Latvijas Nacionālā sporta padome ceturtdien ir atbalstījusi teju 17 miljonu eiro sadalīšanu, vairāk nekā 7,3 miljonus eiro atvēlot augstas klases sasniegumu sportam, bet 5,7 miljonus eiro novirzot sporta būvēm.
Ceturtdien notika šī gada pirmā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde, kurā lēma par valsts budžeta programmas "Sports" sadalījumu 2020.gadā.
Valsts sporta budžeta kopējais apmērs 2020.gadam ir 38 832 498 eiro, savukārt pēc IZM sniegtās informācijas 2021.gadam tas samazināsies par 7,43 miljoniem eiro un 2022.gadam - vēl par 535 376 eiro, samazinoties līdz 30,86 miljoniem eiro.
Ceturtdien padome pieņēmusi lēmumu par teju 17 miljonu eiro sadalīšanu, jo attiecībā uz atlikušo 22 miljonu eiro izlietojumu lēmumi tiek pieņemti citā kārtībā, skaidroja IZM.
Pēc ministrijas paustā, padome valsts sporta budžeta sadales procesā ir iesaistīta vien četru apakšprogrammu sadalē - sporta būves, sporta federācijas un sporta pasākumi, augstas klases sasniegumu sports, kā arī dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā.
Attiecīgi, padome lēma, 7,3 miljonus eiro atvēlot augstas klases sasniegumu sportam. Tāpat tā lēma, ka dotācijām valsts īpašumā esošo nacionālo sporta bāzu saimnieciskās darbības nodrošināšanai un investīcijām valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem 2020.gadā kopumā piešķirs vairāk nekā 5,7 miljonus eiro, bet sporta federācijām un sporta pasākumiem - 3,1 miljonus eiro.
Nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā piešķirts gandrīz pusmiljons eiro.
Attiecībā uz pārējām apakšprogrammām ir specifisks regulējums, kā tiek piešķirts finansējums, uzsvēra ministrija. Piemēram, sporta skolu treneru darba samaksas finansējuma sadali reglamentē atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, tāpēc sporta padome nav bijusi tiesīga par šo jautājumu lemt.
Tomēr IZM atklāja, ka lielākā summa no valsts sporta budžetā atvēlētajiem 39 miljoniem eiro turpmākos trīs gadus, proti, 16 072 828 eiro, ir finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Līdzīga kārtība attiecas arī uz Murjāņu sporta ģimnāziju, kurai tiks piešķirti 2 154 190 eiro, savukārt Latvijas Sporta muzejam - 86 265 eiro, tomēr tā kā abas ir valsts budžeta iestādes, tad padome par tām nav bijusi tiesīga lemt.
Tāpat IZM norādīja, ka balvām par izciliem sasniegumiem sportā nākamajos gados paredzēti 42 686 eiro, tomēr tā kā naudas balvu sadali par izciliem sasniegumiem sportā nosaka atsevišķi MK noteikumi, tad padome arī par šo jomu nav varējusi lemt.
Vienlaikus atsevišķi MK noteikumi nosaka komandu sporta spēļu finansējuma sadali, tāpēc padome nevarējusi lemt par dotāciju komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, tomēr IZM atklāja, ka šim mērķim 2020.gadam paredzēti līdzekļi 1 730 145 eiro apmērā, bet 2021.gadam un 2022.gadam - 1 360 811 eiro apmērā.
Savukārt Latvijas Paralimpiskajai komitejai šogad tiks piešķirta dotācija 419 955 eiro apmērā, turpretī nākamajos divos gados finansējums samazināsies līdz 274 955 eiro. Pēc IZM paustā, Latvijas Paralimpiskajai komitejai ir konkrēts saņēmējs un tālāku sadali veic pati Paralimpiskā komiteja.
Visbeidzot, kas attiecas uz dotāciju Latvijas Olimpiskajai komitejai, IZM skaidroja, ka valsts galvoto aizdevumu sadalījums ir saskaņā ar valsts budžeta ilgtermiņa saistībām, tāpēc sporta padome šo jomu neskarot. Pēc IZM sniegtās informācijas, 2020.gadā šim mērķim tiks novirzīti 1 615 688 eiro, 2021.gadā - 2 395 803, savukārt 2022.gadā - 1 865 732 eiro.