Latvijas futbola klubi lūdz LFF palīdzību koronavīrusa izraisītajā krīzē

Latvijas Futbola federācija

FOTO: Latvijas Futbola federācija (lff.lv)

16 Latvijas futbola klubi atklātā vēstulē aicina Latvijas Futbola federāciju (LFF) lemt par atbalsta pasākumiem futbola klubiem dīkstāves laikā.

Vēstulē norādīts, ka pēc Latvijas valstiskās atjaunošanas Latvijas futbola sistēma attīstījās pārsvarā uz privāto klubu rēķina, un, atšķirībā no citiem sporta veidiem, pašlaik apmēram 65 procenti jauno futbolistu trenējas privātajos futbola klubos, kuru ieņēmumi sastāv no sponsoru un audzēkņu vecāku līdzekļiem.

"Ja sporta skolas dīkstāvi var pārciest, eksistējot uz valsts un pašvaldību dotāciju rēķina, tad privātie klubi ir simtprocentīgi atkarīgi no audzēkņu vecāku maksājumiem, kuru dīkstāves apstākļos nav," teikts vēstulē.

"Valsts piedāvātā ārkārtas situācijas atbalsta sistēma paredz iespēju arī sporta klubu darbiniekiem saņemt atbalstu, tomēr nevienam nav noslēpums, ka sportā, tai skaitā futbolā, ļoti izplatīta ir uzņēmuma un pakalpojuma līgumu prakse, kas liedz saņemt valsts atbalstu."

Klubi piedāvā atcelt 2020.gada biedra naudas maksājumu, ņemot vērā arī to, ka rēķini biedriem tika izsūtīti vēlāk par statūtos noteikto biedru naudas apmaksas datumu.

Klubi lūdz iecelt LFF atbildīgo personu, kas sniegtu futbola klubiem atbalstu un konsultācijas Ministru kabineta noteikumu Nr.152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība" paredzētā pabalsta saņemšanai.

Tiek aicināts izstrādāt arī atbalsta mehānismu, kura ietvaros klubi, kuri treneru atalgojumam nesaņem valsts dotāciju un neatbilst šo noteikumu kritērijiem, varētu saņemt noteikumos paredzēto pabalstu, "novirzot šim mērķim LFF budžeta līdzekļus, kas līdzinātos vismaz valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai (430 eiro pirms nodokļu nomaksas) vienam trenerim".

Ārkārtas situācija valstī visvairāk skar bērnu un jauniešu futbola klubus, treneri paliek bez iztikas līdzekļiem un var beigt treneru gaitas, bet Latvijas futbolam ir svarīgi, lai viņi paliek profesijā.

Krīze skar arī tiesnešus, kas gatavojoties sezonai, atteicās no citiem ienākumu avotiem, cerot uz darba samaksu par spēļu apkalpošanu. Daži ņēma bezalgas atvaļinājumu darbavietā, lai piedalītos pirmssezonas sagatavošanas nometnē februāra beigās.

Jautājums varētu tikt izskatīts jau tuvākajā LFF valdes sēdē, kas ieplānota 3.aprīlī plkst.10.

Vēstuli parakstījuši šādi klubi: "Kengaroos", "Raita", "Spartaks", "Future football Latvia", "Salaspils Futbola skola," "Riga", "Real Pro", "Riga academy", "BSSC Ikšķile", "Salaspils", "Jūrnieks", "Corona Borealis", "Balvi", "Rīnūži", "Salaspils" un "Fariona Futbola klubs".

Latvijas futbola sistēmā ir ap 20 000 reģistrēto futbolistu, 638 licencētie treneri, 350 tiesneši, kā arī infrastruktūras un personāla darbinieki.

Uz augšu