Diskusija: vai ir nepieciešama sporta skolu reforma?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2020. gadā turpina pērn rudenī sākto darbu, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Vai ir nepieciešama sporta skolu reforma?

Raidījumu vada Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters. Diskusijā piedalās:

  • Saeimas deputāts, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš,
  • Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs,
  • Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. 

IZM sagatavotā informācija

Līdz 4. martam sporta federācijas sadarbībā ar sporta skolām aicinātas izvērtēt līdzšinējo sporta skolu finansēšanas kārtību, sporta veida grupu komplektēšanas nosacījumus un rezultatīvos rādītājus. Marta sākumā plānots sākt klātienes tikšanās ar sporta federācijām, lai noslēgumā izstrādātu nepieciešamos grozījumus normatīvajos dokumentos.

Vienas no rosinātājām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību - treniņu grupās (tajā skaitā, komandas sporta spēļu grupās). Lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus.

Nosacījumus par minimālo audzēkņu skaitu grupā būtu nepieciešams pārskatīt arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju grupu komplektēšanai starp grupām dažādos sporta veidos. Piemēram, šobrīd vairākos individuālajos sporta veidos minimālais audzēkņu skaits ir lielāks nekā komandu sporta veidos. Tā, vieglatlētikā grupā jābūt 12 audzēkņiem, bet futbolā - 10 audzēkņiem.

Savukārt vairākos citos sporta veidos, piemēram, basketbolā (12) un volejbolā (14), minimālais audzēkņu skaita grupā jau šobrīd ir noteikts tik liels, lai būtu iespēja pieteikt konkrētās komandas dalību spēlē.

Līdz 2017.gadam arī futbolā minimālais audzēkņu skaits grupā bija noteiks 14 bērni, taču pēc sporta federācijas ierosinājuma tas tika samazināts līdz 10 audzēkņiem grupā. Tā kā futbols ir komandas sporta veids, minimālo audzēkņu skaitu futbolā tiek rosināts palielināt.

IZM sākusi konsultāciju procesu un lēmums par konkrētu izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos tiks pieņemts pēc sporta organizāciju un izglītības iestāžu viedokļu uzklausīšanas.

Ministrija uzsver, ka jebkurām izmaiņām, ja tādas pieņems, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts pārejas posms, lai sporta izglītības procesā varētu veikt attiecīgas izmaiņas. Tāpat ministrija vēlas kliedēt publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka diskusijai piedāvātās izmaiņas par minimālo audzēkņu skaitu grupā apdraud vairāku sporta skolu pastāvēšanu, īpaši izceļot futbolu.

Minimālā audzēkņu skaita palielināšana konkrētā komandu sporta veidā nevar ietekmēt sporta skolas darbību, jo tikai skola pati var noteikt, cik grupas atvērt, lai izpildītu normatīvos noteiktās prasības.

Svarīgi atgādināt, ka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus kādā no sporta veidiem bērni var dažādos veidos. Viens no tiem - interešu izglītības pulciņi, kuros Latvijā kopumā sporta jomā iesaistīti vairāk nekā 47 000 bērnu un jauniešu.

Savukārt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs šobrīd trenējas aptuveni 40 000 bērnu, un šo skolu uzdevums ir sagatavot jaunos sportistus, tātad - sasniegt pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus. Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.

  • Latvijā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas īsteno 82 sporta skolas;
  • 40 278 trenējas 41 sporta veidā;
  • 2020. gadā sporta skolu treneru darba samaksai piešķirti 16 miljoni eiro;
  • sporta skolām atvēlētais finansējums veido 41% no valsts sporta budžeta izdevumiem.
Uz augšu
Back