Treneri nešaubījās, ka Pasečņiks spēlēs NBA. Par spīti milzu grūtībām (1)

CopyDraugiem X Whatsapp
Anžejs Pasečņiks
Anžejs Pasečņiks Foto: Sintija Zandersone/LETA

Anžejs Pasečņiks kļuvis par septīto latviešu basketbolistu, kurš spēlējis Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA). TVNET no jauna piedāvā stāstu, kas tapa 2017. gada vasarā. Šis stāsts ir par grūtībām, ar kādām latviešu centra pozīcijas spēlētājs saskārās, lai vispār kļūtu par profesionālu basketbolistu.

2013. gada Eiropas U-18 basketbola čempionātā Latvijas junioru izlases groza apakšu veidoja "dvīņu torņu" tandēms - Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks. Pirmajam karjera uz priekšu virzījās straujiem soļiem, Porziņģim pāris gadus vēlāk kļūstot par NBA zvaigzni.

Pasečņiks progresēja, bet ne tādā tempā. Tam ir objektīvi iemesli. Tomēr viņš klauvē pie pasaules spēcīgākās līgas durvīm. 2017. gada Jāņu dienas priekšvakarā viņš tika izraudzīts NBA jauno spēlētāju drafta pirmajā kārtā. TVNET aprunājās ar Anžeja pirmajiem treneriem Guntaru Jonānu un Nikolaju Mazuru, kuri savam audzēknim redz vietu basketbola mekā.

Pasečņiks drafta naktī intervijā Latvijas Televīzijai pateicās Jonānam un Mazuram, kā arī fiziskās sagatavotības trenerim Viktoram Lācim par ieguldīto darbu. Šiem treneriem nācās upurēt savu laiku un nervus, jo Anžeja straujās augšanas dēļ pusaudža gados darbs ar talantīgo basketbolistu bija ārkārtīgi smags.

Basketbola ābeci Pasečņiks sāka apgūt salīdzinoši vēlu - 11 gadu vecumā, kad uz Alfrēda Kraukļa basketbola skolu pie trenera Jonāna viņu aizveda tēvs. Tolaik puika bija tievs, galvas tiesu garāks par saviem vienaudžiem, ar gaišu galvu un trenēties gribošs.

"Pirmajās treniņnometnēs Anžejs bija virs vidējā līmeņa, savam augumam pietiekoši koordinēts. Pubertātes vecumā gan nobrieda vēlāk nekā citi," atceras Jonāns, kurš ar Pasečņiku strādāja pirmos sešus gadus.

Basketbols viņam patika, mums bija daudz laika darboties arī individuāli. Uz treniņiem viņš parasti ieradās ātrāk.

Tehniskas lietas sanāca viegli, ieklausījās un uztvēra tās. Praktiski nebija tādu lietu, kuras nevarēja izdarīt. Protams, ja nebija pārāk fiziski smagas. Kad strauji izauga, tad gan vairs kopā ar visiem nevarēja strādāt. No kopējās grupas darbojāmies atsevišķi."

16 gadu vecumā ar Pasečņiku sāka strādāt fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis, un jau divus gadus vēlāk šobrīd 2,16 m slaidais centra spēlētājs iekļuva U-18 izlases sastāvā dalībai Eiropas čempionātā, turklāt kopā ar Porziņģi turnīrā Latvijā bija vieni no komandas līderiem. Abus dēvēja par "dvīņu torņiem".

Anžejs Pasečņiks
Anžejs Pasečņiks Foto: Ieva Makare/LETA

"Anžejs ir kluss un mierīgs cilvēks. Viņš neiesaistījās konfliktos, ar visiem mācējis sadzīvot. Jaunatnes līgas gados bija kautrīgāks, bet tagad Spānijā pēc efektīvām epizodēm uzvelk sevi," pastāstīja Jonāns. "Ar viņu nebija jācīnās, arī tēvs atbalstīja, lai nebūtu jādomā par blakus lietām.

Galva viegla, ātri visu apķēra. Vecākajās grupās dažreiz nācās kaut ko pārmest, bet centību gan ne."

Strauji stiepjoties garumā, Pasečņiks netika līdzi fiziskās sagatavotības ziņā. Viņš tempā laukumā varēja skriet divas trīs minūtes, un tad nācās nomainīt. Tomēr savas 20 minūtes viņš spēlēs pavadīja. Jonāns individuāli ar Pasečņiku strādāja pie metiena, kas viņam ir visai labs. Var uzbrukt arī no tālākas distances, un mūsdienu basketbolā garajiem spēlētājiem tas ir būtisks ierocis.

"Jaunatnes vecumā viņš nekad nebija komandas līderis," uzsvēra Pasečņika pirmais treneris.

Aptuveni 14 gadu vecumā Pasečņiks sāka treniņus arī pie Mazura, kurš pēcāk vadīja Latvijas jauniešu U-16 un U-18 izlases, kā arī vēlāk viņš Anžeju trenēja jau pie profesionāļiem "VEF Rīga" klubā. Tika izveidota jauniešu izlases bāzes komanda "VEF kadeti", kas startēja Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas čempionātā.

"Anžejs ļoti strauji auga. Pat āda dažās locītavās bija saplaisājusi. Šķiet, ka viņš viena gada laikā izauga kādus 14 centimetrus.

Par laimi nebija nekādas problēmas ar ceļiem vai muguru. Tur liels nopelns ir arī viņa tēvam, kurš Anžejam gatavoja ēst un sekoja līdzi uzturam. Tēvs vadāja dēlu uz treniņiem un sekoja tiem līdzi. Anžejam reizēm sareiba galva un palika slikta dūša. Devām viņam brīvas dienas un likām paskriet mierīgus "krosiņus". Visu laiku darbs ar viņu notika plānveidīgi," atklāja Mazurs.

Foto: AFP/LETA

Pasečņika tēvs ir krievu tautības, savukārt māte ir pa pusei latviete, pa pusei poliete. Latvijas basketbolā jau iepriekš pierādījies, ka spēlētāju attīstībā liels nopelns ir ģimenei, piemēram, Porziņģi, Bertāni un Strēlniki. Tieši ģimene virza spēlētāju sasniegt mērķus, neļauj atslābt un novirzīties no ceļa, lieki tērēt laiku blakus lietās. Viss tiek pakārtots, lai atvase varētu spēlēt basketbolu.

"Anžeja tēvam agrāk sākās pensijas vecums. Līdz ar to viņam nebija jāstrādā un katru dienu viņš bija līdzās Anžejam tā kā ēna. Sekoja dienas režīmam un veselīgam uzturam.

Daudzi neapzinās, kam ir jāiziet cauri šādiem jauniešiem. 16 gados gribas pavadīt laiku ar vienaudžiem - izklaidēties, taču tā vietā jāiet uz treniņu. Lūk, šeit tas ir atmaksājies," uzsvēra Mazurs.

"Viņam patīk basketbols. Ja tā nebūtu, viņš noteikti tolaik nenāktu trenēties divreiz dienā. Ar tādu augumu un talantu mērķis jau uzreiz bija uzlikts augsts, ka jākļūst par profesionāli un jātiek NBA. Tēvs neļāva viņam vazāties apkārt. Lielā mērā diena pagāja - zālē, mājās un skolā," sacīja Mazurs.

Kā Jonānam, tā Mazuram jau sākumā nebija nekādu šaubu, ka Pasečņiks var sasniegt augstu līmeni, jo daba bija devusi talantu, ko vajadzēja rūpīgi slīpēt.

Nikolajs Mazurs un Anžejs Pasečņiks
Nikolajs Mazurs un Anžejs Pasečņiks Foto: Ieva Čīka/LETA

"Vispār nebija nekādu šaubu, ka viņš nokļūs NBA. Kaula garums no potītes līdz celim, īss kakls, augsti pleci - ķermeņa uzbūve liecināja, ka viņš būs ļoti garš. Tas ir fenomens.

Mums treneriem vajadzēja ikdienā strādāt, lai viņš ticētu sev, būtu motivēts, lai pašam būtu mērķis nokļūt NBA.

Jebkurš treneris cītīgi strādātu, ieraugot tādu cilvēku savā komandā," uzskata Mazurs.

"Līdzīgi kā treneris Raivo Otersons strādāja ar Andri Biedriņu - būtībā auklējās ar viņu, veda uz panākumiem."

2013. gadā Eiropas U-18 čempionātā mājiniece Latvijas izlase ieguva 4. vietu. Turnīra simboliskajā izlasē jeb "zvaigžņu pieciniekā" iekļuva gan Porziņģis, gan Pasečņiks.

"U-18 čempionātā Anžejs un Kristaps spēja izdarīt visu - iemest no distances, "dankot", bloķēt metienus. Ja mazie spēlētāji trāpītu savus brīvos metienus, komandai būtu cits rezultāts. Ar vienu precīzu metienu varēja būt arī medaļa. Viņi jau toreiz spēlēja augsta līmeņa basketbolu.

Skauti redzēja, ka 18 gadu vecumā tie divi džeki dominēja starp saviem vienaudžiem. Garajā galā par viņiem tajā turnīrā labāku nebija.

Arī lietuvietis Domants Sabonis [pārstāv NBA komandu Indiānas "Pacers"] spēlēja labi, bet mačā pret Latviju mūsējie viņu iznīcināja, viņš neko nevarēja izdarīt. Tas turnīrs viennozīmīgi palielināja skautu interesi desmitkārtīgi," uzskata Mazurs.

Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks
Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks Foto: FIBA Europe/Mārtiņš Sīlis

2017. gada NBA draftā Pasečņiku ar 25. numuru pirmajā kārtā izvēlējās Orlando "Magic" komanda, bet jau pēc brīža tiesības uz viņu ieguva Filadelfijas "76ers".

"76ers" vēlāk gan atteicās no tiesībās uz Pasečņiku. Viņš šovasar pievienojās Vašingtonas "Wizards". Spēlējot NBA Vasaras līgā un pēc tam arī NBA G līgā jeb attīstības līgā, viņš nu ir sagaidījis arī oficiālu NBA spēli.

"Viņam ir potenciāls spēlēt NBA. Ne uz šodienu, bet būs," pirms divarpus gadiem intervijā TVNET sacīja Pasečņika pirmais treneris Jonāns.

"Talants ir. Vienīgais, par ko šaubos, ir fiziskā sagatavotība, bet par pārējo šaubu nav. Viņš ir ļoti labs "pick and roll" spēlētājs, ko teicami piekopj, spēlējot Spānijā. Koordinācija ir tas, kas viņu atšķir, un tā atbilst NBA līmenim," teica Jonāns.

"Pasečņiks paliks fiziski spēcīgāks un varēs spēlēt NBA. Līdzko viņš kļūs atlētiski derīgs tam līmenim, viņš tur spēlēs 100%. Turklāt viņš nespēlēs sliktāk par Pau Gazolu [izcils spāņu basketbolists, divkārtējs NBA čempions]. Viņš sagaidīs savu brīdi, varbūt vēlāk nekā citi viņa vienaudži. Tas gan nemazina viņa karjeras attīstību. Uzskatu, ka viņš spēlēs tādā līmenī, ka 10 punkti viņam vidēji būs jebkurā gadījumā," pozitīvi nākotnē raudzījās Mazurs.

Zīmīgi, ka Pasečņiks pirms NBA drafta, pēc treniņa pie Portlendas "Trail Blazers" komandas, intervijā klātesošajiem žurnālistiem sacīja, ka viņš savu spēles manieri salīdzina tieši ar Pau Gasolu.

Vērojot latvieti paraugtreniņos pirms NBA drafta, daudzus skautus un basketbola apskatniekus pārsteidza Pasečņika prasmes pārvaldīt bumbu ar viņa augumam neraksturīgi labu dribla tehniku.

"Kad strādājām rīta treniņos, 3-4 cilvēki darbojās vienā grupā. Anžejs darīja tos pašus uzdevums, ko saspēles vadītāji. Viņš strādāja pie tehnikas, dribla, apspēlēšanas no ārienes, caurgājieniem. Viņš to ir darījis tikpat individuālā darbā kā mazais spēlētājs. Tur arī ir viņa plus - viņš visu laiku ir strādājis ar bumbu. Nav tā, ka viņš spēlēja tikai zem groza, jo ir garš, un tikai meta no apakšas. Viņš māk mest pusāķus ar labo, ar kreiso roku, mest atlēcienā un pēc "step back" [pēc dribla ar soli atpapakļ]. Jautājums, ko treneri no viņa vairāk komandā prasa. Kad viņš paliks stiprāks, varēs ar 2-3 dribliem pretinieku iespiest zem groza, spēlējot ar muguru, jo arī to viņš māk," spēlētāja prasmes raksturoja Mazurs.

Mazurs pēc drafta ceremonijas esot Pasečņikam novēlējis izbaudīt mirkli. Viņaprāt, sportistam par saviem sasniegumiem ir jāprot papriecāties, lai vieglāk būtu atrast spēkus un motivāciju tiekties vēl tālāk.

"Es viņam uzrakstīju, ka ir jāizbauda mirklis. Lai viņš novērtē savu ieguldīto darbu. Īstenībā daudzi cilvēki neprot priecāties par saviem sasniegumiem. Gribētu, lai viņš, turpinot savu karjeru, spēj izbaudīt brīdi. Pirmkārt, jānovēl veselība, tas ir pats galvenais. Lai nepazūd tā neatlaidība, jo progresam nav robežu. Lai pie jebkuras veiksmes viņš paliek tāds pats cilvēks, lai neceļas deguns gaisā. Lai viņš paliktu tikpat superīga persona, atsaucīgs cilvēks, nosvērts un komunikabls.

Cilvēks, kurš spēj ar cieņu attiekties pret citiem cilvēkiem, nevis noķerot kaut kādu veiksmi, sāk skatīties uz citiem cilvēkiem no augšas.

Lai viņš kļūst par lielu spēlētāju un palīdz attīstīties Latvijas basketbolam. Tas ir no sirds vēlējums."

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu