Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Kas jauns hokejā? Runā Matulis: "Kurbads" un tā dīvainās pārvērtības

HK "Kurbads" līdzjutēji
HK "Kurbads" līdzjutēji Foto: HK Kurbads

Novembra vidū, kad pēc t.s. izlašu pauzes “Kurbads”, uzvarot HS “Rīga” ar 9:0, guva savu 13. uzvaru 13. spēlē, ne viens vien jau grasījās pasludināt Anda Pikāna lolojumu par 2020. gada Latvijas čempioniem. Trīspadsmit uzvaru pēc kārtas var aizmiglot acis jebkuram. 

Lai gan bija hokeja zinātāji, kuri teica: pag, pag, ieskriesies “Mogo” un “Olimp”, un tad parunāsim par hokeja “Kurbada” varoņdarbiem. Pēc 9:0 uzvaras sākās, iespējams, smagākais posms Rumbulas kluba dzīvē – septiņi zaudējumi deviņās spēlēs, zaudēts līderu dzeltenais krekliņš, bet pats galvenais – “Kurbads” nebija komanda, kas spēj uzvarēt sava līmeņa pretiniekus...

Šajā deviņu spēļu nogrieznī no 16. novembra līdz 11. janvārim rumbulieši divus punktus bija dabūjuši no “Dinaburgas” un HS ”Rīga”, kas aktuālajā latvju hokejā ir sestais un septītais klubs (no astoņiem). Sākuši ar 1:3 savā laukumā pret “Olimp”, “Kurbads” zaudēja arī divas nākamās mājas spēles - 3:4 pret ”Liepāju” un 2:5 pret “Mogo”. Turpinājumā – 2:6 pret “Mogo”, 1:3 pret “Olimp” , 1:2 Liepājā un 2020. gada pirmajā spēlē – 1:3 Jelgavā pret “Zemgali/LLU”. Sestdien “Kurbads” bija ļoti tuvu, lai “Zemgalei” zaudētu vēlreiz (1:3, 2:4), tomēr papildlaika pašās beigās Lauris Rancevs izrāva laimīgu 5:4 uzvaru. Uh! Labi, ka tā.

Kāpēc šādas pārvērtības dažu mēnešu laikā? Ir tam objektīvie cēloņi, bet ir arī subjektīvi iemesli. Par objektīvajiem. Pirmajās 13 spēlēs čempionāta kalendārs Andreja Ignatoviča trenētai komandai bija sagādājis punktīgākus mačus – pa divām spēlēm ar “Prizmu”, “Rīgu” un “Dinaburgu”, kas ir jau 12 punkti. Turklāt čempionāta sākumā iespējamie konkurenti vēl nebija ieskrējušies, bet “Kurbads” jau bija itin labā kondīcijā. Lai gan trīs 3:2 uzvaras pār “Liepāju”, “Olimp” un arī pret “Dinaburgu” papildlaikā vai bullīšos jau bija kā brīdinājuma zvans: te viss nemaz tik vienkārši nebūs.

Un tad kalendārs piedāvāja šīs septiņas spēles ar turnīra tabulas kaimiņiem. Negribu kārtējo reizi kritizēt speciālistus, kuri veidoja šā čempionāta kalendāru, bet... Arī viņi ir vainīgi, ka tabula maldina.

Proti, komandām ir dažāds spēļu skaits (22 līdz 25), bet tas vēl nav viss. Nule nospēlētais “Kurbada” un “Zemgales” mačs Rumbulā viņiem bija piektais, respektīvi, tā bija piektā (pēdējā!) apļa spēle, bet “Olimp” un HS ”Rīga” Piņķos tikmēr izspēlēja tikai savu otro spēli! Murgs kaut kāds! Pašsaprotami: ja līderkomandām vēl gana daudz savstarpējo spēļu, tad tur noteikti būs punktu zaudējumi.

Līdz ar to Latvijas čempionāta tabula pilnīgi objektīva būs tikai 14. martā, kad tiks izspēlētas regulārā čempionāta pēdējās kārtas spēles. Šāds pagarš murgs tāpēc, lai pateiktu, ka pēc 13. uzvaras “Kurbads” gan bija 1. vietā, taču potenciāli “Olimp” bija pat labākās pozīcijās. Jo nebija vēl salasījis autsaideru punktus.

Otra lieta. Visu cieņu Ignatovičam (1971.), viņa palīgam Nikolajam Grebņovam (1975.), taču gan Ignatovičam, gan Grebņovam šī ir pirmā (!!) sezona ar pieaugušo komandu Latvijas virslīgā ar visām no tā izrietošajām sekām. Artūrs Irbe vairāk atbild par vārtsargiem.

Trešais moments. “Kurbadā” ir ļoti daudz pieredzējušu spēlētāju – Mārtiņš Cipulis un Krišjānis Rēdlihs (39), Toms Bluks, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Sprukts, Juris Štāls (37), Edgars Brancis (34), Hārdijs Parādnieks (33), Mārcis Zembergs (31), nu jau 30 gadu ir Jānim Straupem, Laurim Bajarunam, Ričardam Birziņam un Mārtiņam Gipteram -, bet, neskaitot vārtsargu Deniju Romanovski (1997), “Kurbadā” praktiski nav jauno, kas dzītu uz priekšu vecos vai vidējo paaudzi. Tā ir jebkuras hokeja komandas komplektācijas aksioma, ka sastāvam jābūt sabalansētam – vecie, vidējā paaudze un vismaz pāris, trīs jauno.

“Kurbadā” tā nav, turklāt šajā septiņu baranku stāstā, kad “Kurbads” iemeta tikai 11 ripas, nulle gūto vārtu abiem... pēdējo gadu līderiem Cipulim un Spruktam (0+1). Un it kā loģiska Pikāna prasība komandai: ņemam atpakaļ Juri Upīti! Ar kuru sezonas sākumā Sprukta trijnieks izskatījās krietni produktīvāk. Nu nemet Mārtiņš un Jānis, bet vēl taču ir sezonas starta līderi Bajaruns (3+1), Zolmanis (1+2) un Rancevs (1+1). Bet šī nav vienas spēles statistika, kā to gribētos Pikānam, bet vadošo uzbrucēju mazmetiens septiņās spēlēs! Ja vēl savainoti Kirils Tambijevs un Koba Jass, ja sešu (!) spēļu diskvalifikāciju par sitienu ar nūju pretiniekam kājstarpē nopelnījis Juris Štāls... Bēdu ieleja Rumbulas lidlaukā.

Kā tas šādās situācijās mēdz būt, komandas saimnieki un sporta menedžeri lūkojas, vai nav kāds cits galvenais treneris, kurš varētu vest kalnup. Zinu, ka bijušas sarunas ar Leonīdu Beresņevu, kurš šobrīd brīvs, bet, kā tās beigušās...

“Kurbadā” divas nozīmīgas izmaiņas jau ir. Pērnā gada beigās atlūgumu iesniedzis komandas menedžeris Miks Kovtuns, kuram Pikāns šajā sezonā bija uzticējis kārtot visas hokeja lietas. Un “Kurbada” hallē tagad uz spēlēm var tikt par brīvu – biļešu tirdzniecība un līgtu darbinieku algošana, lai šo procesu kontrolētu, vismaz Rīgas hallēs nav ekonomiski ienesīgs pasākums. Drīzāk otrādi.

Bet Latvijas hokeja virslīgas tabulas augšdaļa un tās vidus ir ļoti interesants: 1. “Olimp” – 40 punkti (23 spēlēs), 2. “Liepāja” – 36 (25), 3. “Kurbads” – 34 (24), 4. “Mogo” – 31 (22), 5. “Zemgale” – 27 (25). Regulārajā čempionātā katrai komandai būs 35 spēles, pirmie divi uzreiz tiek pusfinālā, ceturtdaļfinālā trešais spēlē ar sesto, ceturtais – ar piekto. No malas liekas, ka neviens negribētu būt ceturtais... 6. vietā “Dinaburga” – 16 (25), 7. HS “Rīga” – 12 (24), 8. “Prizma/IHS” – 9 (24).

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu