ASV pludmales volejbolists Čeiss Badingers mūsdienu profesionālā sporta vidē ir unikāls. Ja 20.gadsimta sākumā un vidū ziemā būt hokejistam, bet vasarā futbolistam nebija nekas neparasts, tad mūsdienu profesionālā sporta laikmetā tas ir kas neiedomājams. Visaugstākajā līmenī. Amerikānim ar latviešu asinīm gan izdevies sevi profesionāli realizēt divos sporta veidos - basketbolā un pludmales volejbolā. Šie abi sporta veidi ir viņa dzīves divas mīlas.

31 gadu vecais Badingers no 2009. līdz 2016. gadam spēlēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), bet pēc 2016./2017.gada sezonas ULEB Eirolīgas klubā Vitorijas "Baskonia" nolēma likt punktu karjerai šajā sporta veidā.

Viņš 2017.gadā beidza profesionālo karjeru basketbolā, lai pievērstos pludmales volejbola spēlēšanai. Šajā sezonā amerikāņa pārinieks ir Keisijs Patersons. Badingera māte un viņas vecāki ir latvieši. TVNET izmantoja iespēju Jūrmalā aprunāties ar tagadējo pludmales volejbolistu, kuram pirms septiņiem gadiem bija iespēja kļūt par Latvijas izlases basketbolistu.

TVNET: Čeis, kad pirms septiņiem gadiem tevi uzrunāja spēlēšanai Latvijas basketbola izlasē, sacīji, ka nekad neesi bijis savas mammas un vecvecāku dzimtenē. Vai šī tev ir pirmā viesošanās reize Latvijā?

Čeiss Badingers: Jā, tik tiešām šī ir mana pirmā reize Latvijā. Visi pārējie ģimenes locekļi šeit viesojušies jau iepriekš. Kad viņi brauca uz šejieni, es spēlēju NBA, tāpēc netiku līdzi. Bija iespējas pabūt šeit, kad mani klātienē vēlējās redzēt Latvijas basketbola izlases vadība. Toreiz pieņēmu lēmumu, ka tomēr nepalīdzēšu šejienes valstsvienībai. Izlasīju visus noteikumus un uzzināju, ka, nospēlējot kaut maču Latvijas izlasē, durvis uz ASV valstsvienību būs slēgtas uz vismaz diviem gadiem. Cik lasīju, tas attiecas uz mani arī tad, ja nomainu sporta veidu. Ja būtu uzspēlējis Latvijas basketbola izlasē, tad divus gadus nevarētu pārstāvēt ASV kā pludmales volejbolists.

TVNET: Diezgan savdabīgi, ka šādi noteikumi ir aktuāli arī tad, ja esi mainījis sporta veidu.

Č.Badingers: Jā, tas ir traki. Tad mans sapnis pārstāvēt ASV Tokijas olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīrā nebūtu reāls. Tāpēc arī tā nolēmu. Esmu apmierināts. Trešdien nedaudz pastaigāju pa Rīgu. Tur uzauga mana vecmāmiņa. Viņa man piekodināja, lai atvedu daudz bilžu, ko parādīt. Ļoti skaista pilsēta! Īpaši baznīcas un Vecrīgas bruģis. 

TVNET: Pastāsti vairāk par savām latviešu saknēm.

Č.Badingers: Mana mamma ir latviete. Tāpat arī abi viņas vecāki. Mans vectēvs un vecmamma II pasaules kara laikā emigrēja uz Ņujorku. Vectēvs pat ir sarakstījis grāmatu ar nosaukumu "Vīrs no Latvijas". Tā ir par viņa bēgšanu uz ASV. Diezgan traks stāsts. Viņam vajadzēja bēgt no cietuma, slēpties kalnos, viltot dokumentus.

Visi mammas radi ir latvieši. Pirms pusotra gada mēs visi ieguvām Latvijas pilsonību. Tagad esam dubultpilsoņi. Savu pasi gan vēl neesmu dabūjis. To saņemšu Sanfrancisko, kad atgriezīšos mājās.

TVNET: Vai tu proti latviešu valodu?

Č.Badingers: Nē, diemžēl neprotu. Tā arī pagaidām savas dzīves laikā neesmu apguvis nevienu svešvalodu. Kad spēlēju basketbolu Spānijā, neiemācījos runāt spāniski. Man nesekmējas ar valodu apguvi. Laikam jau pie vainas ir paša slinkums. 

TVNET: Parunāsim par tavu sportisko karjeru. Nav daudz cilvēku, kam mūsdienās izdevies izdzīvot divas profesionālās karjeras divos dažādos sporta veidos.

Č.Badingers: Jā, īpaši ASV. Lielākā daļa bērnu jau agri izvēlas tikai vienu sporta veidu. Manā dzīvē jau no bērna kājas bija gan basketbols, gan pludmales volejbols. Turklāt ar abiem nodarbojos augstā līmenī. Kad augu, spēlēju pie divus vai trīs gadus vecākiem puikām. Tad pienāca laiks stāties koledžā, izvēlējos palikt pie basketbola. Gribēju redzēt, cik tālu tas mani aizvedīs. Arī spēlējot basketbolu zināju, ka reiz atgriezīšos pie pludmales volejbola. Tas tāpēc, ka pludmales volejbolā vari būt profesionālis daudz ilgāk nekā basketbolā. Basketbolu vari spēlēt līdz aptuveni 35 gadu vecumam. Tad sāk parādīties nopietnas traumas, ķermenis vairs nespēj izturēt slodzes. Pludmales volejbolu spēlē līdz 43 gadu vecumam vai pat ilgāk. Esmu sajūsmā, ka tagad varu sevi saukt par profesionālu pludmales volejbolistu. Joprojām mācos spēlēt šo spēli. Pēdējā gada laikā esmu apguvis daudz jauna. Kad spēlēju NBA, man bija problēmas ar ceļgaliem. Bija jāveic divas operācijas. Smiltīs jūtos brīnišķīgi. Šis segums ir ķermenim ļoti draudzīgs.

Čeiss Badingers sarunas laikā ar TVNET.

FOTO: Jānis Vingris/TVNET

TVNET: Vērojot to, kas šobrīd notiek NBA spēlētāju tirgū, rodas pamatots jautājums - kāpēc tomēr izlēmi aiziet no basketbola? Tagad līgā pat zemāka ranga un meistarības spēlētāji pelna ļoti lielu naudu. Vai nevarēji palikt NBA un nodrošināt sev vecumdienas?

Č.Badingers: Tobrīd man NBA basketbols bija beidzies. Tāpēc arī biju spiests pārcelties spēlēt uz Eiropu. Es nevarēju iekļūt nevienā NBA komandā. Tas ir liels bizness. Komandām vajag divu veidu spēlētājus: jaunos un perspektīvos vai labus veterānus. Komandas, kurās spēlē jaunie basketbolisti, nepretendē uz iekļušanu izslēgšanas spēlēs. Man kā veterānam vienīgā iespēja bija tikt kādā pieredzējušā komandā, kas tēmē uz titula iegūšanu. Nebiju šo komandu redzeslokā. Pēc diezgan nepatīkamas pieredzes Spānijā nolēmu, ka man basketbols ir beidzies. Protams, gribētu pelnīt šodienas NBA naudu toreiz. Šīs paaudzes basketbolistiem ir tiešām paveicies. Algas dažiem ir pat dubultojušās. Es gan neko nenožēloju.

TVNET: Ko tu domā par NBA šobrīd spēlējošajiem latviešiem?

Č.Badingers: Dāvis Bertāns lieliski iederējās Sanantonio "Spurs". Cerams, ka viņam veiksies arī Vašingtonas "Wizards". Viņš ir ideāli piemērots modernā NBA spēles manierei. Izcils "pick'n'pop" spēlē. Ja viņš ienāktu līgā pirms astoņiem gadiem, tad varbūt arī nevarētu izdarīt to, ko tagad. Protams, Kristaps Porziņģis. Nevaru sagaidīt kāds viņš būs pēc savainojuma izārstēšanas. Porziņģis ir ļoti daudzpusīgs. Tomēr tas, kas izceļ izcilus spēlētājus vienkārši meistarīgo vidū ir darba ētika. Man šķiet, ka Kristapam ar to nav problēmu.

TVNET: 2012.gadā pirmo reizi parādījās runas, ka tu varētu kļūt par Latvijas izlases spēlētāju. Kurš tevi uzmeklēja un izteica šādu piedāvājumu?

Č.Badingers: Aģentūrā, kas mani pārstāvēja, bija aģents, kurš pazina Ainaru Bagatski. Bagatskis pajautāja šim aģentam par mani, bet viņš pēc tam uzrunāja manu pārstāvi. Tā tas arī sākās. 

TVNET: Pavisam godīgi - cik tuvu tu biji tam, lai uzvilktu Latvijas izlases kreklu?

Č.Badingers: Tajā brīdī biju savā basketbola karjeras augstākajā punktā. Gribēju kļūt par vēl labāku NBA spēlētāju, kā arī negribēju riskēt ar iespēju kādu dienu pārstāvēt ASV izlasi. Tad par Latvijas komandu pat īsti nedomāju. Ja būtu turpinājis savu karjeru Eiropā, tad pievienošanās Latvijas izlasei būtu ļoti, ļoti reāla.

TVNET: Tagad esi Jūrmalā kā profesionāls pludmales volejbolists. Kā tev šeit patīk?

Č.Badingers: Viss ir ļoti augstā līmenī. Galvenais, lai ir labs laiks. Kad ielidojām Rīgā, tad bija ļoti silts un saulains. Trešdien lija auksts lietus un bija aptuveni +15 grādu. Tādā laikā trenējāmies. Biju pārsteigts, ka laikapstākļi te mainās tik strauji. Jūrmala ir ļoti skaista, zaļa pilsēta. Man ļoti patīk pludmale. Smiltis ir tik smalkas un mīkstas! Pasaules tūrē ļoti reti sanāk spēlēt dabīgajās pludmalēs. Tas ir jānovērtē.

TVNET: Kāds ir tavs un tava pārinieka Keisija Patersona mērķis Jūrmalas turnīrā?

Č.Badingers: Uzvarēt, protams! Pēdējā mēneša laikā ļoti labi spēlējām Amerikas tūrē. Tas mums devis lielu pārliecību. Jāspēlē tāpat arī šeit. Cilvēkiem šeit ļoti patīk pludmales volejbols. Šāda atmosfēra mums vienmēr liek spēlēt vēl labāk. 

TVNET: Vai esi jau kalendārā apvilcis Tokijas olimpisko spēļu norises laiku?

Č.Badingers: Nē, apvilcis neesmu. Nokļūt tur ir mūsu galvenais mērķis. Spēlēsim no turnīra uz turnīru. Jāiet soli pa solim.