Tīna Graudiņa: Jūtams, ka sācies žurku skrējiens

Rubrikas "Ģenerāļa stūrmaņi" šīs sezonas vienpadsmitajā epizodē Valdis Valters uz sarunu aicinājis Latvijas pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen kopā ar pārinieci Anastasiju Kravčenoku kļuva par Eiropas čempionēm.

Graudiņas tēvs ir volejbolists, bet māte ir vieglatlēte. Tīna agrāk nodarbojās ar šiem abiem sporta veidiem, taču sāka viņa vispirms ar tenisu.

"Vispār es sāku ar tenisu, biju tajā diezgan nopietni dziļi iekšā. Es spēlēju pietiekami labi mazajās vecuma grupiņās. Bija meitenes, kuras nebija tik fiziski spēcīgas kā es, taču viņām ar raketi rokās bija izjūta, kādas man nebija."

Vienā gadā teniss tika nomainīts uzreiz gan uz volejbolu, gan vieglatlētiku. Graudiņa skolā mācījās piektajā vai sestajā klasē, kad sāka nodarboties ar vieglatlētikas daudzcīņu.

"Nē, ar Lauru Ikaunieci nevarētu pacīnīties - viņa ir fantastiska. Vieglatlētikā arī biju laba, bet ne pietiekami, lai konkurētu pasaulē. Tāpēc izvēlējos volejbolu."

Tīna ir pateicīga mammai, kura zvanīja trenerim un atklāja, ka meita pārtrauks aktīvi nodarboties ar vieglatlētiku, lai koncentrētos volejbolam.

"Man tas bija liels pārdzīvojums. Naktīs raudāju par to, kā man izvēlēties, uz kuru sporta veidu doties. Tad beigās tas notika pats no sevis un nebija nemaz tik traki."

Graudiņa ar vieglatlētiku nopietni nodarbojās līdz pat 10. klasei, bet pēc tam vēl divus gadus tāpat vien vēl trenējās ziemā, taču koncentrējās volejbolam.

"Vieglatlētika palīdz volejbolam, tāpēc es tagad ātri skrienu un augstu lecu. Domāju, ka esmu izvēlējusies pareizo ceļu."

Graudiņai patīk, ka pludmales volejbolā ir saule, vējš un smiltis. Viņai arī ļoti patīk sportot basām kājām, kas vieglatlētikā tomēr nebija iespējams.

"Man pludmales volejbolā patīk tas, ka man ir iespēja tieši uzvarēt pretinieku. Es redzu, kā viņš zaudē manu darbību dēļ. Savukārt vieglatlētikā tas viss ir attālināti."

Graudiņas pirmā pāriniece bija Anastasija Kravčenoka, taču viņu ceļi šķīrās. Tīna turpinājumā spēlēja ar Lindu Grambergu, Inesi Jursoni un Paulu Ņečiporuku.

"Vēlāk viņa pārcēlās no Daugavpils uz Rīgu un nāca pie mums uz treniņiem. Sapratām, ka man spēlēt ar Anastasiju būs labāk."

Tīnai bija ļoti grūti atteikt Paulai, jo viņas kopā triumfēja Eiropas U-18 čempionātā, kas 2015. gadā notika Rīgā.

Graudiņa studē Dienvidkalifornijas Universitātē (USC) un spēlē Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) čempionātā.

"Treneres caur latviešiem Amerikā dabūja manu numuru un piezvanīja man "Skype". Vienu vakaru piezvanīja nepazīstams numurs, pacēlu, un tur bija treneres."

Graudiņa ieguvusi pilnu stipendiju. Viņai nav jāmaksā par studijām, kas ASV ir ļoti dārgas.

"Es mācos politiku. Manas dzīves kaislība ir volejbols, nekas cits no sirds neinteresē. Vienīgais, kam visu dzīvi esmu sekojusi līdzi, ir politika. Apsvēru arī psiholoģiju, paņēmu vienu kursu, bet sapratu, ka labāk ne."

TVNET vaicāja, vai NCAA noteikumi atļauj Tīnai saņemt naudu par pludmales volejbola spēlēšanu. Un vai ir bijuši piedāvājumi spēlēt profesionāli klasisko volejbolu?

"Nē, nav bijuši piedāvājumi spēlēt klasisko volejbolu. Savukārt naudas balvas pludmales volejbolā es nedrīkstu saņemt, tās paliek turnīru organizatoriem."

Graudiņa atzīst, ka pludmales volejbolā sportistiem šosezon ir liels spiediens, jo notiek atlase olimpiskajām spēlēm. Kvalifikācija 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm noslēgsies nākamā gada jūnijā.

"Olimpiskās spēles galvā ir tā kā tāds sarkans karodziņš. Mums šis ir pirmais olimpiskais cikls. Mēs pirmo reizi izjūtam, ka visas komandas tā kā trakas palikušas. Sācies žurku skrējiens - kurš tiks līdz tam sieram - kvalificēsies olimpiskajām spēlēm."

Graudiņa šogad nebrauks atpakaļ uz ASV, jo ņems akadēmisko pārtraukumu, lai koncentrētos olimpiskajām spēlēm.

"Ja es neņemtu akadēmisko gadu un netiktu uz olimpiskajām spēlēm, es to vēlāk nožēlotu. Es labāk nožēloju to, ko esmu izdarījusi, nevis to, ko neesmu izdarījusi."

Uz augšu