/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/08/02/12427287t1hf8b1.jpg)
Izvirzīšanas gadījumā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) piekristu kļūt par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus.
Ģirģens piekristu kļūt par LFF prezidentu; Kariņš skeptisks par amatu apvienošanu (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Publiskajā telpā Ģirģena kandidatūru uz minēto amatu piedāvāja apspriest bijušais LFF prezidents Guntis Indriksons, bet arī politikas kuluāros ministrs viņš ticis pieminēts kā potenciālais federācijas vadītājs.
Ģirģens aģentūrai LETA skaidroja, ka ir noteikta procedūra, kādā var pretendēt uz LFF prezidenta amatu, proti, amata pretendentu var nominēt LFF biedri.
"Ja LFF biedri parakstīs oficiālu vēstuli, mani virzot Futbola federācijas prezidenta amatam, tad es piedalīšos vēlēšanās. Ja LFF biedri būs kopā ar mani un uzskatīs, ka jāapkaro shēmas, lai finanšu plūsma būtu caurredzama, lai sakārtotu bērnu un jauniešu futbolu, tad es iešu," lēmumu kandidēt uz LFF prezidenta amatu pamatoja ministrs.
Aicināts komentēt iespējamību savienot iekšlietu ministra un LFF prezidenta amatu, Ģirģens norādīja, ka Iekšlietu ministrija vienmēr bijusi sasaistīta ar sportu. "Es neuzskatu par pareizu, ka tiek veikti necaurskatāmi darījumi, iespējama totalizatoru spēlēšana dažādos klubos, tas nav pieļaujams," pauda ministrs.
Savukārt Kariņš aģentūrai LETA norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.
"Iespējams, sporta federācija meklē politisko ietekmi valdībā. No tāda viedokļa, to var izprast. Bet, vai tas būtu tas, ar ko valdības ministram būtu jānodarbojas? Es to nevērtēju pozitīvi, tāpēc viņam vajadzētu izvēlēties - strādāt valdībā vai strādāt spora federācijā, kas ir divas dažādas lietas. No vienas puses, Ģirģens atbild par iekšlietu nozari, no otras puses, tas [federācijas vadītāja amats] ir lobija darbs, lai pārliecinātu valdību ieguldīt vairāk naudas vienā nozarē. Man nešķiet, ka tas ir savienojams," uzsvēra Kariņš.
Oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija, visticamāk, strādās bez prezidenta.