Kā LFF ikdienā atbalsta Latvijas futbola klubus?

Futbola attīstība ir ļoti plašs jēdziens, turklāt - tā ir atbildīga sfēra gan LFF, gan pašmāju futbola saimē. Kā tu izskaidrotu līdzjutējiem, ar ko nodarbojas LFF Attīstības nodaļa?

Jā, tiešām - futbola attīstība ir ļoti plašs jēdziens. Ņemot vērā, ka visa Latvijas Futbola federācija kopumā ir atbildīga par futbola attīstību, katra nodaļa to dara kādā konkrētā segmentā. Nodaļa, ko vadu, pamatā nodarbojas ar visāda veida projektiem, klubu attīstības projektiem. Mēs piedāvājam vairākas atbalsta programmas mūsu biedriem, mūsu klubiem. Tāpat piedāvājam konsultatīvu palīdzību tiem klubiem, kuri vēl nav mūsu biedri. Papildus visam esam atbildīgi par visiem procesiem, kas saistīti ar sieviešu futbola attīstīšanu. Tur arī darba lauks ir ļoti plašs. Varētu teikt, ka sieviešu futbols Latvijā ir vēl tikai attīstības fāzē, tāpēc ir tikai loģiski, ka tas viss notiek caur mūsu nodaļu. Tāpat esam atbildīgi par jauniem un inovatīviem projektiem, kas palielina futbolā iesaistīto skaitu. Arī to uzskatām par futbola attīstību. Tā ka darba netrūkst. Arī LFF reģionālie centri ir mūsu nodaļas pārraudzībā.

Viens no ievērojamākajiem projektiem ir klubu ilgtspējīgas attīstības programma jeb KIAP, vai ne?

Viens no lielākajiem projektiem, protams, ir KIAP. Tā ir pieejama visiem mūsu akreditētajiem biedriem, kuri piedalās mūsu organizētajās sacensībās. Galvenais mērķis ir mijiedarbība, nevis tikai finansējuma piešķiršana. Mūsu mērķis ir ievirzīt klubus tādā virzienā, lai visiem kopā izdotos sekmēt futbola attīstību Latvijā. Maksimālais finansējums, uz ko viens klubs var pretendēt, ir pieci tūkstoši eiro gadā. Programma ir aktīva no 2016. līdz 2020. gadam. Tātad četru gadu termiņā klubs, izpildot savas programmas plānus, var saņemt atbalstu 20 tūkstošu eiro apmērā. Te tiešām vēlos likt uzsvaru uz mijiedarbību. Būtu nelietderīgi vienkārši iedot naudu, ko katrs klubs varētu iztērēt pēc savas patikas. Nē, tāds nav plāns. Mums kopīgi jāatrod lietderīgākais naudas izlietošanas veids, lai tie līdzekļi kalpotu futbola un kluba attīstībai. Tikai tad varēsim uzsist sev pa plecu un teikt: "Jā, lūk, šis projekts bija sekmīgs." Nebūtu pareizi šos līdzekļus novirzīt kluba eksistēšanas nodrošināšanai. Tas nebūtu ilgtspējīgi.

Cik klubu saņem finansiālu atbalstu KIAP programmas ietvaros?

Šobrīd programmā ir 74 Latvijas klubi. Un pieteikumu pieņemšana 2020. gadam ir jau beigusies, tā ka tie paši 74 klubi šajā programmā arī paliks.

Ja visi 74 klubi izmanto maksimāli pieejamos piecus tūkstošus eiro gadā, kopumā sanāk paprāva summa.

Šā gada programmai pieteicās vēl desmit klubi, pārējie palika no iepriekšējiem gadiem, iesniedzot jaunus projektus. Tātad jāsaprot, ka tie 74 klubi ir visā programmas darbības laikā jeb četru gadu termiņā. Šā projekta īstenošana Latvijas Futbola federācijai izmaksā ap 380 tūkstošiem eiro gadā. Ar nosacījumu, ka visi klubi izpildīs projekta nosacījumus. Tam ir nepieciešamas atskaites par finanšu izlietojumu, lai mēs pārliecinātos, ka nauda tērēta lietderīgi un atbilstoši plānam. Pagājušajā gadā LFF skaidri noteica tos galvenos virzienus, kam var izmantot KIAP finansējumu. Pirmais - futbola popularizēšanu veicinoši pasākumi. Otrais – treniņu apstākļu kvalitātes uzlabošana. Trešais - klubu ikdienas procesa nodrošināšana. Tādus virzienus noteicām, jo redzējām, ka iepriekš daži klubi finansējumu izlietoja ne pēc plāna, bet gan kaut kādu ikdienas tēriņu segšanai. Tas neliecina par ilgtermiņa attīstību.

Taču tā nav vienīgā programma, ko LFF saviem biedriem piedāvā.

Jā, nav vienīgā. Mums ir sieviešu futbola klubu atbalsta programma. Visi klubi, kuri ir LFF biedri un piedalās LFF rīkotās sacensībās meitenēm, sievietēm, var piesaistīt sev papildu finansējumu, ar ko var segt organizatoriskas dabas pozīcijas, piemēram, transporta izdevumus. Gada laikā ap 20-25 biedru saņem šo mūsu atbalstu. Bet arī te jāteic, ka mūsu mērķis nav būt kā Ziemassvētku vecīšiem, kas apdāvina visus biedrus. Mūsu mērķis ir norādīt tos punktus, kuros klubs var strādāt efektīvāk. Tāpat mums ir aktuāla arī treneru tālākizglītības programma. Ar tās palīdzību LFF sedz daļu izmaksu treneru apmācībām Latvijas teritorijā. Vēl viena atbalsta programma ir paredzēta biedriem, kuriem varbūt ir mazāk finanšu līdzekļu, bet audzēkņu skaits ik gadu pieaug, treniņpunktu skaits palielinās, tad šādiem biedriem palīdzam arī ar inventāru. Tad, vērtējot audzēkņu skaitu un citus kritērijus, LFF piedāvā biedriem saņemt atbalstu inventāra iegādei.

Šie projekti attiecas uz klubiem, bet tāpat mums ir arī dažādi futbola attīstības projekti. Piemēram, attīstības braucieni sieviešu futbolā. Ja kādā vietā ir entuziasti, kuri vēlas izveidot meiteņu futbola komandu, piedāvājam savu konsultatīvo palīdzību, rīkojam treniņus ar kādu sieviešu futbola vēstnesi, kas parasti ir kāda nacionālās izlases spēlētāja ar trenēšanas pieredzi. Galvenais ir iedrošināt meitenes, trenerus, vecākus – nebaidīties meiteņu dalības futbolā. Kopš 2016. gada šādu vizīšu bijis vairāk nekā divdesmit. Ikgadējais licencēto meiteņu futbolistu skaits pieaug aptuveni par pieciem simtiem. Galvenais ir noturēt šādu tendenci.

Šīs programmas saistītas ar sacensību futbolu, bet vēl jau ir arī tā dēvētais tautas futbola bloks.

Jā, arī pie šī bloka strādājam, arī tur mums ir vairāki projekti, kurus uzskatām par ļoti svarīgiem. Visbiežāk visi runā par augsto sasniegumu sportu, par izlases rezultātiem, bet galvenais mērķis šeit Latvijā ir attīstīt un popularizēt futbolu visos līmeņos. Pēc iesaistīto dalībnieku skaita futbols ir vispopulārākais sporta veids Latvijā, bet kopumā mūsu valstī tas neskaitās populārākais sporta veids. Viens no veidiem, kā to mainīt, ir sekmēt futbola nostiprināšanos ģimenēs. Tāpēc pagājušajā gadā, aizgūstot kaimiņu baltkrievu vērtīgo pieredzi, sākām jaunu projektu - ģimeņu futbola festivālu "Foot Fam Fest". Tā ir iespēja ģimenēm kopā gan pasportot, gan pabūt kopā un apceļot tūrisma objektus Latvijā. Uzskatām, ka pagājušajā gadā viss izdevās veiksmīgi. Abos posmos iesaistījās pa apmēram trīsdesmit ģimenēm, kopumā sanāk ap 120 cilvēku katrā posmā. Un kas vērtīgākais, tajā pasākumā iesaistījās daudz tādu cilvēku, kuri ikdienā nemaz nesporto. Vispār nemaz. Mūsu mērķis ir panākt, lai šī pieredze būtu pozitīva un patīkamām emocijām bagāta. Futbols ir pieejams ikvienam. Tikai jāatrod tam laiks.

LFF budžets 2020. gadā paredz mazākas finansiālās iespējas nekā iepriekš. Vai tas kaut kādā veidā skar KIAP programmu?

Mums ir liela atbildība par programmu, kas sākta, tāpēc turpināsim palīdzēt klubiem. Par nākamo gadu - domāsim arī par programmas pilnveidošanu nākotnē, par rīkiem, kā padarīt to efektīvāku un lietderīgāku. Tad visi kopā varēsim sasniegt kopīgos mērķus. Mūsu galvenā filozofija ir futbols Latvijas sirdī. Tas nozīmē, ka jāpalielinās spēlētāju un treneru skaitam. Tas iespējams tikai ar aktīvu klubu darbu un LFF atbalstu. Mijiedarbība un kopīgs darbs - lūk, kas nepieciešams.

Līdzjutēji lielākoties skatās uz izlases rezultātiem, mūsu klubu varējumu starptautiskā līmenī, un tad arī spriež par to, kāds ir Latvijas futbols. Strādājot arī ar tautas futbolu, kuri ir tie brīži, kad redzi, ka futbols ir lielisks ne tikai elites līmenī, bet tas jāattīsta arī Grassroots līmenī?

Tas laikam ir iespējami labākais gandarījums, kaut kas vairāk par visiem skaitļiem. Tās ir emocijas dažādos projektos. Piemēram, sociālās atbildības projektos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kad redzam, ka futbola laukumā viņi ir tādi paši bērni kā citi, ar tādām pašām emocijām, spējām, tie ir vieni no skaistākajiem brīžiem ikdienas darbā. Arī "Seni Cup" turnīrā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām var redzēt, kā viņiem mirdz acis, spēlējot futbolu. Arī "Foot Fam Fest" pati savām acīm redzēju, kā atbrauc ģimenes, kas  gandrīz vispār nesporto, atnāk un cīnās. Ir ļoti grūti sākt spēlēt futbolu, kad tev ir 40 gadu. Taču, neskatoties ne uz ko, ģimeņu dēļ daudzi to darīja. Apbalvošanas ceremonijā māmiņas vidējā vecumā nāca smaidīgas un priecīgas par saviem pirmajiem futbola mačiem. Manuprāt, tas ir vērtīgāk par spēlētāju skaitu pieaugumu mūsu datubāzēs, jo tas liecina par to, ka futbolu mēs redzam kā kaut ko vairāk. Ne tikai spēli. Tiesa, jāatzīst - ne katrs spēj to pamanīt. Citi grib skatīties tikai uz rezultātiem.

Vairākkārt piemini futbola vērtības. Kādas tās ir tev?

Es teiktu, ka futbols saistās ar vienotību, neatlaidību. Un galvenais - futbolam jāsagādā prieks. Laikā, kad visi ir tendēti uz rezultātu, mēs par to mēdzam aizmirst. Esmu pārliecināta, ka futbols spēj mainīt cilvēku dzīves un veidot stāstus. Futbola vērtība ir tajā, ka katram iesaistītajam ir izvēles iespēja un katrs pats var veidot savu futbola stāstu un piesātināt to ar neaizmirstamām emocijām. Futbols spēj veidot personības, disciplinē un attīsta atbildību. Tā ir vairāk nekā spēle. 

Ik pa laikam sabiedrībā aktualizējas nepārbaudīta informācija par to, kā citās valstīs federācijas palīdz klubiem. Tu noteikti esi labi informēta par to, kādas atbalsta programmas klubiem ir citās valstīs. Kā uz kopējā fona darbojas LFF?

Organizācijas iekšienē labi apzināmies, ka arī UEFA un FIFA uztverē tāds termins kā atbalsta programmas, piešķirot finansējumu praktiski visiem klubiem, kuri tam piesakās, neskaitās ilgtermiņa attīstība. UEFA un FIFA uztverē klubam jābūt patstāvīgam, jāspēj nodrošināt sevi pašu spēkiem. Salīdzinot LFF un kaimiņvalstu federācijās pieejamo atbalstu klubiem, uzskatu, ka mēs ļoti nākam pretī saviem biedriem. Skaidrs, ka mums ir jāstrādā citādāk, ņemot vērā visus apstākļus mūsu valstī. Piemēram, Igaunijā klubiem un sporta skolām ir valsts finansējums par katru audzēkni. Mums valsts atbalsts klubiem ir mazāks. Tāpēc LFF piešķir salīdzinoši lielu atbalstu klubiem, kas citvalstu futbola saimniecībās nenotiek. Piemēram, Igaunijā sieviešu futbola klubiem ir dalības maksa. Mēs Latvijā tādu neiekasējam. Mēs dodam papildu finansējumu klubiem, lai atbalstītu klubu dalību čempionātā. Arī inventāra programmas – es par tādām neesmu dzirdējusi citās valstīs. Katrā ziņā LFF iet līdzi laikam un vērtē, kā adaptēt un pielāgot savas atbalsta programmas.

Ko tev nozīmē futbola attīstība? Un tā dēvētais miljons dolāru jautājums - kā panākt to, lai Latvijas futbola izlase progresētu, kas būtu pašmāju futbola saimniecības attīstīšanās pierādījums?

Šis tiešām ir miljons dolāru jautājums (smaida). Attīstība definējama katram individuāli. Vienam tie var būt sportiskie mērķi, citam - dalībnieku skaits, vēl citam - emociju gammas piesātinājums. LFF stratēģijā attīstība definēta ar mērķi popularizēt un aizstāvēt futbolu. Futbols Latvijas sirdī ir mūsu attīstības sauklis. Tam jāatspoguļojas četros pīlāros: spēlētāju skaita pieaugums, augsto sasniegumu sports jeb rezultāti, klubu attīstība, kā arī treneru un tiesnešu kvalifikācijas celšana. Tas ir cilvēka dabā – būt kā bērnam Ziemassvētku rītā un prasīt, kad beidzot būs ilgi gaidītā dāvana. Taču mums ir jābūt pacietīgiem. Nevar visu mainīt viena gada laikā. Viss, ko darām tagad, būs redzams tikai pēc laika. Ja U-15 izlasei būs labi rezultāti starptautiskā līmenī, būs jāgaida vismaz pieci gadi, bet varbūt pat vēl vairāk, lai tas ietekmētu nacionālās izlases rezultātus. Tāpēc vēlos novēlēt visiem pacietību. Ne velti LFF stratēģija ir rakstīta vairāku gadu termiņam. Arī UEFA un FIFA dara līdzīgi. Tāpēc, ka visi apzināmies – viena gada laikā nav iespējams plūkt ilgtermiņa stratēģiska darba augļus. Šobrīd ir indikācijas, ka strādājam pareizajā virzienā, bet gala secinājumus varēsim iegūt vēlāk.