Gatis apkopo pirmās nedēļas atziņas:
"Esam nobraukuši aptuveni vienu ceturtdaļu no kopējās distances. Vislielākais uztraukums bija par to, vai riteņi atlidos kopā ar mums vai ne. Viss kārtībā, atlidoja.
Te ir ļoti izpalīdzīgi cilvēki. Pie lidostas satikām čali, kuram bija treniņš uz velosipēda, un viņš mums rādīja ceļu līdz pašam Bangkokas centram - karaļa pilij. Un tur, Bangkokā, deviņu miljonu pilsētā, netīšām satikām uz ielas kolēģes no TVNET...
Mēģinām nobraukt aptuveni 100 km dienā, dažreiz vairāk, dažreiz mazāk. Vakar bija 156.
Kopumā rēķinot, sanāk, ka uz velosipēdiem pavadām aptuveni vienu trešdaļu no diennakts gaišā laika.
Laika apstākļi ideāli, lietus sezona ir beigusies. Daudzi mums soctīklos vaicā, ko mēs darām ar ēšanu. Esam nogaršojuši, manuprāt, visu, galvenokārt ceļmalās, tādās mazās būdiņās, kurās Latvijas PVD, visticamāk, ierastos ar liesmumetēju... Ēdam visu - augļus, dārzeņus, asas un neasas zupas. Pagaidām ar vēderiem viss labi.
Galvenais - jāsmērējas pret saules apdegumu. Vienīgā tehniskā ķibele - pārdūru kameru, taču nomainīšana aizņēma 15-20 minūtes, un braucam tālāk. Tagad sāk parādīties neliels reljefs, un jūtams, ka ne pārāk labi pārslēdzas ātrumi.
Taizemieši ir ļoti izpalīdzīgi, smaidīgi un laipni. Bieži vien vienkārši par brīvu iedod mums līdzi augļus. Viņiem patīk, ka mēs pasēžam pie viņiem ceļmalā.