Ģirģens nolēmis piedalīties LFF prezidenta vēlēšanās

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nolēmis piedalīties Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanās, aģentūrai LETA apliecināja ministra padomniece Beata Jonite.

Ministrs ar Jonites starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nekad nav "tiecies pēc amatiem amata pēc", turklāt LFF prezidents nav algots amats.

Ministrs atgādināja, ka vēlas mainīt tās lietas, ar kurām sabiedrība nevarot sadzīvot ikdienā, proti, formālismu, korupciju, naudas līdzekļu izšķērdēšanu.

"Man rūp Latvijas bērnu nākotne. Kādā Latvijā viņiem būs jādzīvo. Korumpētā, organizētas noziedzības pārņemtā valstī? Vai tomēr labāk būtu dzīvot Latvijā ar sakārtotu izglītības, veselības, sporta un drošības sistēmu," savu argumentāciju startēt vēlēšanās skaidroja ministrs.

Ģirģens arī norādīja, ka ASV, Austrālijā, Vācijā, un citās valstīs, vispār nebūtu jautājumu par faktu, ka izglītība, sports, veselība un iekļaujoša, iecietīga sabiedrība arī pret personām ar veselības traucējumiem, ir pamats valsts attīstībai. "Sports ir nācijas DNS," piebilda ministrs.

Ministrs uzsvēra, ka Eiropas un it sevišķi Latvijā pastāv problēma ar organizēto noziedzību, spēļu manipulācijām, jauniešu iesaistīšanos organizētās noziedzības shēmās un totalizatoros.

Jau 2013.gadā Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols" brīdinājis, ka Eiropas futbolu ietekmē organizētā noziedzība, un tiek manipulēts ar spēļu rezultātiem. No 2013.gada Latvijā šo problēmu neviens nav aktīvi risinājis

Tāpat pirms Ģirģena stāšanās amatā neviens skolās nebija sācis narkotisko vielu pārbaudes. Jau šogad vien tematiskajās pārbaudēs skolās ir atklāta narkotisko vielu aprite un pat tirdzniecība jauniešu vidū.

"Kāpēc šo gadu laikā valstiskā līmenī nav atrisināts jautājums par bērnu un jauniešu slikto fizisko stāvokli un bērnu ar veselības problēmām integrāciju sabiedrībā un sporta sistēmā? Vēl ir virkne jautājumu, kas gadiem nav risināti, ko es vēlos mainīt," norādīja ministrs.

Ģirģens nobeigumā uzsvēra, ka nevienam sabiedrībā nav liegts nākt, pieteikties, kandidēt un mainīt lietas uz labo pusi. Ņemot vērā minētos viņš aicina sabiedrību kopumā atbalstīt jebkuru cilvēku, kas vēlas mainīt lietas un Latviju uz labo pusi.

Ģirģens jau pagājušā gada novembrī aģentūrai LETA skaidroja, ka ir noteikta procedūra, kādā var pretendēt uz LFF prezidenta amatu, proti, amata pretendentu var nominēt LFF biedri.  

"Ja LFF biedri parakstīs oficiālu vēstuli, mani virzot Futbola federācijas prezidenta amatam, tad es piedalīšos vēlēšanās. Ja LFF biedri būs kopā ar mani un uzskatīs, ka jāapkaro shēmas, lai finanšu plūsma būtu caurredzama, lai sakārtotu bērnu un jauniešu futbolu, tad es iešu," lēmumu kandidēt uz LFF prezidenta amatu pamatoja ministrs.

Aicināts komentēt iespējamību savienot iekšlietu ministra un LFF prezidenta amatu, Ģirģens norādīja, ka Iekšlietu ministrija vienmēr bijusi sasaistīta ar sportu. "Es neuzskatu par pareizu, ka tiek veikti necaurskatāmi darījumi, iespējama totalizatoru spēlēšana dažādos klubos, tas nav pieļaujams," pauda ministrs.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Indriksonu. Nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.

Uz augšu