Kas jauns hokejā? Runā Matulis: "Pārdaugava 1995" kā "Dinamo 2020" spogulis

Rīgas "Dinamo" komanda

FOTO: Raimonds Volonts, "Dinamo Rīga"

Dažkārt man liekas, ka šajā vietā kādreiz jau esmu bijis, arī cilvēki un notikumu secība šķiet pazīstami un kaut kur redzēti. Arī hokeja laukumos un blakus tiem. Dieva vārds! Rīgas "Dinamo" zaudējumu sērija KHL un priekšpēdējā vieta tabulā man liekas jau piedzīvota. 

1995. gadā, kad mūsu to gadu hokeja meistarkomanda "Pārdaugava" aizvadīja pēdējo sezonu SHL jeb Starpvalstu hokeja līgā. Paralēļu starp šodienu un pagājušo laiku ir ļoti daudz. Šajā sezonā "Dinamo" neko nevar padarīt līgas līderiem – 0:7 pret "Avangard" un "Jokerit", 2:7 pret "Jokerit", 1:6 pret CSKA un "Severstaļ", 0:5 pret "Salavat Julajev". Arī "Pārdaugava" tolaik bija bezspēcīga cīņās ar līderiem, Jaroslavļas "Torpedo" un "Kriļja sovetov" zaudējot visās četrās spēlēs, no Kazaņas "Itiļ", Ņižņijnovgorodas "Torpedo", Pēterburgas SKA un "Severstaļ" paņemot vienu punktu no astoņiem.

Izmisīgi cīnoties ar Kijevas "Sokol" un Minskas "Tivali", rīdzinieki toreiz SHL Rietumu grupā palika pēdējie, kopējā 28 komandu tabulā apsteidzot tikai Karagandas klubu.

Nevarētu teikt, ka jau 1994. gada vasarā "Pārdaugava" būtu uzvilkusi autsaidera šineli. Kaut atšķirībā no šodienas "Dinamo" pārdaugavieši pirms sezonas neaizvadīja nevienu (!!) pārbaudes spēli (naudas trūkuma dēļ), tas čempionāts Mihailam Beskašnovam un viņa jaunajam palīgam Mārim Baldoniekam sākās itin cerīgi, līdz decembra vidum Rietumu grupas 14 klubu tabulā turoties ap desmito vietu. Pat pēc bezcerīgā 0:3 zaudējuma savā laukumā Minskas "Tivali". Tāpat kā šodien - fundamentālas grūtības iedabūt ripu vārtos. Kad mūsu labākais piecnieks (Šiškovičs, Skrastiņš, Tambijevs, Froļikovs, Ignatovičs), spēlējot piecatā pret trim, minūtes laikā tikai vienu reizi vispār uzmeta uz "Tivali" vārtu pusi.

1994. gada decembrī spēlētāji bija neapmierināti ar Beskašnovu, galvenais treneris brīdi pa brīdim viņiem atgādināja, kādi viņi auni un ka par tādu spēlēšanu algu nebūtu pelnījuši. Lieki piebilst, ka banku krīzes priekšnojautās "Pārdaugavai" arī sāka trūkt naudas ("Dinamo" nauda ir, bet, salīdzinot ar citiem KHL klubiem, stipri pamaz), banka "Olimpija", kuras seifā hokeja un koncerna "Pārdaugava" šefs Vladimirs Ļeskovs simboliski bija atstājis... vienu dolāru, vēl nebija nogrimusi, bet ceļā uz to.

Objektivitātes labad jāpiemin, ka 1994. gada vasarā mūsu hokeja dižkuģi bija pametusi gandrīz puse pamatsastāva – vārtsargi Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra, aizsargi Normunds Sējējs, Igors Bondarevs, Rodrigo Laviņš un Artūrs Kupaks, uzbrucēji Aigars Cipruss, Juris Opuļskis, Sergejs Boldaveško un Aleksandrs Čunčukovs. Velkot paralēles ar šodienu, tie ir (bija) Timurs Biļalovs, Metjū Majone, Linuss Videls, bet iepriekšējās sezonās – par nedinamiešiem kļuva Jānis Kalniņš, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Ralfs Freibergs, Roberts Bukarts, Māris Bičevskis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis, Mārtiņš Dzierkals, Edgars Kulda. Abos gadījumos sastāvs tika noplicināts.

Mājās palikušie un viņu jaunie aizstājēji kādu brīdi centās, bet cik ilgi čurāsi pret vēju. Grima "Pārdaugava", un grimst arī "Dinamo".

Vairāk nekā 20 tā laika labāko hokejistu spēlēja ārzemēs (Irbe, Naumovs, Skudra; Ozoliņš, Kupaks, Sējējs, Maticins, Bondarevs, Grigorjevs, Čudinovs, Laviņš, Ignatjevs; Beļavskis, Boldaveško, Cipruss, Znaroks, Pavlovs, Vītoliņš, Čunčukovs, Semerjaks, Kerčs, Fanduļs, Opuļskis, Panteļejevs, Žoltoks), bet mēs akli pieprasījām, lai "Pārdaugava" ar palikušajiem konkurē SHL.

Šolaik ir tāpat, tikai ārpus "Dinamo" ir vēl vairāk mūsu spēlētāju (Merzļikins, Kalniņš, Punnenovs, Gudļevskis, Kivlenieks; Cibuļskis, Freibergs, Galviņš, Rubīns, A. Kulda, Čukste, Jaks, Siksna; Bļugers, Girgensons, Balcers, Karsums, Daugaviņš, Indrašis, Ķēniņš, Smirnovs, brāļi Bukarti, Ābols, Jevpalovs, Egle, E. Kulda, Tralmaks); un mēs ceram, ka "Dinamo" spēs konkurēt Krievijas hokejā? Naivi, stulbi un neprofesionāli. Kā un vai iespējams kaut daļu no viņiem dabūt atpakaļ? Elementāri, Vatson! Šajā gadījumā – Savicki! Ir nauda spēlētāju algām, būs Rīgā lielais hokejs, ja naudas nav, tad labākajā gadījumā – viduvējs hokejs ar tieksmi uz tabulas lejas galu.

Kāds Latvijā populārs veco laiku treneris iesaka savu metodi. Davai, tāpat kā Viktora Tihonova laikā, nākam kopā visi čaļi, kas grib kaut ko izdarīt Latvijas hokejā, un pamatīgi strādājam. Tā kā neviens PSRS... tfu, bijušajā PSRS. Darbs un tikai darbs var pacelt mūsu hokeju un “Dinamo”. Kad iebilstu, ka Tihonova laikos bija dzelzs priekškars un ārpus Latvijas mums bija tikai Juris Repsis, ka talantīgos kadrus, kuri gatavi strādāt, atradām visā Padomju Savienībā, tad... Jā, darbs, darbs un darbs.

Kādreiz, kad universitātē studēju filozofiju, kursa biedri gāja pie dialektiskā materiālisma pasniedzēja Danenhirša lūgties par kādu studentu. Lai eksāmenā liekot viņam labāku atzīmi. Jo viņš ļoti daudz strādājot. Danenhirša atbilde man joprojām skan ausīs: "Bet zirgs arī daudz strādā..." Vai kāds no HK "Rīga" zirgiem jau izaudzis, lai ielēktu KHL aplokā? Stipri šaubos. Pat labākajam no visiem – jaunajam vārtu karalim Jānim Vorim vajag kādu gadu vai pusotru uzspēlēt vīru hokeju. Ideāli būtu "Dinamo" fārmklubā, kura nav. Kā klavieru nesējs (lasi, Ģirta Ankipāna skraidītājs) iespējams vēl kāds, taču ne jau nu HK "Rīga" eksjuniori ir tie, kas jau šodien gatavi uz augšu vilkt “Dinamo”.

Jā, pēc trim, četriem gadiem, ar Ēvalda Grabovska pieminēto darbu, darbu un darbu kāds noteikti var izaugt. Bet mums ("Dinamo") vajag šodien un tūlīt.

Vairāk paralēļu starp 2020. un 1995. gadu nemēģināšu atrast. Jo KHL jau izziņojusi, ka 2021. gada KHL Zvaigžņu spēle notiks Rīgā. Bet "Dinamo" naudas pārraugs Juris Savickis Krievijas medijiem apsolījis, ka meklēšot vairāk naudas hokejistu algām. Veiksmi darbā!

P.S. Tajā tālajā "Pārdaugavā" spēlēja arī divi tagadējie "Dinamo" treneri – Ronalds Ozoliņš un Artis Ābols, vēl pirms gada – Aigars Cipruss.

Uz augšu