Daugavpils sporta centra vadītājs: IZM rosinātās izmaiņas apdraud reģionālās hokeja un futbola skolas

Viņš skaidroja, ka 12.februārī IZM nosūtīja sporta veidu federācijām un sporta skolām viedokļu saņemšanai paziņojumu par plānotajām izmaiņām, kas esot vērstas uz to, lai palielinātu izglītojamo minimālo skaitu arī sporta izglītības iestādēs. Viņaprāt, IZM virzītās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas apdraud futbola, hokeja un daudzu citu sporta veidu attīstību un pastāvēšanu reģionos.

Pēc Šteinberga paustā, noteikumu izmaiņu projekts paredz minimālā audzēkņu skaita palielinājumu gandrīz visos sporta veidos. Hokejā un futbolā tas plānots prasīt vismaz 16 audzēkņus grupā, kas esot vidēji divas reizes vairāk nekā paredz pašreizējais regulējums.

IZM piedāvātās noteikumu izmaiņas pamato ar to, ka mācību - treniņu grupā ir jābūt minimālajam audzēkņu skaitam, lai pieteiktu komandu sacensībām. Šteinbergs uzsvēra, ka futbola sacensības vecumā līdz 13 gadiem notiek formātā "6 pret 6" un "8 pret 8", kas, viņaprāt, nozīmē, ka esošais regulējums pilnībā atbilst IZM prasībai par komandas pieteikšanu, un dubultot minimālo audzēkņu skaitu faktiski nozīmē apvienot esošās grupas un divas reizes samazināt finansējumu.

Pēc Šteinberga veiktās pieejamo datu analīzes par 2018./2019. mācību gadu, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, akceptējot šīs MK noteikumu izmaiņas, būtu pilnībā jāslēdz hokeja skola "Kurbads", vairākas hokeja grupas būtu jāslēdz Valmieras un Brocēnu sporta skolās, Jelgavas Ledus skolā un arī hokeja skolā "Rīga".

Ar futbolu situācija esot vēl nopietnāka, jo faktiski nāktos aizvērt sporta skolu futbola nodaļas Gulbenē, Ilūkstē, Krāslavā, Kuldīgā, Madonā, Rēzeknes novadā, Saldū, Brocēnos, Valkā, Viļānos, Talsos, Limbažos un Sēlijas sporta skolā. Nozīmīgi ciestu arī tādu pilsētu sporta skolas kā Tukums, Valmiera, Smiltene, Rēzekne un citas.

Viņš norādīja, ka ir saprotama IZM vēlme optimizēt izdevumus, jo sporta skolu audzēkņu skaits, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazinājumu, ik gadu pieaug par diviem līdz trim tūkstošiem un ar šobrīd pieejamajiem 16 miljoniem eiro visiem nepietiek. "Bet vai tāpēc būtu tik radikāli jārīkojas un jāmaina kritērijus, kuri tikai pirms diviem gadiem tika apstiprināti un apdraud sporta attīstību reģionos?" pauda Šteinbergs.

Pēc viņa domām, ir vairākas citas metodes, kā panākt valsts finansējuma optimizāciju profesionālas ievirzes izglītības iestādēm un nodrošināt maksimāli efektīvu tā izlietojumu. Pirmkārt, ir nepieciešams ieviest elektronisku sistēmu, kur katra sporta skolas audzēkņa vecāks pirms mācību gada sākuma, apstiprinātu sava bērna dalību.

"Lai to realizētu, nekas nav jāizgudro no jauna, - pietiktu ar jau esošās VIIS sistēmas, ar ko pašlaik strādā izglītības iestādes, uzlabošanu," uzskata sporta eksperts. Viņaprāt, šādas sistēmas ieviešana optimizētu līdz pat 20% finansējuma.

Otrkārt, Šteinberga ieskatā nepieciešams nopietnāk kontrolēt sporta meistarības pilnveidošanas un augstākas sporta meistarības grupu atbilstību esošajiem kritērijiem. Viņa pieredze liecina, ka reti kura sporta veida federācija nodrošina nepieciešamo kontroli, apstiprinot grupas, jo neapstiprinot kādu no pieteiktajām grupām, tā faktiski atņem līdzekļus sporta veidam, ko pārstāv.

Treškārt, viņš rosina paaugstināt kvalitatīvos kritērijus audzēkņu pārcelšanai uz nākamo mācību-treniņu grupu. "Olimpiskie medaļnieki, Pasaules un Eiropas čempioni vispirms tiek gatavoti sporta skolās, savukārt tautas sporta attīstība un sportot gribētāju skaita palielināšana ir pašvaldību un interešu izglītības programmu uzdevums," pauda Šteinbergs.

IZM paziņojumā norādīts, ka priekšlikumus var iesniegt līdz 4.martam, turpretī Šteinbergs aicina sporta veidu federācijas un sporta skolas neatbalstīt IZM piedāvātās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas.