Vineta Ikauniece-Ozoliņa: Padomju laikā es nekādas represijas nepiedzīvoju (8)

"Man šausmīgi nepatika dziedāt korī, bet uz kori obligāti bija visiem jāiet. Taču tie, kas trenējās, no tā varēja tikt vaļā," pastāstīja Ikauniece-Ozoliņa. "Dejošana man patika, bet nebija... Jau no pirmās klases pamanīja manu sprinta talantu. Laikam kaut kā fiziski atšķīros."

Ikaunieces-Ozoliņas Latvijas rekords 200 metru sprintā ir 22,49 sekundes, bet divreiz garākajā distancē 50,71 sekundes. 

"Septītajā klasē es konstatēju, ka manas kājas ir pa tievu. Domāju, ka vajadzētu patrenēt nedaudz apaļākus muskuļus," teica Ikauniece-Ozoliņa. Vēlāk viņa sāka trenēties volejbolā, bet vieglatlētikai nopietni pievērsās 15 gadu vecumā. 

Vineta ir mamma vienai no Latvijas labākajām vieglatlētēm Laurai Ikauniecei, kura septiņcīņā ir izcīnījusi sudrabu 2012. gada Eiropas čempionātā un bronzu 2015. gada pasaules čempionātā. Viņai arī pieder Latvijas rekords septiņcīņā.

"Ne no kurienes man likās, ka parādījās panākumi un tad es apzināti sāku pievērsties sportam. Sāku attaisnot uz mani liktās cerības," sacīja Ikauniece-Ozoliņa. 

"Kāpēc es PSRS izlases sastāvā nepiedalījos Seulas olimpiskajās spēlēs? Man pat ir apliecība, ka esmu olimpiskās izlases dalībnieks. Visu saņēmu, arī ekipējumu, bet tajā gadā man bija ceļgala operācija. Bērnībā ceļgalam bija atlūzis gabaliņš no kaula un vēlāk tas pieauga atpakaļ. Pēc slodzēm tas gabaliņš izkrita laukā un bloķēja locītavu. Traumu institūtā man to konstatēja, nākamajā dienā es biju uz galda. To gabaliņu izņēma laukā. Jau otrajā dienā taisīju vingrinājumus," atceras Ikauniece-Ozoliņa. "Gāju bez kruķiem un pēc četrām dienām jau mēģināju skriet krosus. Pēc nedēļas stadionā jau skrēju ar visām šuvēm. Dakteris man ļāva darīt visu, ko es gribu. Manu vietu izlasē stafetes komandā nopirka ukraiņi, bet mūsu funkcionāri neko nedarīja."

Sarunas laikā tiek skartas dopinga, uztura, treniņu un citas tēmas. Tāpat Vineta stāsta par savu meitu Lauru Ikaunieci.