Martins Dukurs: Ceru, ka pārmaiņas komandā būs uz labo pusi (2)

TVNET: Martin, jaunajai sezonai esi sācis trenēties jau kopš maija. Cik ilgi tev bija pārtraukums no iepriekšējās sezonas beigām līdz atkal esi iekšā darba ritmā? 

Martins Dukurs: Aprīlis bija pilnīgi ārā, maijā jau katrs no mums sāka nedaudz gatavoties nometnēm, lai sākumā tajās nebūtu tik grūti. Domāju, ka katrs mājās pagatavojās - paskrēja, pataisīja preses, muguras, ar riteni pabrauca, tā lai nometnēs būtu vieglāk. 

TVNET: Tu jau neesi pirmo dienu sportā, tāpēc pieļauju, ka pats zini, ko un kā darīt. 

M.D.: Gatavoties nav obligāta prasība, bet es zinu, ka, ja to nedara, cik grūti ir. Īpaši grūti bija pēc pagājušā gada traumas, kad izoperēja celi. Ļoti grūti bija atsākt. Pēc tam es to jutu vēl pāris mēnešus uz priekšu, tāpēc, lai foršāk justos vasarā, labāk to sajūtu īsti nemaz nelaist vaļā. Tad ir kaut kādas mazās traumiņas, kuras visu laiku vajā. Tās ir jāsadziedē. 

TVNET: Tagad tev nekādas veselības likstas nav, vari ar pilnu jaudu darboties? 

M.D.: Principā, jā. Darbojos ar pilnu jaudu. Šis tas paīd, pasāp, bet pa lielam šobrīd ļoti labi jūtos. 

TVNET: Salīdzinot ar pagājušo sezonu, jums ir izmaiņas komandā. 

M.D.: Ir, jā. Mums ir pienācis klāt austriešu treneris [Matīass Gūgenbergers] un ir beigusies sadarbība ar Rodžeru Lodziņu. Izmaiņas ir. 

TVNET: Kā tevi tas varētu ietekmēt? 

M.D.: Ceru, ka uz labo pusi. Mēs jau ar austrieti strādājām pasaules čempionātā. Pamēģinājām neformāli. Arī pirms tam Pasaules kausa posmā Kalgari. Mums patika, viņš nāk iekšā ar savām iedējām pie tehnikas. Liekas, tas bija tieši tas, kas mums vajadzīgs. Cerams iedos arī kaut ko trasē. Pagaidām man šī sadarbība liekās baigi foršā. Trāpīts. Viņam tie virzieni ir pareizi un arī kaut kas jauns priekš mums. 

TVNET: Var teikt, ka komandā ieplūdušas jaunas asinis. 

M.D.: Jā. Tas ir vajadzīgs, kaut vai viņa redzējums no malas. Savādāk mēs visu laiku tai putrā maļamies un viņš ir spējis pienest kaut ko citu. Tāpat palabo mūsu kļūdas, ir arī redzējis ko citi darījuši. Pa mazumiņam. Tas rezultāts arī pa mazumiņam salasās. Nav jau tā, ka viņš atnāks un noliks kaut kādu mega kamanu un mēs aizbrauksim. Viena maza lietiņa, otra, trešā... mikroklimats komandā un tā tālāk. Tas viss savācās.  

TVNET: Jūs, šķiet, katru gadu esat ieviesuši kādus jaunumus tehnikā. Kas šajā ziņā starpsezonā ir mainījies? 

M.D.: Nekas baigi nav mainījies. Taisām jaunu kamanu. Pamainījās noteikumi - svaru ierobežojums. Cenšas atvieglināt kamanu, ieviešot visādus titānus, kompozītus un vēl nezin kas ir atļauts. Visi dzenās tam pakaļ. 

TVNET: Kā tu šīs noteikumu izmaiņas izjutīsi uz sevi?

M.D.: Uzskatu, ka tikai labi. Man nekas nemainās, jo varu tik daudz nedomāt par svaru. Piemēram, lielajiem zēniem vasarā bija jānomet kādi seši septiņi kilogrami, bet mani tas vispār nav skāris. Liekas, ka būs interesantāk, jo svara ziņā visi būs tuvāk. Starp mani un smagāko sportistu sezonā bija liela starpība. Kamana ar braucēju summā bija kādi 15 kilogrami, kas skeletonam ir daudz. To pat bobslejā jūt. Būs interesanti. Lai nebūtu jānomet 15 kilogrami, viņi atvieglinās kamanu par astoņiem līdz 10 kilogramiem un pats vēl nometīs svaru. Bet ir jāatrod kompromiss, cik svaru ņemt nost no kamanas, jo, ja ir vieglāka kamana, to startā ir vieglāk iestumt, bet noteikti kaut ko zaudē uz trases lejas ātrumiem. Būs jāatrod vidusceļš. Noteikti paies kāds laiks, lai noķertu balansu. Man ir piecu kilogramu rezerve. 

TVNET: To tu Siguldas trasē varēsi pārbaudīt, vai ne? 

M.D.: Paņemu kādus divus trīs kilogramus klāt un braucot apskatos izsvarojumu. Tam ir liela nozīme. Izsvarojuma dēļ sezonas sākumā necenšos baigi noēsties. Nometot piecus kilogramus nost, uzreiz viss mainās. Tādus brīnumus jau esmu piedzīvojis. 

TVNET: Kamaniņu sportā Natālija Geizenbergere, kura pēc uzbūves ir liela, gandrīz vienmēr ir pirmā. Var nebraukt tehniski vistīrāk, bet tāpat visus uzvar. Kamaniņās svaram laikam ir daudz lielāka nozīme. 

M.D.: Varbūt. Skeletonā braukšana ir brutālāka, savukārt kamaniņās braukšana ir filigrānāka. Rezultāti ir blīvāki nekā skeletonā. Ar interesi gaidu mačus. Domāju, ka meitenēm skeletonā arī pamainīsies ēdienkarte, treniņu process un viss pārējais. Vispār 2009. gadā tā bija mūsu iniciatīva. Toreiz es stūmu 42 kilogramus smagu kamanu un likās šausmīgi negodīgi pret tiem lielajiem teļiem. Rakstījām vēstules, bet tās visu laiku kaut kur iesprūda. Tagad pēkšņi pieņēma jaunus noteikumus. 

TVNET: Esi starpsezonā pasekojis līdzi saviem konkurentiem? 

M.D.: Startēs visi. Kam tur lielāka vai mazāka trauma... Paredzu, ka spēcīgi būs abi krievi. Nezinu kā pēc ceļgala operācijas ar atlabšanu iet korejietim. Neko neesmu dzirdējis, bet gan jau būs līmenī. Tāpat arī vācieši būs labi. Pasaules čempionāts būs Vācijā [Altenberga] un savas trases viņi forši brauc. Pāris vietas būs jāmēģina saprast, kurās mēs viņiem daudz zaudējam. Jāskatās, ko viņi tur dara savādāk. Oktobra beigās Altenbergā mums būs nometne, tad mēģināsim papīpēt, kas ir ar to ceturto virāžu. 

TVNET: Teiksim tā - pagājušā sezona tev nebija vislabākā karjerā. Kāda tev pēc sezonas palika pēcgarša? 

M.D.: Beigās jau gala iznākums bija labs. Akcents bija uz Eiropas čempionātu, kas izdevās. Tas uzreiz noņēma kopējo slogu. Uz pasaules čempionātu aizbraucu brīvā formā. Baigi forši aizgāja, noķēru to trasi, viss salikās. Bet sezonas sākums pēc traumas bija ļoti grūts. Pēc operācijas arī fiziski biju nekāds. Ja tu fiziski esi nekāds, tad arī braukšana pieklibo. Beigās nesapratu vai pie vainas ir slieces, izsvarojums vai, ka nedaudz svaru uzņēmu. Varbūt arī jaunā kamana... Viss kopā bija vienā putrā. Pamazām sākām mest nost visu lieko un sākām saprast, kas neiet. Īsti nekas negāja. Kad atbraucām mājās no Kanādas, nomainījām slieci un sapratām virzienu, uz kuru nevajag iet. 

TVNET: Kādas ir tavas iekšējās sajūtas attiecībā uz nākamo sezonu. 

M.D.: Galvenie starti būs Eiropas un pasaules čempionāts. Jāskatās kā iesāksies sezona. Ja iesāksies veiksmīgi, labi, būs iespēja pacīnīties arī par Pasaules kausa kopvērtējumu.