Kazakevičs kritizē virslīgas klubu vēlmi samazināt asociācijā sagatavoto spēlētāju skaitu

Sākot ar šo sezonu, Latvijas klubu futbola sacensībās tiek ieviests federācijā sagatavota spēlētāja regulējums, kas nosaka pakāpeniski ieviešamas izmaiņas pašmāju un citu federāciju sagatavotu spēlētāju izmantošanas ierobežojumos.

Adaptējot iepriekšējo kārtību un dodot klubiem skaidru izpratni par pakāpenisko izmaiņu ieviešanu, jau pērn tika nolemts, ka šosezon virslīgas spēlē laukumā vienā komandā jābūt vismaz sešiem federācijā sagatavotiem spēlētājiem, 2020.gadā - vismaz pieciem, bet 2021. un 2022.gadā - vismaz četriem. Tāpat, sākot ar 2020. gadu, komandas virslīgā drīkstēs pieteikt 25 spēlētājus, no kuriem vismaz 13 jābūt federācijā sagatavotiem spēlētājiem.

Turpretī LFV biedri pirms mēneša aicināja jau nākamajā sezonā izmantot sistēmu 8+3, kas paredz, ka komandas sastāvā starp 11 laukuma spēlētājiem jābūt vismaz trim asociācijā sagatavotiem spēlētājiem, turklāt komandas pieteikums uz spēli tiek paplašināts līdz 20 spēlētājiem, starp kuriem diviem jābūt asociācijā sagatavotiem U-21 vecuma kategorijas spēlētājiem. 

"Šogad tādi ir seši, bet nākamajā gadā klubi vēlas tādus tikai trīs. Divreiz mazāk. Tas ir ļoti drastisks solis. Te visām ieinteresētajām pusēm jāsaprot, kas par instrumentu ir vietējo spēlētāju aizsardzība un kādiem nolūkiem tāds instruments vispār ir. Galvenokārt tas ir instruments, kā ieinteresēt klubus iesaistīties Latvijā gatavotu spēlētāju tālākā attīstībā. Ja šādu instrumentu nav, klubi var gatavoties un domāt tikai un vienīgi par savu vadošo komandu rezultātiem," LFF citē Kazakeviča teikto.

LFF sporta direktors secina, ka reti kuram no Latvijas vadošajiem klubiem filozofija ir gatavot spēlētājus transfēriem. 

"Daudziem mūsu klubiem ir filozofija kvalificēties eirokausiem un iegūt par to finansiālās prēmijas. Viss. Ja salīdzinām šo situāciju ar, piemēram, poļu un serbu klubiem, ļoti lielai daļai to klubu tā ir prioritāte – gatavot spēlētājus Vācijas, Itālijas un citu lielo valstu tirgiem. Tāpēc, ka tie klubi saprot – laba spēlētāja sagatavošana var atnest miljonu. Lai nopelnītu vairāk, nepietiek ar dalību eirokausos. Jātiek grupu turnīros, kas nav tik vienkārši izdarāms," stāsta Kazakevičs.

Viņš uzsver, ka LFF jau spērusi platu soli pretī klubiem un ļāvusi samazināt vietējo spēlētāju skaitu laukumā. Viņaprāt, vēl lielāks vietējo futbolistu deficīts atstās negatīvas sekas un nacionālās valstsvienības rezultātiem.

"Jāatzīst, ka nacionālajai izlasei ir nepieciešama paaudžu maiņa, jo daudzi no futbolistiem, kuri šobrīd spēlē izlasē, dažādu iemeslu dēļ nerāda to labāko sniegumu, un tas noved pie sliktiem sportiskiem rezultātiem. Komandas pieteikuma paplašināšana un divu U-21 spēlētāju iekļaušana ir diezgan jocīga. Klubi šobrīd cīnās pret garantētajām vietām laukumā, sakot, ka tādēļ viena futbolistu paaudze jau pazaudēta, bet paši piedāvā vēl vienu paaudzi pazaudēt, garantējot diviem jauniešiem vietu uz rezervistu soliņa tālākās malas bez reālām iespējām viņiem tikt laukumā," pauž Kazakevičs.

LFF amatpersona atzīst, ka lielākā daļa klubu labprāt izmantotu maksimāli atļauto ārpus mūsu federācijas gatavoto spēlētāju skaitu, jo viņiem vajag rezultātu tagad un tūlīt. 

"Kā alternatīva viņiem ir – paņemt talantīgākos 15 gadīgos puikas un četrus piecus gadus aktīvi strādāt pie tā, lai šis spēlētājs izaugtu līdz pirmajai komandai nepieciešamajām prasībām. Ekonomiskie apstākļi diktē to, ka mūsu klubiem jāstrādā ilgtermiņā un gudri, lai kļūtu konkurētspējīgi Eiropas līmenī. Jābūt balansam – vietējo jauno spēlētāju iesaiste un kvalitatīvu, motivētu ārzemnieku piesaiste. Diez vai kādreiz Latvijā būs tik bagāti klubi, ka varēs uzreiz nopirkt eirokausu grupu stadijas cienīgu komandu. Bet ar ilgtermiņa darbu tas varbūt nav nemaz tik neiespējami," secina Kazakevičs.

Izskatot virslīgas klubu lūgumu, LFF Klubu sacensību komiteja nolēma virzīt LFF valdei uz apstiprināšanu uz trīs gadiem no 2020. līdz 2022.gadam spēlētāju limitu virslīgas čempionātā 8+3, no kuriem vismaz trim spēlētājiem ir jābūt federācijas sagatavotajiem spēlētājiem, savukārt spēlētājiem, kuri nav federācijas sagatavotie spēlētāji, piemērojama pieteikuma maksa, kas tiktu novirzīta elites futbola attīstībai. Spēlētāju pieteikuma limits virslīgas čempionātam tiktu atcelts.

"Man ir ļoti žēl, ka Klubu sacensību komiteja ļoti vienpusēji paskatījās uz šo situāciju, nevērtējot ne sportiskos, ne ekonomiskos, ne stratēģiskos faktorus," komentē Kazakevičs.

Viņš labi saprotu klubu vadības pozīciju, pamatojot ar to, ka viņi nevēlas tērēt laiku un resursus jaunatnes skolām, dublieriem, infrastruktūrām. 

"Viņi grib šobrīd maksimāli daudz naudas iztērēt pirmajai komandai. Viņi grib paņemt pieredzējušāku spēlētāju, kurš jau šobrīd gatavs dot vēlamo rezultātu. Un tādā veidā varbūt izdotos pārvarēt par vienu kārtu vairāk eirokausos. Tas pats "Riga" klubs šīs vasaras piemērs liecina, ka esošā limita ietvaros ar četriem līdz septiņiem vietējiem spēlētājiem vienlaikus laukumā un ar vietējo treneri komanda sasniedza ļoti labu rezultātu. Tātad iedoma par to, ka esošā sistēma traucētu sasniegt rezultātu, ir diezgan apšaubāma. Cita lieta – virzība uz limita maiņu ir, ir skaidra un šobrīd saprātīga," stāsta Kazakevičs.

Latvijas nacionālā izlase pēdējos gados ir sasniegusi savu vēsturē zemāko punktu, līdzvērtīgi cīnoties tikai ar Eiropas vājākajām izlasēm. Kazakevičs uzskata, ka šī brīža rezultāti ir sekas tiem procesiem, kas Latvijas futbolā bija pirms desmit gadiem. 

"Ja kāds domā, ka 28 gadus vecu futbolistu, kurš visu laiku trenējies, kā trenējies, nu pēkšņi kaut kā ietekmēs 7+4 vai 10+1, aicinu nolaisties uz zemes. Nu, nemainīs tas 28 gadus vecais spēlētājs savu motivāciju un trenēšanās paradumus. Varbūt tikai profesiju," emocionāls ir Kazakevičs.

Viņaprāt, ja LFV priekšlikums tiks pieņemts, futbola izlases galvenajam trenerim nebūs vairs pat spēlētāju no Latvijas virslīgas. 

"LFV priekšlikuma pieņemšana būtiski iekavēs izlases pārmaiņas. Šodien pieņemtajiem lēmumiem rezultāti izlases kontekstā laukumā būs redzami tikai pēc vismaz sešiem gadiem. Šobrīd mums jādomā, kā radīt konkurenci starp spēlētājiem, kuri šobrīd ir izlasē, un tiem, kuri vēlas nokļūt izlasē. Tas ir galvenais, par ko mums visiem būtu jādomā," skaidro Kazakevičs.

Cerību staru devusi nu jau bijusī Latvijas U-19 izlase, kas pirms pāris gadiem demonstrēja teicamu sniegumu Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Šī gadagājuma futbolisti atzīstami spēlē arī U-21 valstsvienībā.

"Liela daļa no tās mūsu U-19 izlases, kas pirms diviem gadiem bija soļa attālumā no finālturnīra, ir ar regulāras spēļu prakses trūkumu. Viņu situāciju ārzemju klubos ietekmēt nevaram, bet mēs varam motivēt Latvijas klubus parūpēties par mūsu futbola nākotni. Es neredzu klubu vai LFV vīziju par to, kā uzlabot šo situāciju. Nevajag pretnostatīt izlases rezultātus pret klubiem un nacionālo čempionātu. Abi iet roku rokā," stāsta Kazakevičs.

LFF Klubu sacensību komitejā par šo lēmumu balsoja Aleksandrs Isakovs, Artūrs Gaidels, Vladmirs Šteinbergs un Emīls Latkovskis, bet pret bija Artūrs Zakreševskis.