Ščerbatihs: Ir jāstrādā. Uz "haļavu" nekas nebūs (5)

Dokumentāla filma

Drīzumā kinoteātros būs skatāma dokumentāla filma par Viktoru Ščerbatihu, kurš svarcēlāja karjeras laikā Latvijai izcīnīja divas medaļas olimpiskajās spēlēs - 2004. gadā Atēnās sudrabu un 2008. gadā Pekinā bronzu.

Filmas režisore ir Jūlija Ločmele, producents - Konstantīns Raugevičs. Dokumentālā stāsta galvenā doma ir mudināt jauniešus tehnoloģiju laikmetā vairāk pievērsties aktīvam dzīvesveidam.

"Režiju mācījos kino skolā Parīzē, Francijā. Jau deviņus gadus man ir kompānija, kurā veidojam reklāmas dažādiem kanāliem gan Latvijā, gan ārzemēs. Taisām dažāda veida video. Šobrīd norit pirmais lielais darbs, kas ir portretfilma jeb dokumentāla filma par Viktoru Ščerbatihu. Tā būs pilnmetrāžas filma," teica režisore.

"Strādāju kopā ar Jūliju jau piecus gadus. Taisu dažādus scenārijus viņas komandā. Filmai par Viktoru rakstīju scenāriju, ģenerēju dažādas idejas, producēju to visu. Domāju, tā būs laba filma, kurā varēs daudz ko uzzināt," sacīja producents.

Ščerbatiha personība Latvijas sportā dažkārt tiek pretrunīgi vērtēta. 2001. gadā viņam konstatēja pozitīvas dopinga analīzes. Pārbaudēs atklāja aizliegtās vielas - anaboliskos steroīdus. Svarcēlājam nācās izciest divu gadu diskvalifikāciju.

Viņš ir arī bijis 9. Saeimas deputāts, pārstāvot Zaļo un zemnieku savienību (ZSS). Politikā viņš darbojās paralēli sportista karjerai. Savukārt tagad Ščerbatihs ir treneris un Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents.

"Filmā gribu parādīt emocijas. Filma domāta jauniešiem. Vēlos vērst uzmanību, ka jauniešiem ir vairāk jāstrādā. Kā es saku - uz "haļavu" nekas nebūs.

Pieauguši cilvēki to saprot. Tomēr arī pieaugušajiem bieži vien ir slinkums kaut ko darīt. Filmā gribu parādīt, ka nevajag būt deputātiem. Viņi ir tie, kas nestrādā. Viņi algas palielina tikai sev, bet strādā jau tauta. Filmas būtība ir parādīt, ka ir jāstrādā," uzskata Ščerbatihs.

"Kad es biju deputāts, es biju arī sportists. Es biju kā zirgs, kas redz tikai to, kas ir acu priekšā. Man vairs nekas cits neinteresēja. Būdams deputāts, mazliet vairāk atvēru acis. Dzīvi saskatīju mazliet plašāk. Nevajag iet strādāt par deputātu," smejot teica bijušais svarcēlājs.

Režisore norāda, ka filmā netiks stāstīts par Ščerbatiha politisko pieredzi, taču būs atskats par laiku, kad Latvijas svarcēlājs iekūlās dopinga pārkāpumā.

"Filmu veidojam antipolitisku. Izņēmām visas līnijas, kas saistītas ar politiku. Gribam, lai filma aicinātu jauniešus nodarboties ar sportu. Tas ir mūsu mērķis. Filma ir gandrīz gatava. Tagad notiek darbs, lai saskaņotu visu ar kinoteātri par filmas pirmizrādi," pastāstīja režisore Jūlija Ločmele.

"Filmā būs akcents uz to, ka jāstrādā cītīgi jau no pašas bērnības. Mūsdienās daudzi sēž pie kompjūteriem. Nesaku, ka jāstrādā fiziski. Ja gulēsi mājās un skatīsies telefonā, neko nedarīsi, kas tu būsi? Jaunieši tagad grib pie kompjūtera sēdēt. Latvijā trūkst darbaspēka, ir vajadzīgi inženieri un citi profesionāļi," norāda Ščerbatihs.

"Ja vēlies kaut ko sasniegt, vienalga kādā jomā, vajag strādāt kopš bērnības. Ja visi sēdēs pie datoriem, kas cels mājas, kas skatīsies, lai būtu elektrība? Ja savā profesijā būsi profesionālis, kā es biju sportā, tu varēsi pelnīt. Ja tikai skatīsies televizoru un sapņosi par kaut ko, tad neko nesasniegsi.

Sportā nebiju liels talants, man bija liels gribasspēks. Gāju cauri visām problēmām, man tādu bija daudz. Esi vai neesi talants, ja strādāsi, viss izdosies. Tā ir filmas būtība. Tikai ar darbu vari sasniegt to, ko vēlies," pauž Ščerbatihs.

Dopings

Ščerbatihs uzskata, ka dopinga pārkāpumā viņš pats nebija vainīgs, jo kļūdu pieļāva treneris un ārsti.

"Tā nebija mana vaina. Kļūdu pieļāva ārsti. Arī treneris pieļāva kļūdu. Visi pieļauj kļūdas. Tomēr neesmu dusmīgs ne uz dakteriem, ne uz treneri. Esmu ar to samierinājies. Dievs tātad negribēja, viņš ar kaut ko citu atdarīs man atpakaļ. Viss saistīts ar likteni. Pēc tam kļuvu daudz uzmanīgāks ar ēšanu. Varbūt tas pat bija vajadzīgs, lai nākotnē man nebūtu vēl vairāk problēmu." 

Filmā piedalās ne tikai Viktors, bet arī Latvijas labākā svarcēlāja Rebeka Koha, treneris Eduards Andruškevičs un Ščerbatiha labākais draugs Ivars Cīrulis.

"Filmā būs apskatīti vairāki Viktora dzīves posmi. Bērnība, kā viņš pievērsās sportam un kā uzvarēja pirmajās sacensībās. Sportista režīmu viņš ievēroja jau bērnībā un dara to joprojām. Viņš joprojām turpina trenēties. Kad filmējāmies, mūsu komandai bija agri jāceļas. Tas ir apbrīnojami - katru rītu celties ap sešiem, tad ir treniņi, un tikai ap deviņiem viņš ēd brokastis," par 45 gadus veco Ščerbatihu stāsta filmas režisore.

"Būs gan dopinga tēma, gan stāsts par četrām olimpiskajām spēlēm. Arī par neveiksmēm. Tas viss būs atainots filmā," piebilda Jūlija Ločmele.

"Viktora labākais draugs Ivars teica, ka prasījis bērnam - vai tu proti taisīt kūleni. Atbilde bija - jā, protams, jānospiež Ctrl+Alt+F5. Mums tas bija šoks, ka bērns mūsdienās domā, ka tā ir kombinācija funkcijai datorā, nevis ķermeņa darbība.

Mūsdienās var redzēt, ka bērniem ir problēmas ar muguru, problēmas kopumā ar veselību. Šī tendence pēdējos 10 gados progresē, jo bērni mazāk nodarbojas ar sportu," teica filmas režisore.

2020. gada Tokijas olimpiskās spēles

Pirms gada Ščerbatihs pauda cerību, ka 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs četri sportisti - Rebeka Koha, Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs un Vadims Koževņikovs.

Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents un treneris kritiski vērtē mūsu valsts sportistu izredzes izcīnīt olimpisko spēļu medaļu. Viņaprāt, brīžiem Latvijas svarcēlāji pret darbu neizturas pietiekami nopietni.

"Jaunieši uz to visu skatās savādāk. Man bija tā - jāgatavojas Olimpiādei, jāuzaudzē svars. Tātad sāku vairāk ēst. Var pat teikt, ka sāku rīt. Uzbaroju tādu vēderu... bet tas ir darbs. Jaunieši to negrib, jo jābūt slaidam. Jā, es biju resns. Bet, ja gribi, pēc tam atkal būsi tievs," sacīja Ščerbatihs.

"Vienam otram sportistam vajag vairāk ēst, uzaudzēt svaru. Taču viņi aizbildinās - nē, es to negribu, es būšu resns... Es biju resns, taču pabeidzu darbu un kļuvu tievs. Jā, tas bija grūti," atceras bijušais svarcēlājs.

"Jaunieši neattiecas nopietni pret darbu. Viņi uzskata, ka viņiem pienākas daudz kas tāpat vien. Man tādas domas nekad nebija. Vēlamies parādīt, ka nevienam neko par velti nedos - vajag strādāt. Pie mums svarcēlājiem tāda pati situācija - daži tādi ļoti lepni...

Būs vai nebūs medaļas? Viss atkarīgs no sportistiem - cik ļoti viņi tās gribēs izcīnīt. Viņiem ir paveicies, ka viņiem ir tik labs treneris. Ja nevarēs tikt pie medaļām, tātad viņi ir stulbi cilvēki," kritiski izteicās Ščerbatihs.

"Viss atkarīgs no pašiem. Treneris ir, sportisti ir, bet vai viņiem strādā galva? To nevaru pateikt. Treneris svarcelšanā ir guru. Viņš zina, kas ir jāizdara, lai būtu medaļas. Sportisti to pagaidām nesaprot. Cerams, ka līdz olimpiskajām spēlēm viņi kļūs gudrāki."