Štelmahers: Abu spēļu liktenis bija mūsu rokās

Roberts Štelmahers

FOTO: FIBA.com

Divi zaudējumi galotnē Latvijas izlases kontā Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīra spēlēs lielā mērā ir īsā treniņprocesa un līdz galam neiepazīto spēlētāju sekas, kas izpaudās brāķī laukumā, Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājas lapā teicis valstsvienības galvenais treneris Roberts Štelmahers.

"Izdarījām visu plānoto, piestrādājot pie dažādiem aizsardzības un uzbrukuma variantiem. Arī niansēm, kā rīkoties konkrētās spēles situācijās," par ierobežoto laiku sezonas vidū izlases sagatavošanai spēlēm teica Štelmahers. "Tomēr, lai informācija nostiprinātos spēlētāju galvās un muskuļos, laika, protams, bija par maz."

"No klubiem sezonas sākumā uzreiz negaida visaugstāko kvalitāti. Basketbolistiem jāsaspēlējas, treneriem jāsaprot, ko no kura spēlētāja gaidīt un prasīt konkrētās spēles situācijās. Valstsvienībā tādas iespējas nebija, visiem vajadzēja reaģēt ātri. Spēlētāju attieksme, pašatdeve bija visaugstākajā līmenī. Varēja būt divas uzvaras - katrā spēlē no panākuma šķīra viens metiens. Bet ir divi zaudējumi, un tas nozīmē, ka visu nepaguvām izdarīt," piebilst treneris.

Treneris skaidro, ka ideāli netika nospēlēts nevienā elementā. Pretinieku spēles stils atšķīrās, tāpēc tika izmantoti dažādi varianti.

"Zinājām, ka bosniešiem nav izteiktu snaiperu, un izvēlējāmies atbilstošu taktiku aizsardzībā. 62 ielaisti punkti ir labs rādītājs, taču slikti, ka paši iemetām 61. Pirmkārt, problēmas sagādāja pretinieku agresīvā aizsardzība, bet bija arī daudz neizmantotu brīvo metienu," par pirmo spēli stāsta Štelmahers.

Ar Bulgāriju vajadzēja aizsargāties citādi, cenšoties ierobežot Dī Bostu. Kaut kas no tā izdevās, bet, piemēram, ātros uzbrukumus Latvijas izlase apturēja sliktāk nekā spēlē ar Bosniju un Hercegovinu, kaut arī bulgāri šai ziņā ne ar ko nepārsteidza. "Drīzāk pietrūka individuālo lēmumu kvalitātes, arī savstarpējās saprašanās. Toties pret Bulgāriju labāk sameklējām risinājumus uzbrukumā, atrodot vājās vietas pretinieku aizsardzībā. Un bijām ļoti tuvu uzvarai," progresu izbraukuma mačā atzīmē treneris.

Viņš arī skaidro, ka pirmajā mačā par spīti atstātajam labajam iespaidam treniņos Artūru žagaru laukumā nav laidis, jo pirmajā puslaikā labi spēlēja laukumā jau esošie kadri.

"Ņemot vērā bosniešu agresivitāti un ārējās līnijas spēlētāju fizisko spēku, turklāt vēl debijas spēles fonu, šaubījos, vai Žagars tiks galā ar saspēles veidošanu. Pirms otrās spēles man bija cita sajūta, Artūrs gāja laukumā jau pirmajā ceturtdaļā un pierādīja tiesības spēlēt daudz," savu lēmumu skaidro Štelmahers.

Īsti savā ādā saspēles vadītāja postenī nejutās Aigars Šķēle, kuram Tallinas "Kalev"/"Cramo" klubā biežāk jāspēlē otrajā pozīcijā vai kā "kombo" aizsargam. "Mēģinājām viņu atslogot, ar bumbu liekot spēlēt arī Artim Atem un Artūram Kurucam," par saspēles vadīšanas grožiem saka treneris. "Pret Bosniju labi palīdzēja Rinalds Sirsniņš, pret Bulgāriju - Žagars. Iespējams, biežāk varējām izmantot divus nominālos saspēles vadītājus reizē. Katrā ziņā abi Artūri pierādīja, ka valstsvienība uz viņiem var paļauties, un tas ir viens no šī cikla pozitīvajiem iznākumiem."

Abas spēles tika zaudētas galotnēs, tomēr treneris noliedz, ka būtu bijušas kļūdas pamatlaika pēdējās minūtēs. Toties viņš atzīmē, ka "viegli saskatīt it kā neizmantotās iespējas, taču nebija situācijas, kad prātā būtu bijuši divi vienlīdz loģiski risinājumi, un tagad es domātu, ka otrais būtu bijis pareizāks. Kā jau teicu, ar tagadējo pieredzi būtu iesaistījis Žagaru arī pirmajā mačā. Kā būtu izvērtusies spēle, to gan nevar pateikt neviens."

Ar gandarījumu treneris atzīmēja, ka komanda bija un palika vienota, nosaucot to par vienu no galvenajiem ieguvumiem. Tāpat nebija arī neapmierinātības pazīmju par spēles laiku vai lomu komandā.

Nākamās divas spēles Latvijas izlasei būs 26.novembrī izbraukumā ar Grieķiju un 29.novembrī Bosnijā un Hercegovinā.

Uz augšu