Kas jauns hokejā? Runā Matulis: "Kurbads" un tā sekotāji (1)

Man tik krasi uz mūsu ripas spēli negribētos skatīties, taču šajā mačā bija redzams tas, ko es te jau pāris gadus stāstu – abas vienības cīnījās ne tikai par uzvaru un vietu turnīra tabulas augšgalā, bet arī par naudu. Pēc neoficiālas informācijas, “Kurbadam” esot apsolītas prēmijas, ja uzvarēšot visas desmit pirmās spēles. 3:2 pret “Olimp” bija devītā Andreja Ignatoviča vienības uzvara.

Taču, lai teiktu, ka rumbuliešiem iet kā pa sviestu? Tas būtu stipri pārspīlēts. Šādas 3:2 uzvaras ir gan pret “Olimp” un Liepāju, gan arī pret “Dinaburgu”, kurai vasarā dažs pareģoja punktu piegādes mašīnas statusu. Taču Atvars Tribuncovs ir bijis ambiciozs kā spēlētājs un tāds ir arī kā treneris. Redzot, ka Daugavpilī uz spēlēm nāk 900-1000 skatītāju, es nebūtu pret to, ja Lietuvas hokejisti netiek uzskatīti par leģionāriem.

Galu galā tā viņiem ir veca tradīcija: ja labāka finanšu situācija Daugavpils hokejā, tad lietuvieši spēlē pie mums, ja otrādi, tad daļa latviešu spēlētāju skatās, kas notiek Lietuvā.

“Dinaburgas” 2:3 overtaimā pret “Kurbadu” droši vien ir šā čempionāta pagaidām lielākais pārsteigums. Bet Tribuncova brigādei ir arī divas pilnvērtīgas uzvaras – 4:2 pret HS “Rīga” un 6:3 pret “Prizmu/IHS”.

Kad nospēlēts viens aplis no pieciem, var jau izdarīt arī kaut kādus secinājumus. Bet neba par to, kurš pavasarī būs veiksmīgākais finālā. Mums jau ir bijuši gadījumi, kad kāds uzvar visu pēc kārtas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas mačos viss kardināli mainījies. Ja man pusoktobrī jautātu, kurš būs čempions, tad atbilde būtu: “Vai nu “Kurbads”, vai kāds no trim tā sekotājiem”. “Kurbadam” šobrīd ir visi 18 iespējamie punkti, otrajā pozīcijā atdzimusī “Liepāja” - 15 punkti (9 spēlēs), trešie - “Olimp” - 14 (8), tad čempions “Mogo” - 11 (10), “Zemgale” - 10 (9), “Dinaburga” - 5 (9), HS “Rīga” - 2 (7) un “Prizma” - 0 (7). Tā kā aizvadīto spēļu skaits ir dažāds un daži klubi vēl nav savā starpā krustojuši nūjas, tad pagaidīsim, lai vismaz “Liepāja” vienu reizi nospēlē ar “Olimp” (19. oktobrī).

Kaut kad privātā sarunā “Kurbada” kluba saimnieks, vai kā viņš pats sevi dēvē – hokeja pulciņa vadītājs Andis Pikāns izteicās, ka nu viņš zinot, kas vajadzīgs uzvarai. “Komandā vajag divus labus aizsargus un vēl trīs labus uzbrucējus!” Tad lietas iešot no rokas. Nezinu, vai Andis mani centās izjokot, bet viņa brigādē šoruden ir vismaz divas labas uzbrucēju maiņas. Cipulis – Sprukts – Upītis jau ir virslīgas klasika, bet nu Rumbulā ir vēl viens labs uzbrukuma trijnieks: Bajaruns – Zolmanis – Tambijevs. Konfliktējot Karagandas “Sariarka” ar galveno treneri un tēvu Leonīdu Tambijevu, mājās atgriezies Kirils Tambijevs, un ir redzams, ka Krievijas 2. līga (VHL) ir gana spēcīga. Nezinu, kurus divus aizsargus no “Kurbada” bija domājis Pikāns, taču starpsezonā viņiem pievienojās ne tikai eksdinamietis Krišjānis Rēdlihs, bet arī fiziski ļoti stiprais Aleksandrs Galkins un Ričards Birziņš.

Katrā ziņā “Kurbads” šobrīd ir vislabāk nokomplektētā komanda virslīgā un tādiem labiem uzbrucējiem kā Lauris Rancevs un Jānis Straupe iznāk tikai vieta trešajā maiņā.

Bija bažas, kā pirmajā sezonā ar večiem veiksies Andrejam Ignatovičam, taču, redzot, cik aktīvs spēļu laikā uz soliņa ir Artūrs Irbe, liekas, ka visam jābūt kārtībā.

Klubs, kurš visvairāk satricinājis Latvijas hokeja sabiedrību, noteikti ir Rīgas “Olimp”. Vispirms ar savu parādīšanos it kā ne no kurienes, tad ar kluba uzrakstu uz formas krievu valodā, visbeidzot ar spēli. Jā, liela daļa olimpiešu pērn valkāja “Prizmas” formu, taču šogad tā ir mazliet cita kvalitāte. Kāpēc? Iespējams, viens no iemesliem ir “Olimp” finanšu iespējas.

Ja pat pērn viens no Francijas labākās līgas vārtsargiem Ervīns Muštukovs runā, ka te maksā labāk nekā Francijā... Dažiem pat 4000 eiro un tuvu tam.

Sava loma “Olimp” labajā spēlē noteikti ir tā galvenajam trenerim Jurijam Agureikinam, kurš divdesmit gadus bija “trimdā” Daugavpilī. Jurijs ir ļoti labs komandas klimata veidotājs, hokeju pārzina no A līdz Z, ne velti savulaik bija pirmais NHL skauts bijušajā PSRS. Agureikins uz soliņa ar piezīmju grāmatiņu komandas vienā galā, Nikolajs Sirotkins – otrā, bet pa vidu daudzi bijušie Latvijas izlases spēlētāji, kuriem piejaucēti daži labi metēji un krietni dušīgs jauno spēlētāju arsenāls. Maksims Širokovs – Georgijs Pujacs, Dmitrijs Korņilovs – Aleksejs Širokovs – Renārs Undelis – tāds ir “Olimp” pirmais piecnieks. Otrajā – vēl nesen KHL spēlējušais Vitālijs Šulakovs, Aleksandrs Jerofejevs, no VHL mājās pārbraukušie Nikolajs Jeļisejevs un Kirils Galoha, kā arī Vladislavs Koniševs. Ja kāds mūsu klubs var dabūt mājās spēlētājus no Eiropas, tikai apsveicu. Plus vārtos pieminētais Muštukovs.

“Olimp” nule pasniedza divu spēļu sēriju “Arēnā Rīga”. Pirmais mačs, kurā rīdzinieki papildlaikā ar 3:2 pieveica “Zemgali”, TV ekrānā izskatījās pēc masu slidotavā iemaldījušamies amatieriem, kas droši vien TV iespaidā. Nu izskatījās, ka abas komandas lielajā laukumā vairāk domā par to, kā aizslidot no vieniem vārtiem līdz otriem. Toties otrā spēle ar “Mogo” (3:1) bija krietni kvalitatīvāka. Vismaz man tā likās. Zinot, ka abas “Olimp” spēles arēnā ir par brīvu, lielāks varēja būt skatītāju skaits (673 un 489), taču “Olimp” vēl nav savu līdzjutēju, kā tas ir “Kurbadam”, “Zemgalei” vai “Liepājai”.

Mazliet otrajā plānā pagaidām turas čempions “Mogo”, bet tam ir arī savi objektīvie cēloņi. Rihards Marenis un Deivids Sarkanis nu ir “Dinamo” formās, tikai vienu spēli aizvadījis no leģionāra gaitām Slovākijā pārbraukušais Kārlis Ozoliņš, vēl spēlējis nav Kaspars Saulietis.

“Mogo” sistēmā, kas principā netur liekus spēlētājus, katram ir savs svars un nozīme. Arī spēlējošajam ģenerālmenedžerim Elvisam Želubovskim, kurš prot atrast vajadzīgos izpildītājus. Līdz pavasarim jau nu noteikti. Tuvākajā laikā kalendārā divas “Prizmas/IHS” un HS “Rīga” spēles, pēc kurām ceru, ka punkti būs visiem. Interesants čempionāts izdevies Aigaram Kalvītim un Viesturam Koziolam.