No pēdējām spēlēm jāizceļ trīs: “Mogo” divas itin pārliecinošās uzvaras pār “Olimp” – 6:4 un 3:1, kā arī Šmerļa brigādes dīvainais zaudējums Jelgavā – 5:7. Esot vadībā ar 5:2 (41. min.), tomēr beigās zaudēt ar 5:7? Tas ir jāmāk. Un šeit varbūt noslēpta vēl viena regulārā čempionāta intriga? Kārtis beigu beigās var sakārtoties arī tā, ka “Mogo” finišē 4. vietā, ceturtdaļfinālā pretī dabūjot “Zemgali/LLU”, kas laikam viņiem nav ērtākais pretinieks. Rezultāti savstarpējās spēlēs – 7:1, 0:6, 4:3, 5:7...
Bet abas uzvarētās spēles pret “Olimp” (46 -29) parādīja, ka pērngada čempions ir uz viļņa.
Ar no “Dinamo” atdabūto Deividu Sarkani (piecās spēlēs 4+7), turklāt nebaidoties spēlē iesaistīt divus jaunos aizsargus no “AKO/Mārupes” – Hariju Šmitu un Aleksandru Frīdenbergu. “Olimp”, pirms spēlētāju pēdējām pārejām sastāvu papildinot ar pieciem uzbrucējiem (Prohorenkovs, Brahmanis, Ribčiks, Hasanšins, Kopeikins), it kā kļuva par transfēru čempioniem, no “Prizmas” aizlienētais Edijs Brahmanis pirmajā uzbrukumā arī guva jau pirmos vārtus, bet... šobrīd “Olimp” spēlē tikai uzbrukumā. Paļaujoties, ka Ervīns Muštukovs briesmu gadījumos glābs, bet arī viņš ir tikai cilvēks. Kaut “Olimp” vismaz pēc uzvārdiem (Pujacs, Jerofejevs, M. Širokovs, Šulakovs, Apsītis, Balakuns, Zeile, Svars) ir čempionāta pirmā vai otrā aizsardzība, ja visa komanda nespēlēs aizsardzībā, tad ar Muštukovu kā kreica dāmu vien var būt arī par maz.
Visu čempionātu tabulas labāko trijniekā turas “Liepāja” (46 -32). Ar ļoti rezultatīvu pirmo maiņu: starp četriem rezultatīvākajiem čempionāta spēlētājiem trīs ir no “Liepājas” – Bruno Zabis (14+34), Marks Kaļeiņikovs (26+21) un Māris Diļevka (11+29).