Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Latviešu basketbolists salīdzina situāciju Itālijā un Spānijā: Sajūtas ir apokaliptiskas (5)

Kārlis Helmanis. Foto: https://www.facebook.com/aironi.robbio/

Latvijas basketbola izlases trenera Uvja Helmaņa dēls Kārlis šo sezonu aizvada vienā no Itālijas reģionālā čempionāta klubiem, bet arī šajā līgā pašlaik mači nenotiek koronavīrusa draudu dēļ. Tādēļ Kārlis ar draudzeni jau marta sākumā devās uz Spāniju, kur dzīvo viņa ģimene. Jaunajam basketbolistam ir iespēja salīdzināt situāciju Itālijā un Spānijā.

Kārļa Helmaņa karjeras ceļi veduši uz Norvēģiju, Spānijas pēc spēka ceturto līgu, kā arī Itālijas reģionālo līgu, kuras klubu "Aironi Pallacanestro Robbio" viņš pārstāv šobrīd. Tiesa, pašlaik Kārlis atrodas Barselonā, kur uzturas kopā ar ģimeni. Portāls TVNET aicināja Helmani uz sarunu, lai sniegtu priekšstatu par šībrīža dzīves apstākļiem Itālijā un Spānijā.

TVNET: Kārli, šobrīd vairs neatrodies Itālijā, bet biji tur, kad tikai sākās plašie pārvietošanās un cita veida ierobežojumi koronavīrusa izplatības dēļ. Kāda bija situācija Itālijā, kad vēl biji kluba rīcībā?

Kārlis Helmanis: Šķiet, ka aptuveni 20. februārī paziņoja par spēles atcelšanu. Tas bija negaidīti. Tika atcelti arī treniņi. Aizgājām kopā ar draudzeni iepirkties, bet cilvēki jau bija panikā. Pirka ūdeni un gaļu. Tas bija aptuveni tad, kad paziņoja, ka mūsu pilsētiņai tuvojas vīruss. 20 kilometrus no pilsētas kāds bija inficējies. Treniņi bija atcelti uz nedēļu, tāpēc izdomājām, ka varētu aizlidot uz Barselonu pie maniem vecākiem un brāļiem. Aizlidojām, bet drīz pateica, ka treniņi Itālijā atsākas. Devos atpakaļ, aizvadīju divus treniņus, bet tad paziņoja, ka viss apturēts uz nenoteiktu laiku. 7. martā jau iepriekš bijām plānojuši lidot uz Barselonu, tās biļetes jau bija kabatā. Kopš tā laika arī esam šeit. 

TVNET: Tātad jau kādu laiku baudi Spānijas klimatu?

K.Helmanis: Jā, jau labu laiku esmu Spānijā. Bet arī šeit sākas karantīnas laiks. Sēžam mājās, nekur neejam. Varbūt tikai pastaigāties pa meža takām. Pie mājas ir kalns, kur dodamies izvēdināt galvu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

?

A post shared by Kārlis Helmanis (@karlis_h) on

TVNET: Kāda bija situācija Itālijā, kad marta sākumā to atstāji? Esmu dzirdējis no citiem latviešu basketbolistiem, ka itāļi neļaujas panikai.

K.Helmanis: Pilsētiņā, kurā dzīvoju, vispār nešķita, ka kaut kas ārkārtējs būtu noticis. Tikai svaru zāle bija slēgta. Tas bija tāds liels trieciens! Veikali bija vaļā. Vēl 6. martā gāju pie fizioterapeita kājām. Ielas bija pilnas ar cilvēkiem. Vidževano arī nav nekāda mazpilsēta. Tajā dzīvo 70 000 cilvēku. Jā, iedzīvotāji pirka daudz ūdens, bet tualetes papīrs netika izpirkts (smejas). Visi ievēroja piesardzības pasākumus, bet nekrita panikā. Uztraukums man ir par to, vai un kā turpināsies sezona. Skrējienā kopā ar draudzeni pametām Itāliju. Dzīvoklis palika nekārtībā.

TVNET: Tevis pārstāvētais klubs spēlē Itālijas C Silver sērijas čempionātā. Kāda līmeņa turnīrs tas ir?

K.Helmanis: Tā sanāk Itālijas 5. līga. Cik esmu runājis ar šeit spēlējošajiem latviešiem, tad visi teikuši, ka līmenis ir labs. Esmu bijis Norvēģijas virslīgā, Spānijas 4. līgā. Norvēģijā bija atlētisks basketbols, bet Spānijā un Itālijā dominē vietējie spēlētāji. Katrā vietā jau savi plusi un mīnusi. Klubam varu tikai pateikties par visu. Maksā laikus, visu nodrošina, palīdz ģimenei, ja atbrauc ciemos. Esmu ļoti patīkami pārsteigts. Klubam ir augsti mērķi.

TVNET: Ko klubs tev nodrošina? Cik var nopelnīt Itālijas C sērijā?

K.Helmanis: Zinu, ka vairāki latvieši šajā līmenī Itālijā ir pelnījuši 1500 līdz 2000 eiro mēnesī. Es vēl neesmu tajā līmenī, jo spēlēju Itālijā pirmo sezonu. Kad esi nospēlējis vairākus gadus, tad vari pelnīt vairāk. Apstākļi te ir ļoti labi. Klubi Itālijā pat šajā līmenī ir gatavi dot daudz, nodrošināt apstākļus. Klubam pateicu, ka vēlos dzīvot kopā ar draudzeni, nevis komandas biedriem. To arī nodrošināja. Mašīnu neiedeva, bet tas ir labi, jo degviela ir dārga. Nav tālu līdz stacijai. No turienes jau ātri var nokļūt Milānā. Apstākļi ir ļoti labi. Vecāki atbalsta, ka spēlēju ārzemēs, bet paralēli arī studēju "Turībā". Nemāku spriest par saviem mērķiem basketbolā, jo no daudzu valstu zemākajām līgām spēlētāji tiek labos klubos.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

missing all that action?

A post shared by Kārlis Helmanis (@karlis_h) on

TVNET: Kāds ir šis ceļš pa mazāk prestižu līgu klubiem? Tevi tur iekārto aģents, palīdz pazīšanās vai pats sev meklē darbu?

K.Helmanis: Darbu Norvēģijas klubā man dabūja aģents no Vācijas. Pēc sezonas Norvēģijā nebija nekādu īpašo piedāvājumu, par ko biju pārsteigts. Tad ar sava pusbrāļa Artūra Žagara palīdzību tiku uz Badalonas "Joventut" fārmklubu Spānijas 4. līgā. Dzīvoju kopā ar Artūru, saņēmu arī kaut kādu simbolisku samaksu. Pēc sezonas Spānijā lauzu līgumu ar vācu aģentu. Tad sākotnēji gribēju pats meklēt darbu, bet tētis Uvis deva padomu, ka tas būs ļoti sarežģīti. Nopietnā līmenī tomēr spēlētāji paši neraksta e-pastus klubiem, sūtot savu labāko epizožu video. Tad piekritu sadarbībai ar aģentu no Itālijas, kurš arī mani iekārtoja C Silver līgas klubā.

TVNET: Cik pārsteigts tu biji tad, kad tika paziņots par Nacionālās basketbola asociācijas sezonas pārtraukšanu? Tas, šķiet, bija drosmīgs piemērs, kam sekoja lielākā daļa Eiropas līgu.

K.Helmanis: Tas bija ļoti liels pārsteigums. Galvenokārt tāpēc, ka manas dzīves laikā nekas tāds nebija noticis. Līdz tam brīdim vēl domāju, ka viss būs kārtībā, basketbols turpināsies. Kad NBA uz laiku apturēja mačus, tad jau nedaudz parādījās panika par basketbola pasaulē notiekošo. Šodien lasīju, ka NBA varētu atsākt spēlēt jūnijā. Tas neko labu nesola arī līgai, kurā spēlēju es. 

TVNET: Kārli, tev ir unikāla iespēja salīdzināt šībrīža situāciju Itālijā un Spānijā. Kā cilvēki Spānijā reaģē uz visiem ierobežojumiem, paziņojumiem?

K.Helmanis: Pirmais, ko uzreiz var ieraudzīt, ir tukšās ielas. Vecāki dzīvo netālu no Badalonas, kur spēlē brāļi Artūrs un Krišs. Līdz Badalonai ir 20 minūšu brauciens. Vakar aizbraucām uz turieni pēc brāļu mantām, kas atrodas dzīvoklī. Ielas tukšas, viss ir ciet. Sajūtas ļoti apokaliptiskas. Domāju, ka tas ir tāpēc, ka cilvēki klausa norādēm nedoties ārā no mājām. No mājām ārā var iet tikai tad, ja dodies uz aptieku vai veikalu. Tepat netālu no vecāku mājas ir jūra. Jāiziet pa tunelīti, lai nokļūtu pludmalē. Tur arī novilkta policijas lente, kas neļauj iet uz pludmali. Tas arī iedzen to apokaliptisko sajūtu. Kaut kā dīvaini. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu