?), taču situācija pašreizējam titula īpašniekam veidojas ļoti labvēlīga. Pareizāk - čempions pats šādu situāciju sev ir izveidojis.

Garais spēlētāju soliņš ļauj sekmīgi spēlēt divās frontēs - gan UEFA Eiropas līgā, gan "Optibet" virslīgā, ko vēlreiz apliecināja spēle ar FK "Liepāja". Līdz ar ukraiņu uzbrucēja Slavova un Kameša atnākšanu, līdz ar Lukjanova atgriešanos pēc savainojuma vēl lielākas kļuvušas iespējas variēt sastāvu un tieši šajā gadījumā - dod iespēju kādam atvilkt elpu pirms kārtējām spēlēm Eiropas līgā, bet līdz ar to neietekmējot uz slikto pusi komandas sniegumu.

Vēl jau daudz spēļu priekšā, pašam "Riga FC" vēl ir jāaizvada desmit spēles un atslābināties ir pāragri, taču tas būs liels negadījums, ja titula īpašnieki zaudēs pirmo vietu. Nekas neliecina, ka tā varētu notikt.

Turpretī RFS jau trešo sezonu pēc kārtas neveiksmīgi aizvada turnīra otro daļu. Protams, atlikušajās spēlēs var šo secinājumu apgāzt, taču tik un tā viela pārdomām kluba vadībai jau ir sagatavota. Ne tikai man rodas iespaids, ka RFS ir vispirms savākuši (sapirkuši) daudz spēlētāju un tikai tad sāka domāt, kā lai viņus tagad lietderīgi izmanto. Sastāvs komandai ir spēcīgs, ar tādu pilnīgi noteikti jācīnās par titulu, taču sniegums laukumā… 0:3 zaudējums Ventspilī tagad liks nodarboties nevis ar līdera ķeršanu, bet gan ar mukšanu no tuvākajiem sekotājiem - Jūrmalas "Spartaka" un FK "Ventspils" - un ka tik beigās nav jāraizējas par palikšanu trijniekā. Vismaz pašreiz tieši spēkošanās par otro un trešo vietu izvēršas par lielāko intrigu.

Ja vēl aizvadītajā spēļu kārtā nebūtu zaudējušas gan Liepājas, gan Jelgavas, gan Daugavpils komandas, tad drūzmēšanās ap pirmo trijnieku būtu kļuvusi vēl lielāka jau tagad. Pēdējā riņķī mūs gaida daudz aizraujošu spēļu vispirms tieši starp komandām, kas ieņem vietas no otrās līdz pat septītajai.

Kā jau to varēja gaidīt, pēc Latvijas klubu sekmīgā snieguma Eiropas kausu izcīņā tiks cilāts jautājums par leģionāru jeb ārzemju futbolistu skaitu laukumā virslīgas klubos. Nupat izskanēja priekšlikums par ārzemju spēlētāju skaita palielināšanu no pieciem līdz astoņiem. Iznāk, ka tad laukumā būs tikai trīs pašmāju spēlētāji (vienam no tiem, cik dzirdēju, jābūt vecumā līdz 21 gadam). Vēl vismaz trīs vietējos futbolistus tad droši vien vajadzēs rezervē. Katram gadījumam. Labi tas vai slikti? Kamēr tā nav spēlēts, tikmēr atbildēt nav iespējams. Nav laikam tāda varianta, kas būtu ideāls un par kuru nebūtu strīdu.

No vienas puses - tie Latvijas futbolisti, kuri virslīgas klubos tādā gadījumā tiks sastāvā, būs patiešām konkurētspējīgi un tas nāks par labu izlasei. Tik maz jau viņu nemaz nebūs - pat ja tikai no piecām vai sešām līderkomandām izlases kandidāti būs pa diviem spēlētājiem, tad jau sanāk ducis. Un plus vēl tie, kas spēlē ārzemju klubos. Tad klubi ņems patiešām tikai labākos pašmāju spēlētājus, nevis vienu daļu arī tāpēc, lai būtu vienlaikus 6 pašmāju futbolisti laukumā un vēl daži rezervē, lai dažiem no tiem nenāktos maksāt viņu līmenim neadekvātu algu, jo bez viņiem taču nevar iztikt.

Konkurence par vietu sastāvā starp pašmāju futbolistiem kļūs krietni lielāka, un tas ir tikai labi, turklāt tas var sekmēt 1. līgas līmeņa celšanos, jo vairāki būs spiesti iesaistīties 1. līgas komandās (uz ārzemju līgām visi "liekie" neaizbrauks).

No otras puses - jauna futbolista izaudzināšanai vajag ne tikai daudz pūļu, bet arī daudz laika, tas pakāpeniski jāiesaista komandas sastāvā. Vai visi klubi to darīs, ja laukumā būs astoņi ārzemnieki, bet tikai trīs vietas paliks vietējiem spēlētājiem? Tos piecus sešus taču vajadzēs tādus, kas jau gatavi spēlēt sastāvā vai vismaz iziet uz maiņu, būtiski neietekmējot komandas sniegumu. Pašmāju spēlētāju tirgus ir jāsargā.

Esmu dzirdējis, ka jau tagad vairākos klubos dažiem jaunajiem spēlētājiem - no sava vecuma Latvijas izlasēm! - zūd motivācija treniņos, jo viņi redz, ka atkal un atkal atbrauc jauni ārzemnieki, viņu vienaudži vai nedaudz vecāki spēlētāji, kuri šajā brīdī ir meistarīgāki vai fiziski nobriedušāki un kuri šajā brīdī ir pievilcīgāka prece arī futbola tirgū, bet… Viņi atbrauc un aizbrauc, kamēr izlasē būs jāspēlē pašmāju futbolistiem.

Jābūt konkurencei par vietu sastāvā, nedrīkst būt tā, ka sastāvā jāliek spēlētājs gandrīz vai tikai tāpēc, ka viņš ir Latvijas spēlētājs, bet savi spēlētāji arī jāaizsargā. Var jau teikt, ka tie, kuri "izdzīvos", arī būs lietaskoks un ar viņiem varēs rēķināties arī izlase, taču nevar aprēķināt, cik talantīgu spēlētāju var pazust - ne visi taču attīstās vienlīdz ātri, ne visiem ir pietiekami daudz uzņēmības un kādam varbūt tieši morāls atbalsts un uzticēšanās ļaus sevi apliecināt.

Jāmeklē vidusceļš - lai mūsu labākie klubi var sekmīgi spēlēt Eiropas kausu izcīņā (tas tomēr ir arī Latvijas futbola prestižs), bet lai tāpēc mēs nezaudējam spējīgus pašmāju futbolistus, lai aizsargājam savu futbola tirgu. Vēl jau par leģionāru skaitu klubos gaidāmas karstas diskusijas... Ne mazāk karstas kā cīņas virslīgas futbola laukumos.

Uz augšu