Lasickene un Šubenkovs centīsies panākt izmaiņas RUSAF

Marija Lasickene FOTO: AFP/SCANPIX

Slavenā augstlēcēja Marija Lasickene, pasaules čempions barjerskriešanā Sergejs Šubenkovs un vēl divi atlēti centīsies panākt pārmaiņas Krievijas Vieglatlētikas federācijā (RUSAF), jo šī organizācija pietiekami kvalitatīvi nav spējusi risināt dopinga skandāla lietu.

Lasickene jau iepriekš vairākkārt ir aicinājusi gan RUSAF amatpersonas, gan citas ar sportu saistītas augsta ranga amatpersonas atkāpties no saviem amatiem, jo Krievija pagaidām vēl nav spējusi godprātīgi šķetināt vairākus gadus ilgušo dopinga skandālu.

Titulētā augstlēcēja apņēmusies vairs nekarot viena, tāpēc viņu atbalstīs arī Šubenkovs, pasaules čempione kārtslēkšanā Anželika Sidorova un vesera metējs Sergejs Ļitvinovs. Visi šie atlēti ar RUSAF Atlētu komisijas palīdzību centīsies panākt izmaiņas organizācijā, lai arī šī komisija ilgus gadus ir bijusi ļoti pasīva.

Šim nolūkam četrotne ir arī izveidojusi "Instagram" lapu, kurā Krievijas sportisti ir aicināti strādāt kopā, lai viestu izmaiņas vieglatlētikā.

Lasickene, Šubenkovs un Sidorova jau 2016.gadā bija spiesti izlaist Olimpiādi, jo tajā piedalīties nebija atļauts Krievijas sportistiem. Trijotne pērnā gada decembrī RUSAF nosūtīja vēstuli, kurā pauž kritiku par to, ka organizācija nespēj atlētiem nodrošināt neitrālā sportista statusu.

Lasickene jau iepriekš paziņoja, ka gadījumā, ja viņa nevarēs piedalīties Tokijas Olimpiādē, sportiste pametīs Krieviju.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) decembra sākumā pieņēma lēmumu uz turpmākajiem četriem gadiem diskvalificēt Krieviju no lielākajiem sporta pasākumiem, tostarp arī 2020.gada Tokijas Olimpiāde un 2022.gada Pekinas olimpiskās spēles.

Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.

Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.

Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.

Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.

Pagaidām nav skaidrības, kas notiks ar Krievijā rīkot paredzēto 2022.gada pasaules čempionātu volejbolā un pasaules meistarsacīkstēm peldēšanā īsajā baseinā, kā arī 2023.gada pasaules čempionātu hokejā, kaut gan Starptautiskās hokeja federācijas vadītājs Renē Fāzels jau izteicies, ka 2023.gada čempionātu atcelt nav iespējams, izpelnoties sajūsmas saucienus Krievijā.

Uz augšu
Back