Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Kur ir nauda, tur ir hokejs...

Mārtiņš Cipulis (HK "Kurbads", nr. 47)

FOTO: Romāns Kokšarovs

Es pieļauju, ka liela daļa hokeja skatītāju pat nepamanīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes lēmumu - palielināt leģionāru skaitu Latvijas virslīgas spēlēs no pieciem uz septiņiem. Kam tas svarīgi?

Jelgavas "Zemgales/LLU" un Daugavpils "Dinaburgas" komandām, varbūt uz janvāra vidu varētu sarosīties Rīgas "Olimp". Futbolā par vienā spēlē pieļaujamo leģionāru limitu jeb shēmu 8+3 sabiedrība diskutēja gandrīz tikpat aktīvi kā par Saeimas atlaišanu, turpretī hokejisti leģionāru āķi norija bez aizķeršanās. Astoņu virslīgas klubu sanāksmē nelielas iebildes bija tikai "Prizmas" pārstāvim Ērikam Miļunam.

Vai LHF valde rīkojusies viedi, vai arī ātrumā nolobētas divu klubu intereses?

Pieņemot šādu lēmumu, Hokeja federācijas sporta direktors Edgars Buncis komentēja, ka tam pamatā bijuši divi apstākļi:

a) reāls spēlētāju resursa trūkums augošajam čempionāta līmenim;

b) un vēlme šo līmeni nepazemināt - "Mums ir augsta līmeņa čempionāts, ar ko gados jaunie spēlētāji nevar tikt galā."

Principā Bunča k-gs neko nepareizu nestāsta, kaut gan suns ir aprakts pavisam citā grāvī un nevis jauno spēlētāju meistarības trūkumā. Jelgavā un jo sevišķi šovasar Daugavpilī atjaunotajā virslīgas komandā nevar spēlētājiem maksāt Latvijas uzpūstajam hokeja tirgum pienācīgas algas, līdz ar to visi, kas kaut cik prot spēlēt hokeju, ir piestājuši Rumbulā, Liepājā, "Olimp" vai "Mogo".

Jelgavai un jo sevišķi Daugavpilij, kas ir patālu no lielākā hokejistu sagatavošanas centra Rīgas, par to naudu, ko viņi var atļauties, dabūt normālu Latvijas virslīgas līmeņa hokejistu ir pagrūti. Visus labākos jau nozvejojuši šie četri, sauksim - latvju hokeja oligarhi. Toties Krievijas, Baltkrievijas trešā līmeņa spēlētāji ir priecīgi uzspēlēt Latvijā, kur - šā vai tā, bet līgto tomēr samaksā, un hokejs arī nav nemaz tik slikts.

Ja "Dinaburga" un "Zemgale" jau vasarā būtu nopietni aizdomājušās par nenokomplektēto sastāvu, tad no 290 (!!) mūsu puikām, kas šajā sezonā spēlē ārzemēs, dabūt pa diviem trim hokejistiem katrai komandai nebūtu grūti.

Jo, kā mēs redzam, tad mūsu leģionāri labprāt atgriežas mājās, ja viņu bijušajā klubā vai kaut kur blakus tiek maksāts tikpat vai vairāk nekā Francijā, Slovākijā, Lielbritānijā vai Norvēģijas 2. līgā. Tad hokejisti labprāt atgriežas mājās. Kā Francijā, Lielbritānijā un Dānijā gana labi spēlējušais "Olimp" vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš intervijā nekautrējas atzīt, ka "Olimp" vienībā maksā vairāk nekā Francijā. Nu, lūk. Rumbulas "Kurbads" no ārzemēm šogad mājās dabūjis septiņus hokejistus (Galkins, K. Rēdlihs, Birziņš, Zolmanis, Bajaruns, Tambijevs, Lavrovs), "Olimp" - deviņus (Muštukovs, Pujacs, Jerofejevs, Balakuns, Zeile, A. Širokovs, Jeļisejevs, Galoha, Ezītis), HK "Liepāja" - sešus (Jučers, Demiters, Freibergs, Grīnbergs, Diļevka, Plānics), bet "Zemgale" - tikai divus (Berdņiks, G. Sprukts).

Un nav jau tā, ka mūsu leģionāru tirgus ir bez piedāvājumiem. Nupat no Slovākijas atgriezās uzbrucējs Martins Lavrovs, pirms tam arī Kārlis Ozoliņš, Zviedrijas trešajā līgā kaut kas neapmierināja aizsargu Tomasu Zeili, ilgāku laiku bez kluba ir aizsargs Imants Ļeščovs, bija - aizpērn "Dinamo" sešas spēlēs laukumā pabijušais aizsargs Pauls Svars. Taču nezin kādēļ neviens no viņiem nedodas uz Jelgavu vai Daugavpili?

Kaut principā viss ir elementāri vienkārši. Ja "Liepāja" spēj maksāt no 700 - 1500, labākajiem - vēl vairāk; ja "Kurbadā" labākie saņem 2 500 - 2 800; ja "Olimp" dažam pat esot 4 000 eiro mēnesī, tad Daugavpils "Dinaburgas" galvenais treneris Atvars Tribuncovs par 800-850 var dabūt tikai to, kas oligarhiem palicis pāri.

Un tiek izspēlēta leģionāru kvotas palielināšana. Kas Latvijas hokejā principā ir nepareizs risinājums. Ilgtermiņā. Vienā konkrētajā sezonā, kad spēlētāju pietrūkst diviem klubiem, - jā, bet principā nē. Droši vien, ka ilgtermiņā Latvijas vietējam hokejam kaitīga ir arī prakse - labākos U-18 vecuma puišus pulcēt Latvijas U-18 izlases bāzes klubā HS "Rīga". Jelgava šādi vismaz uz laiku ir zaudējusi četrus vai pat piecus spēlētājus. Kuri gan, tiesa, vismaz šobrīd nebūtu arī dziļās vagas dzinēji "Zemgalē".

Rakstot par Latvijas hokeju un sportu kopumā, man allaž prātā nāk ilggadējā (1976. – 2003.) FIBA ģenerālsekretāra Borislava Stankoviča atbilde žurnālistam, kāpēc gan Grieķijā, kas nebūt nav bagāta valsts, ir divi tik spēcīgi basketbola klubi kā "Olympiacos" un "Panathinaikos".

"Tur, kur ir nauda, tur ir basketbols, tur, kur ir liela nauda, tur ir lielais basketbols."

Uz augšu