"VEF Rīga" un "TTT Rīga" klubi satraukti par plāniem mazināt tiem līdzfinansējumu

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien izcēlās domstarpības, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos. Deputāti aicināja pārdalīt 300 000 eiro dažādiem mērķiem no diviem basketbola klubiem - "TTT Rīga" un "VEF Rīga", kuri katrs no domes saņem līdzfinansējumu 150 000 eiro apmērā.

"Es to skaidroju ar koalīcijas deputātu savstarpējām attiecībām. Skumji, ka šīs attiecības var ietekmēt līdzfinansējumu klubiem, kuri startē Eiropas turnīros. Ceru, ka līdz 28.oktobrim viņi savstarpējās attiecības atrisinās, politiskās spēlītes beigsies un rezultāts būs pozitīvs abiem klubiem. Līdzfinansējums tā jau ir pieticīgs, salīdzinot, piemēram, ar to, kāda ir pašvaldību palīdzība Lietuvas klubiem," skaidroja "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

"VEF Rīga" domes līdzfinansējumu tērē dažādām izmaksām, kas saistītas ar piedalīšanos Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Čempionu līgā.

Jaunupa ieskatā, tā ir simboliska summa, kas nepieciešama, lai varētu nodrošināt dalību Čempionu līgā. Šī nauda ir paredzēta aviobiļetēm, viesnīcām, medicīnai, ekipējumam, kā arī nodokļiem. "Nav iespējams iedomāties kāda sporta veida masveidību, ja nav profesionālo panākumu. Tā jau mēs lielāko naudu daļas savācam privātajā sektorā. Ja nebūs tā paša minimālā finansējuma no domes, būs traki, bet cīnīsimies. Esam jau pieraduši cīnīties situācijā, kad valsts ar nepārdomātu nodokļu politikas reformu paliek zem sitiena Latvijas sportu," pauda Jaunups.

Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 11,5% no "VEF Rīga" budžeta, kas, samazinoties sponsoru iemaksām, ir procentuāli lielāka daļa nekā iepriekšējās sezonās.

"Veidojot budžetu, ar šādu līdzfinansējumu rēķinājāmies. Pieredze 13 gadu garumā rāda, ka lielākoties var paļauties uz atbalstītāju solīto finansējumu. Ar to gan mēs, gan "TTT Rīga" esam rēķinājušies. Nevienā klubā nepastāv situācija, kad visa budžeta nauda ir kontā jau sezonas sākumā," atklāja Jaunups.

Tāpat arī "TTT Rīga" ģenerālmenedžeris Egils Lūsis atzīmēja, ka komanda ar līdzfinansējumu rēķinājusies, veidojot šīs sezonas budžetu.

"Tieši tāpēc pieņēmām lēmumu piedalīties Eirolīgā un turpināt profesionālo ievirzi lielajai komandai, kā arī attīstīt jauniešu komandas. Šis līdzfinansējums ir būtiska daļa no kluba budžeta un bez tā klātos ļoti grūti," uzsvēra Lūsis.

Viņš lēš, ka domes līdzfinansējums no kluba budžeta sastāda aptuveni ceturto daļu un šādu summu pie privātajiem sponsoriem grūti atrast.

"Ja nebūtu šāda līdzfinansējuma, tad tas vispār būtu kluba izdzīvošanas jautājums - ar kādiem mērķiem startējam un kāds ir mūsu uzdevums. Ar atlikušo naudu varētu startēt vietējā čempionātā, bet tad nebūtu tāda sieviešu basketbola attīstība, kāda tā ir šobrīd. Ļoti labi apzināmies, ko tas nozīmē gan nacionālajai valstsvienībai, gan jaunatnes izlasēm. Meitenēm ir iespēja augt profesionālā vidē un attīstīties. Sportiskie rezultāti rāda, ka darām pareizi. Cīņa par Eirolīgu nav bijusi viegla, tas ir četru gadu projekts - trīs gadus malāmies cauri Eirokausiem un pēc tam izgājām kvalifikāciju. Mūs apbrīno visa Eiropā, bet pašu mājās nenovērtē," uzsvēra Lūsis, kā piemēru minot arī Lietuvas pašvaldību atbalstu klubiem.

"TTT Rīga" ģenerālmenedžeris atgādināja, ka Latvijas vadošā sieviešu komanda iepriekšējā sezonā Eirolīgas labāko astotnieku sasniedza ar mazāko budžetu turnīrā.

"Ceļš, kuru esam gājuši līdz Eirolīgai, nav bijis viegls, turklāt to esam izdarījuši ar mazāko budžetu Eirolīgā. Ko tas dod Latvijas basketbolam, ir redzams. Spēlē ļoti daudz jauniešu un bērnu, kuri redz komandas panākumus. Ja nebūs augsta sasnieguma sporta, tad arī nebūs bērnu zālēs un nebūs, uz ko tiekties," stāstīja Lūsis.

Piektdien notikušajā sēdē deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) un vicemēre Anna Vladova (S) pauda viedokļus, ka sporta klubi naudu saņems arī no citiem sponsoriem.

Tikmēr Lūsis pauda, ka situācija nebūt nav tik "spīdoša". "Pēc pagājušā gada labajiem sportiskajiem rezultātiem, pilnās zāles un televīzijas reitingiem cerējām, ka tas izraisīs lielu interesei no privātajiem sponsoriem. Situācija galīgi nav tāda. Izmaiņas, kas veiktas ar nodokļu reformu, samazinājušas interesi piedalīties sporta attīstībā," komentēja Lūsis.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja par minēto jautājumu turpinās spriest 28.oktobrī.