Savas dzīves pirmos 17 gadus Paskāls Sjakams (Pascal Siakam) ar basketbolu nenodarbojās. Viņam tā bija tikai sporta spēle, kuru spēlēja vecākie brāļi.

Kaut arī tēvs sapņoja, ka vismaz viens viņa bērns kādu dienu spēlēs Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), Paskālam sākumā vairāk interesēja cits sporta veids.

"Es spēlēju futbolu. Biju labs. Būtu varējis spēlēt futbolu, ja to vēlētos,"

sarunā ar BBC pastāstīja Sjakams, kurš ir jaunākais sešu bērnu ģimenē.

Patlaban 25 gadus vecais Kamerūnas basketbolists pagājušajā sezonā kļuva par NBA čempionu Toronto "Raptors" komandas sastāvā. Sjakams arī tika atzīts par pagājušās NBA sezonas visvairāk progresējušo spēlētāju.

Oktobrī viņš vienojās ar "Raptors" komandu par četru gadu līgumu, kura ietvaros Sjakams saņems 130 miljonus ASV dolāru atalgojumu. Kā puika no Kamerūnas kļuva par NBA zvaigzni?

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

📸🎇☄️

A post shared by Pascal Siakam🙏🏾👪🏀 (@pskills43) on

Sjakams lielu daļu bērnības pavadīja katoļu baznīcas skolā, kur viņš striktos apstākļos apguva priesterību. Skola atradās astoņu stundu brauciena attālumā no mājām, tāpēc jau bērnībā viņš iemācījās patstāvību.

"Tas bija ļoti strikti. Kad devos turp, es patiešām nezināju, kā darīt ļoti daudzas lietas. Man iemācīja, kā būt cilvēkam - kā uzņemties atbildību un rūpēties par sevi," stāsta Sjakams.

Viņš šajā skolā pavadīja septiņus gadus. Jāceļas bija piecos no rīta, lai sekotu stingram dažādu uzdevumu un darbu grafikam, kas bija jāveic papildus mācībām.

Ģimene domāja, ka Sjakams varētu izvēlēties priesterību kā savu aicinājumu, tomēr tā nenotika...

2011. gada Sjakams ar draugiem devās uz nometni, kuru rīkoja Kamerūnas basketbola zvaigzne Luks Mbahs a Mute (Luc Mbah a Moute), kurš 10 sezonas spēlējis NBA. Kaut arī Sjakams līdz 17 gadu vecumam nekad nebija spēlējis organizētu basketbolu, viņa cīņassparu un atlētismu nebija iespējams ignorēt.

Gadu vēlāk viņš tika uzaicināts piedalīties NBA starptautiskās attīstības programmas nometnē "Basketball without Borders" ("Basketbols bez robežām"), kas risinājās Dienvidāfrikas Republikā.

"Man tas bija liels notikums. Nevis tāpēc, ka guvu lielisku basketbola pieredzi, bet gan vide ap to. Tas man atvēra acis un es ieraudzīju pavisam citu pasauli, par kādu es nemaz nezināju," atceras Sjakams.

"Es biju sajūsmā un jutu, ka man ir iespēja doties uz ASV un spēlēt (basketbolu), kā arī iegūt labu izglītību. Tas bija sapnis."

2012. gadā Sjakama trīs vecākie brāļi ieguva stipendiju studijām ASV. Jaunākais brālis drīz viņiem sekoja. Viņa enerģija un entuziasms piesaistīja lielu interesi no basketbola skautiem Amerikā, tāpēc viņš saņēma piedāvājumu mācīties vidusskolā. 18 gadu vecumā sākās jauns dzīves posms. 

"Es nebiju labākais spēlētājs, bet biju nepiekāpīgs. Mana mentalitāte bija nekad nepadoties un vienmēr censties, neatkarīgi ne no kā. Esmu atlēts. Viss, kas bija saistīts ar skriešanu un lekšanu, mani aizrāva. Līdz ar to basketbols bija aizraujošs," stāsta Sjakams.

"Pārcelšanās no Kamerūnas uz Teksasu bija lielas pārmaiņas. Angļu valodas mācīšanās, kultūra un daudz kas cits bija savādāks, tāpēc man bija jāpielāgojas," atceras kamerūniešu basketbolists.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Sjakams ieguva stipendiju Ņūmeksikas universitātē. Kamēr viņš bija tur, 2014. gada oktobrī notika traģēdija. Viņa tēvs Tčamo (Tchamo) gāja bojā autoavārijā Kamerūnā. Viss, ko Paskāls kopš tā laika ir paveicis basketbola laukumā, ir enerģiska cieņa pret tēvu.

"Mans tēvs smagi strādāja, lai parūpētos par sešiem bērniem. Viņš strādāja, lai mums būtu viss nepieciešamais. Viņam bija sapnis un es spēju to piepildīt. Esmu lepns, ka varu to tagad izdarīt. Vēlos, kaut viņš būtu šeit, lai to redzētu," sacīja Sjakams.

Pēc divām sezonām koledžu basketbolā Sjakams atstāja Ņūmeksikas universitāti. Par spīti tam, ka viņš basketbolu nopietni bija spēlējis tikai četras sezonas, Paskāls tika atzīts par konferences ("Western Athletic Conference") gada labāko spēlētāju.

Tomēr viņš tika uzskatīts par riskantu izvēli 2016. gada NBA jauno spēlētāju draftā, kur viņu "Raptors" komanda izvēlējās ar 27. numuru. Nav šaubu, ka Toronto kluba vadības risks nu ir atmaksājis.

"Raptors" kluba prezidents un ģenerālmenedžeris Masai Užiri (Masai Ujiri) jau 2012. gadā NBA rīkotajā nometnē "Basketbols bez robežām" bija ievērojis Sjakamu.

"Viņš bija tievs puisis, bet varēja pamanīt viņa prasmju kopumu. Viņš bija ļoti kaislīgs par šo spēli. Viens no mūsu globālajiem skautiem Patriks Engelbrehts (Patrick Engelbrecht) man teica, lai paturu viņu acīs," sacīja Užiri.

Sjakams šovasar atgriezās Kamerūnā pirmo reizi septiņu gadu laikā, paņemot līdzi NBA čempionu trofeju uz basketbola nometni "Āfrikas milži" ("Giants of Africa"), kuru organizē Užiri.

"Būt kopā ar bērniem, kas sapņo kādu dienu nokļūt tur kur es esmu, un sniegt viņiem iespēju sajust čempionu trofeju, bija lieliska sajūta. Man augot nebija tādas iespējas, tāpēc man šis bija īpašs brīdis," teica Sjakams.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

I am a Giant! 🇨🇲 #humblehustle🙏🏾👏🏾 @giantsofafrica @skillsacademie

A post shared by Pascal Siakam🙏🏾👪🏀 (@pskills43) on

Kaut arī baznīcas skolā striktos apstākļos augušais puisis ir kļuvis par multimiljonāru basketbolā, Sjakams joprojām ir ļoti pieticīgs, raksta BBC.

Sjakama attīstība četru NBA sezonu laikā ir iespaidīga, vērtējot vidēji spēlē gūto punktu statistikas ailīti - 4,2 punkti pirmajā sezonā, 7,3 punkti nākamajā sezonā, 16,9 punkti trešajā sezonā, bet šosezon 11 mačos vidēji jau 27,2 punkti.

Daži NBA eksperti uzskata, ka Sjakams var kļūt vēsturē par pirmo spēlētāju, kurš divas reizes saņēmis NBA sezonas visvairāk progresējušā spēlētāja balvu.