Hokeja ripas zigzagiem sekoju vismaz četrus gadu desmitus, bet tik spraigs pašmāju čempionāts sen nav bijis. Nu varbūt 1995./1996. gada sezonā ažiotāža bija lielāka, kad tagadējā “Olimp” uzbrucējs Nikolajs Sirotkins kopā ar domubiedriem izveidoja Latvijas Hokeja līgu un Sporta pilī uz Latvijas čempionāta mačiem nāca 1500 – 2000 skatītāju, bet... Tas bija pirmais gads bez “Pārdaugavas” meistarkomandas Starpvalstu Hokeja līgā, ārpus Latvijas varbūt arī spēlēja kādi divi duči mūsējo. Pārējie, ieskaitot Aleksandru Kerču, Vitāliju Samoilovu un Helmutu Balderi, bija uz vietas. Rādot labu hokeju un radot intrigu turnīra tabulā.

Dažkārt emocijām sitot tik augstu vilni, ka spēlētāji (Ankipāns pret Vauļinu) turpināja kauties pat Sporta pils gaiteņos...

Pirms divdesmit pieciem gadiem vietējai Hokeja līgai nebija konkurentu, šī gada čempionātam jeb Optibet Hokeja līgai tāds noteikti ir Rīgas “Dinamo”, kas gribot negribot tomēr nosmeļ maksimumu hokeja krējuma (lasi, skatītājus). Gribot būt objektīvs, to laiku “Essamiku” vai “NIKS-Brih” es šā gada čempionātā neredzu augstāk par piekto vietu. Jo tas bija pavisam cits hokejs, bet šodienas pusprofesionāļi/amatieri regulāri trenējas piecas reizes nedēļā. Ātrumi citi, vairāk spēka spēles, labāka trenētība. Un gana daudz Latvijas izlases bijušo spēlētāju.

Pirms pāris nedēļām šķita, ka “Olimp” jau var gatavot vietu kluba ofisā, kur novietot regulārā čempionāta uzvarētāju balvu, bet tad olimpieši paši piebremzēja, bet pats galvenais – izšāva “Kurbads”. Astoņas uzvaras pēc kārtas! Divkārt pamatīgi sasists pērngada čempions “Mogo” (9:1, 5:3), pa reizei uzvarēti konkurenti tabulā “Liepāja” (4:3), kā arī “Zemgale/LLU” (5:4, OT), bet no spēku samērošanas ar “Olimp”... abas puses itin gudri izvairījās, piektā apļa savstarpējo spēli pārceļot uz 7. martu. Pēc abu klubu savstarpējas vienošanās.

Ja “Kurbada” uzvaru seriālā vēl būtu arī uzvara pār “Olimp”, tad varētu teikt, ka laime pilnīga.

Kas tad bija mainījies kopš novembra, kad “Kurbadam” bija septiņi zaudējumi? Pirmkārt, mazāk spēļu ar tiešajiem konkurentiem, bet nevar noliegt, ka ar Toma Hartmaņa atgriešanos aktīvajā pusprofesionāļu hokejā kaut kas mainījās arī “Kurbada” spēlē. Bet varbūt pagrieziena punkts bija mačs Rumbulā ar “Zemgali”, kad, rezultātam esot 1:3, vārtos stājās Denijs Romanovskis? Varbūt sava nozīme bija arī tam, ka ne visi komandā alka nokļūt trenera Leonīda Beresņeva nagos. Šā vai tā, bet “Kurbads” izšķirošo notikumu priekšā ir 1. vietā līgā (48 punkti 31 spēlē). Un tāpēc ļoti svarīgs būs 26. februāra mačs Šmerlī. Ja “Kurbadam” ceturto reizi izdosies pieveikt “Mogo” (43 -31), tad pirms “play-off” izdevīgākajās pozīcijās būs “Kurbads” un “Olimp” (vai otrādi). Ja trešdienas spēlē uzvara smaidīs “Mogo” komandai, tad juceklis/intriga tabulā saglabāsies līdz pēdējai kārtai. Kas dažiem būs 7., citiem – 11. martā.

No pēdējām spēlēm jāizceļ trīs: “Mogo” divas itin pārliecinošās uzvaras pār “Olimp” – 6:4 un 3:1, kā arī Šmerļa brigādes dīvainais zaudējums Jelgavā – 5:7. Esot vadībā ar 5:2 (41. min.), tomēr beigās zaudēt ar 5:7? Tas ir jāmāk. Un šeit varbūt noslēpta vēl viena regulārā čempionāta intriga? Kārtis beigu beigās var sakārtoties arī tā, ka “Mogo” finišē 4. vietā, ceturtdaļfinālā pretī dabūjot “Zemgali/LLU”, kas laikam viņiem nav ērtākais pretinieks. Rezultāti savstarpējās spēlēs – 7:1, 0:6, 4:3, 5:7...

Bet abas uzvarētās spēles pret “Olimp” (46 -29) parādīja, ka pērngada čempions ir uz viļņa.

Ar no “Dinamo” atdabūto Deividu Sarkani (piecās spēlēs 4+7), turklāt nebaidoties spēlē iesaistīt divus jaunos aizsargus no “AKO/Mārupes” – Hariju Šmitu un Aleksandru Frīdenbergu. “Olimp”, pirms spēlētāju pēdējām pārejām sastāvu papildinot ar pieciem uzbrucējiem (Prohorenkovs, Brahmanis, Ribčiks, Hasanšins, Kopeikins), it kā kļuva par transfēru čempioniem, no “Prizmas” aizlienētais Edijs Brahmanis pirmajā uzbrukumā arī guva jau pirmos vārtus, bet... šobrīd “Olimp” spēlē tikai uzbrukumā. Paļaujoties, ka Ervīns Muštukovs briesmu gadījumos glābs, bet arī viņš ir tikai cilvēks. Kaut “Olimp” vismaz pēc uzvārdiem (Pujacs, Jerofejevs, M. Širokovs, Šulakovs, Apsītis, Balakuns, Zeile, Svars) ir čempionāta pirmā vai otrā aizsardzība, ja visa komanda nespēlēs aizsardzībā, tad ar Muštukovu kā kreica dāmu vien var būt arī par maz.

Visu čempionātu tabulas labāko trijniekā turas “Liepāja” (46 -32). Ar ļoti rezultatīvu pirmo maiņu: starp četriem rezultatīvākajiem čempionāta spēlētājiem trīs ir no “Liepājas” – Bruno Zabis (14+34), Marks Kaļeiņikovs (26+21) un Māris Diļevka (11+29).

Vai ar to un Māri Jučeru vārtos pietiks? Nezinu. Zinu, ka pluss noteikti ir Beresņevs kā komandas konsultants.

Kā zināms, šogad regulārajā čempionātā katrai komandai ir 35 spēles. Tiem, kas grib rēķināt pirmā kvarteta izkārtojumu: tātad “Kurbads” vēl spēlēs ar “Mogo”, “Dinaburgu”, “Olimp” un “Liepāju”; “Olimp” sešu atlikušo spēļu kalendārā ir... trīs spēles ar pastarīti HS “Rīgu”, kā arī pa mačam ar “Prizmu”, “Liepāju” un “Kurbadu”; “Liepājai” tikai trīs spēles – ar “Prizmu”, “Olimp” un “Kurbadu”; “Mogo” četras spēles – ar “Kurbadu”, HS “Rīgu”, “Zemgali” un “Prizmu”. Nelāgi ir tas, ka vienai komandai – “Olimp” divas spēles ar HS “Rīga” ir jau tad, kad pārējie seši klubi jau beiguši regulāro čempionātu.