Pirmdien Londonā notiek tradicionālā Karalienes runa, kurā Elizabete II iepazīstinās ar premjerministra Borisa Džonsona valdības iecerēm nākamajam parlamentārajam gadam. Lai arī tā ir tradīcija ar gana senu vēsturi, pagātnes impērijas spozmes apmirdzētā ceremonija tikusi kritizēta laikā, kad valda neskaidrība par "Brexit" un Džonsona valdība karājas mata galā.
Karaliene Elizabete II apliecināja, ka britu valdības prioritāte ir valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī.
Karaliene savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan "Brexit" līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.
"Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī," 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.
"Mana valdība plāno strādāt jaunas partnerības izveidei ar Eiropas Savienību, kas būtu balstīta uz brīvu tirdzniecību un draudzīgu sadarbību," viņa piebilda.
Politikas prioritāšu sarakstā ir likumprojekts par ES Izstāšanās līguma iekļaušanu britu tiesību korpusā, lai gan nedaudz vairāk kā divas nedēļas pirms noteiktā izstāšanās termiņa Džonsons pagaidām vēl nav spējis panākt vienošanos ar bloku.
Karalienes runā pasvītrotas Lielbritānijas valdības galvenās prioritātes. Tā ir daļa no parlamenta atklāšanas ceremonijas, ar ko atzīmē parlamentārā gada sākšanos, norāda raidorganizācija BBC.
Ceremonija sākas ar greznu procesiju, kurā karaliene karietē dodas no Bekingemas pils uz Vestminsteru.
Karalienes runā tiek uzskaitīti likumi, kuru apstiprināšanu parlamentā valdība vēlas panākt. Runu raksta ministri, bet nolasa karaliene.
Monarha runa parasti notiek katru gadu, taču iepriekšējā Lielbritānijas valdības vadītāja Terēza Meja uzstāja uz divu gadu parlamentāro sesiju, lai varētu pilnvērtīgi pievērsties "Brexit" jautājumiem, tāpēc karaliene šādu runu pēdējoreiz teica 2017.gada 21.jūnijā.
Karaliene Elizabete II runu teikusi 64 reizes, izlaižot 1959. un 1963.gadu, kad bija gaidībās.
Pēc runas parlamenta deputāti sapulcējas Pārstāvju palātā un apspriež tās saturu. Pēc divu deputātu ievadrunām tribīnē kāpj premjers, kurš cenšas pārliecināt deputātus un ieskicēt vīziju par valsts attīstību tuvākajā laikā. Pēc tam vārdu dod opozīcijai un citiem deputātiem.
Debates parasti ilgst aptuveni piecas dienas, kuru noslēgumā notiek balsojums. To ierasts uzskatīt par simbolisku, jo valdība tajā zaudē ārkārtīgi reti. Taču tieši tas varētu notikt šoreiz, ņemot vērā kārtējo kāpinājumu "Brexit" sāgā un Džonsona konfliktus ar britu parlamentu.
Ja valdība balsojumā zaudēs, tas būs nepārprotams signāls, ka parlaments neatbalsta valdības plānus.
Džonsons kopš stāšanās amatā zaudējis septiņus Pārstāvju palātas balsojumus pēc kārtas, kā arī neveiksmīgi mēģinājis iesaldēt parlamenta darbu.
Patlaban noteiktais "Brexit" termiņš ir 31.oktobris. Džonsons vēl nav izstrādājis jaunu "Brexit" vienošanos, bet iepriekš uzstājis, ka jebkurā gadījumā plāno panākt, ka Lielbritānija līdz mēneša beigām izstājas no ES.
