Latvijas perspektīvais futbolists Roberts Uldriķis otro sezonu aizvada Šveices superlīgas klubā "FC Sion". TVNET aicināja sportistu uz sarunu par futbolu, dzīvi koronavīrusa pandēmijas laikā, masveida spēlētāju atlaišanu un biežajām treneru maiņām Sionas komandā, kā arī vaicājām viņa viedokli par Latvijas izlases jauno galveno treneri Daini Kazakeviču.

Nejauši sagadījies, ka šā raksta publicēšanas dienā Uldriķis svin 22. dzimšanas dienu. Sumināts!

Šveices superlīgā "FC Sion" sastāvā Uldriķis šosezon laukumā devies 14 mačos un guvis 2 vārtus. Pagājušajā sezonā 21 spēlē 4 vārti.

Uldriķis uz Šveici pārcēlās 2018. gada vasarā no Latvijas virslīgas kluba RFS. Pirms tam viņš spēlēja arī virslīgas komandā "Metta".

Latvijas futbola izlases uzbrucējs koronavīrusa pandēmijas laikā viens pats uzturas savās mājās Šveicē.

"Esmu piesardzīgs, ārā daudz neeju. Lielāko daļu laika pavadu mājās. Dodos vienīgi uz veikalu vai paskriet," sacīja Uldriķis.

"Dažbrīd liekas, ka mazliet iesāpas kakls un ir slikta pašsajūta, parādās bailes, bet tās ir tikai iedomas. Tas laikam ir normāli, domāju, ne man vienīgajam tā ir."

Tāpat kā daudzviet pasaulē, arī Šveicē sporta līgu spēles ir pārtrauktas vai atceltas. "FC Sion" komandai treniņi nenotiek, kluba bāze ir slēgta.

"Klubs atgādina, ja ir kādas veselības problēmas, lai zvana kādam no komandas fizioterapeitiem, ārstiem. Viņi tad skatīsies, ko darīt, kā palīdzēt, un kaut kā risinās problēmu. Kluba pārstāvji regulāri vaicā, vai viss ir kārtībā. Cik zinu, komandā nav konstatēti inficēšanās gadījumi," teica Uldriķis.

"Mēs nospēlējām draudzības spēli, pēc kuras katrs devāmies uz savām mājām. Tad drīz arī saņēmām ziņu, ka sezona tiek apturēta. Tā arī neesam tikušies kopš tā laika. Šī ir jau trešā nedēļa kopš pēdējās tikšanās."

Šveices futbola superlīgas čempionāts ir apturēts, bet nav atcelts. Uldriķis pastāstīja, ka ir dzirdēti dažādi varianti, ko līgas vadība varētu darīt, taču šobrīd nav skaidrības.

"Esmu dzirdējis vairākus variantus gan no klubu vadības pārstāvjiem, gan no spēlētājiem. Citi grib, lai turpina sezonu, citi negrib turpināt. Sākot no aiznākamās sezonas, Šveicē plāno pāriet no 10 uz 12 komandu čempionātu. Vieni grib, lai pāreja notiek jau šogad, citi ir pret to."

Roberts Uldriķis

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šveices Futbola federācija superlīgas čempionātu apturējusi līdz 30. aprīlim. Komandās tikmēr nedrīkst pulcēties uz treniņiem. Aprīļa vidū gaidāma nākamā sapulce, kurā varētu būt kāds lēmums un paziņojums.

"Iepriekšējo sapulci atcēla, jo Šveices Futbola federācijas prezidents saslima ar koronavīrusu. Kad atcēla iepriekšējo sapulci, palika liela neziņa par gaidāmo. Tagad drīzumā vajadzētu būt lielākai skaidrībai un lēmumu pieņemšanai," pastāstīja Uldriķis.

Latvijas futbolists Šveicē dzīvo viens. Viņš atzīst, ka brīžiem ir vientuļi. Grūti ir tas, ka parasti dienas lielāko daļu aizpilda treniņi un spēles, taču tagad brīvā laika ir daudz.

"Ja godīgi, ir ļoti grūti. Viens dzīvoju jau otro gadu, biju pie tā pieradis. Iepriekš pusdiena pagāja ātri - aizbraucu uz treniņu, notrenējos, paēdu, atbraucu mājās. Tagad tas laiks, ko pavadīju treniņos, ir brīvs. Ir grūtāk, jo nav kā to laiku aizpildīt. It sevišķi, ja visu laiku ir jāsēž mājās."

Pašizolācijas laikā treniņu iespējas ir ierobežotas. Uldriķis norāda, ka viņš pilda treneru sagatavoto treniņu programmu, cik vien tas ir paša spēkos.

"Fiziskās formas uzturēšana arī nav tik vienkārša. Mums atsūtīja treniņu programmu. Pildu uzdevumus mājās uz paklājiņa. Lielākā daļa uzdevumu ir ar savu svaru, kam nav vajadzīgs speciāls ekipējums. Man tāda šobrīd mājās nav. Krosu sanāk skriet tepat pie mājām pa ceļa malu. Blakus nav arī meža, kur varētu aizvadīt treniņu. Tā ka kopumā ir pagrūti, bet cenšos, cik varu."

Pirms nedēļas ārzemju medijus pāršalca ziņa, ka "FC Sion" prezidents Kristians Konstantins atlaida deviņus futbolistus, kuri nav piekrituši algas samazinājumam. Atlaisto spēlētāju vidū ir arī Kamerūnas futbolists Alekss Songs, kurš iepriekš karjerā spēlējis tādos slavenos klubos kā "Barcelona" un Londonas "Arsenal".

"Jā, viņš atvadījās no deviņiem spēlētājiem. Viņi vairāk nav kluba oficiālajā mājas lapā komandas sastāvā. Viņi vairāk nav "FC Sion" spēlētāji. Kā viņi lauza līgumus, tās detaļas nevarēšu paskaidrot sīkāk, jo es to nezinu," teica Uldriķis.

"Spēlētājiem, kurus atlaida, nepietika laika sazināties ar saviem juristiem un aģentiem, lai visu izpētītu, kas šajā piedāvājumā bija norādīts. "FC Sion" arī bija viens no pirmajiem klubiem Eiropā, kas pieņēma lēmumu samazināt atalgojumu spēlētājiem," sacīja Latvijas futbolists.

"Sākumā visi kopā kā komanda teicām nē, lai iegūtu laiku un varbūt sāktos sarunas. Prezidents atlaida šos deviņus spēlētājus, un tad sākās individuālas sarunas. Šis dokuments tika izskaidrots, noformēts arī angļu valodā. Pēc tam es arī tam piekritu. Visiem samazināja algu par 20%."

"FC Sion" prezidents iegādājās klubu 2003. gadā, kad tas bija uz bankrota robežas. Kristiana Konstantina vadībā komandai bijuši vairāk nekā 40 dažādi galvenie treneri.

"Ar prezidentu bieži netiekos. Kad vēl dzīvoju viesnīcā, tad es viņu biežāk redzēju, viņam tur ir ofiss. Viņš runā franču valodā, es tobrīd vēl nemācēju sazināties franciski. Bet, kad satiekamies, viņš pasaka, ko viņš grib redzēt, ko es daru labi, ko es daru slikti, ko man vajag uzlabot. Tādā ziņā viņš futbolā ir iekšā. Viņš grib, lai katrs spēlētājs dod maksimumu," pastāstīja Uldriķis.

Latvijas futbolistam "FC Sion" komandā nepilnu divu gadu laikā bijuši jau pieci dažādi treneri. Būtībā pie katra no treneriem Uldriķim sevi no jauna jāpierāda un jāiegūst uzticība.

"Ja skaita pagaidu trenerus jeb pienākumu izpildītājus, tad bijuši jau pieci treneri aptuveni 20 mēnešu laikā. Tas laikam ir diezgan daudz, bet tā ir interesanta pieredze," sacīja Uldriķis.

"No sākuma pierādi savu lietderību vienam trenerim. Tās tas bija arī pašā sākumā, kad es atbraucu. Sākumā iesaistījos spēlēs no rezervistu soliņa. Pēc tam piedzīvoju debiju sākumsastāvā, guvu 2 vārtus spēlē (zaudējums 2:3 - aut.) pret "Basel" komandu," atminas futbolists.

"Basel" komanda kopumā 12 reizes kļuvusi par Šveices čempioni. Tā regulāri spēlē UEFA Čempionu līgas un Eiropas līgas grupu turnīros.

"Iesitu 2 vārtus izbraukuma spēlē pret tik spēcīgu komandu, likās - būs viss kārtībā, bet tad atnāca cits treneris ar jaunu redzējumu. Atkal nācās sevi no jauna pierādīt," skaidroja Uldriķis.

"Šīs sezonas sākumā bija līdzīgi. Pirmajās divās spēlēs nebiju pieteikumā, pēc tam laukumā devos uz maiņu, bet turpinājumā tiku pamatsastāvā. Šosezon 7 mačos esmu bijis sākumsastāvā (6 superlīgā, 1 kausa izcīņa), šajā posmā komandai bija arī 6 uzvaras pēc kārtas. Pēc tam treneris veica rotāciju sastāvā, pazaudējām mijiedarbību, un viņu atlaida. Pēc tam dabūju traumu un pagājušā gada beigās vairākas spēles skatījos no malas. Tad atkal atnāca jauns treneris, viss atkal sākās no jauna. Tas ir diezgan specifiski."

Kaut arī bijis jāsaskaras ar šādām grūtībām, ka tik bieži mainījušies treneri un mainījusies futbolista loma komandā, Uldriķis neesot nopietni apsvēris pārcelšanos uz kādu citu klubu.

"Kad nespēlē, tad galvā jau ir visādas domas. Tā tas bija pagājušajā ziemā. Bet tādi nopietni apsvērumi, ka es varētu pāriet uz kādu citu konkrētu klubu, nav bijuši," teica Latvijas futbolists.

"Prezidents vienmēr ir teicis, ka grib mani redzēt šeit, ka esmu komandai vajadzīgs. Viņš zina, ka esmu labs spēlētājs. Viņš zina, ka varu palīdzēt klubam. Viņš nešaubās, ka es katram trenerim varu pierādīt savu lietderību. Komandai šosezon superlīgā ir 6 uzvaras, 4 no tām esmu spēlējis sākumsastāvā," uzsvēra Uldriķis.

"Viņš redz, ka strādāju vienmēr ar 100% atdevi. Viņam patīk, ka es vienmēr strādāju maksimāli gan spēlēs, gan treniņos. Domāju, tas tiek novērtēts. Varbūt tāpēc viņš negrib mani atdot kādam citam klubam," piebilda Latvijas izlases uzbrucējs.

Uldriķa pārstāvētā "FC Sion" pēc 23 spēļu kārtām ar 23 punktiem ieņem 8. vietu 10 komandu konkurencē Šveices superlīgā, cīnoties par "izdzīvošanu" jeb vietas saglabāšanu valsts futbola augstākajā līgā.

Šveices superlīgas klubus šosezon pārstāv vēl divi Latvijas futbolisti - aizsargs Mārics Ošs (Neišateles "Xamax") un vārtsargs Andris Vaņins ("Zurich"). 

Oša komanda ar 19 punktiem atrodas turnīra tabulas pirmspēdējā pozīcijā, bet Vaņina klubs ar 32 punktiem ir 5. vietā. 

Uldriķis norāda, ka "FC Sion" ambīcijas ir daudz lielākas nekā tikai vietas saglabāšana superlīgā. Sionas komandai nekad nav izdevies triumfēt superlīgā, taču tā četras reizes izcīnījusi Šveices kausu, divreiz ar Vaņinu sastāvā.

"Klubam viennozīmīgi bija daudz lielākas ambīcijas. To parādīja sezonas sākums, kad pēc pirmā apļa jeb pirmajām 9 spēlēm mēs bijām pirmajā vai otrajā pozīcijā. Kaut kā pazaudējām spēles pavedienu," teica Uldriķis.

"Protams, vēl jau ir arī Šveices kausa izcīņa, kur esam sasnieguši ceturtdaļfinālu. Klubam arī šis turnīrs ir svarīgs. Noteikti gribam izcīnīt kausu. Sezona līdz šim nav izdevusies, ambīcijas noteikti nebija cīnīties par "izdzīvošanu" superlīgā. Sastāvs mums ir daudz konkurētspējīgāks."

Jau iepriekš minētais kamerūnietis Alekss Songs, kurš nesen tika atlaists un ir solījis tiesāties ar "FC Sion", esot daudz palīdzējis Uldriķim progresēt. Lielā pieredze Anglijas premjerlīgā un Spānijas "La Liga" čempionātā bija novērojama arī Šveices superlīgas spēlēs.

"Viņš komandai pievienojās mazliet vēlāk nekā es. Sākumā pavadījām kopā ļoti daudz laika, mēs abi tolaik dzīvojām viesnīcā divu minūšu attālumā no laukuma. Interesants cilvēks, ļoti daudz ko man iemācīja," atceras Uldriķis.

"Sākumā mūsu starpā bija argumentu un viedokļu apmaiņa. Šogad viņš teica, ka esmu ļoti daudz pielicis, progresējis gan tehniski, gan taktiski. Viņš teica, ka ir priecīgs, ka ir man kaut ko devis. Es viņam piekrītu. Varu teikt viņam paldies, ka viņš ar savu pieredzi un tehniku, kas viņam ir augstākajā līmenī, ir atstājis pozitīvu ietekmi uz mani."

Patlaban 32 gadus vecais Songs karjerā laukumā bijis 190 spēlēs Anglijas premjerlīgā, guvis 7 vārtus un veicis 19 rezultatīvas piespēles. UEFA Čempionu līgā viņš piedalījies 47 mačos, guvis 2 vārtus un veicis 5 piespēles. 

"Viņš ar bumbu ir ļoti mierīgs. Angliski izmanto terminu "composure" (mierīgs, savaldīgs, aukstasinīgs). Viņš var jebkurā brīdī iedot piespēli viens pret vienu, piemēram, starp divām līnijām, starp pussargiem un aizsargiem. Viņš ļoti labi pārredz laukumu, dala labas piespēles. Bumbas apstrāde vienmēr viņam ir izcilā līmenī. Pirmais pieskāriens ir atstrādāts, viņš vienmēr pieņem bumbu uz pareizo pusi, tiekot prom no sava pretspēlētāja. Viņš ir saspēles diriģents, tiešām labs spēlētājs."

Roberts Uldriķis

FOTO: Latvijas Futbola federācija

Latvijas futbola izlasei marta beigās bija paredzēti pārbaudes mači izbraukumā - 26. martā pret Melnkalni un 31. martā pret Sanmarīno. Šīs būtu bijušas pirmās spēles pie valstsvienības stūres komandas jaunajam galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam.

"Viņš bija ieradies arī šeit Sionā, kad mums bija spēle pret Oša komandu. Viņš izstāstīja savu vīziju, kādu viņš redz Latvijas izlasē. Parunājām arī par klubu, kā man ir gājis un kas turpmāk ir jādara. Bija produktīva saruna. Protams, ir žēl, ka nesanāca aizvadīt šīs divas pārbaudes spēles."

Uldriķis iepriekš ir spēlējis Kazakeviča vadībā Latvijas U-21 izlases sastāvā. Viņš uzsver, ka trenerim lieliski padodas motivēt spēlētājus pirms mačiem, kad pretī stājas daudz spēcīgāki un meistarīgāki futbolisti. 

"Viņš panāca to, lai visi spēlētāji katrā spēlē cīnās uz 100%. Lai nebaidās un spēlē uz maksimumu. Rezultātu ziņā to varbūt nevarēja izteikti manīt, jo neizcīnījām daudz uzvaru, bet mums bija ļoti stipra grupa - Anglija, Nīderlande, Skotija, Ukraina un Andora," atceras Uldriķis.

Latvijas futbolists 2017. gadā guva vārtus Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijas spēlēs pret Skotiju un Ukrainu, palīdzot komandai cīnīties neizšķirti 1:1 pret abām pretiniecēm.

"Bija jāspēlē pret ļoti spēcīgām komandām, bet mēs nebaidījāmies tām pretoties. Rādījām labāko futbolu, kādu tobrīd varējām. Dainis vienmēr norādīja uz pretinieku komandu vājajām vietām, liekot noprast, ka viņi ir uzveicami. Skotijā izbrukumā bijām 1:0 vadībā, arī mājās pret Ukrainu bijām 1:0 priekšā," atceras Uldriķis.

"Tajā spēlē gan nespēlēju, bet arī Zemgales olimpiskā centra stadionā Jelgavā bijām vadībā ar 1:0 pret Angliju, beigās gan tika piedzīvots zaudējums ar 1:2," piebilda Latvijas futbolists.

Tolaik Anglijas U-21 izlases sastāvā bija UEFA Čempionu līgas pagājušās sezonas uzvarētāji "Liverpool" sastāvā Trents Aleksandrs-Arnolds un Džo Gomees, kā arī Londonas "Chelsea" spēlētājs Tamijs Abrahams.

"Pretī bija labi spēlētāji, bet viņš palīdzēja saliedēt mūsu komandu. Izveidoja kolektīvu, visi bija gatavi spēlēt viens par otru. Manuprāt, tas bija trenera lielākais pluss," uzskata Uldriķis.

Latvijas nacionālās izlases iepriekšējais galvenais treneris Slaviša Stojanovičs neuzticējās Uldriķim, kurš 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā neaizvadīja nevienu pilnu spēli.

"Minūtes man bija maz. Tikai divās spēlēs šajā ciklā devos sākumsastāvā. Pirmajā reizē pret Ziemeļmaķedoniju viņš izvēlējās mani nomainīt pēc puslaika. To spēli zaudējām. Cikla pēdējā spēlē viņš man iedeva iespēju nospēlēt 70 minūtes. Beigās tā bija vienīgā uzvara (1:0 pret Austriju - aut)."

"Viņš teica, lai parādu, ko es varu. To arī darīju. Komanda izcīnīja vienīgo uzvaru ciklā. Žēl, ka viņš mani neizmantoja vairāk, varbūt mēs vairāk punktu būtu izcīnījuši," sprieda Uldriķis.

Roberts Uldriķis

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Bērnībā viens no Uldriķa elkiem bija Latvijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs Māris Verpakovskis. Savukārt no ārzemniekiem viņš visvairāk fanoja par Brazīlijas zvaigzni Ronaldinju.

"Kad es sāku kaut ko saprast no futbola, tas tieši bija laiks, kad Māris Verpakovskis daudz guva vārtus Latvijas izlasē. Pasaulē viens no maniem mīļākajiem spēlētājiem bija Ronaldiņju. Parādījās "YouTube", internets bija pilns ar viņa video. Viņš atstāja lielu iespaidu uz mani," atceras Uldriķis.

"Man bija arī viņu krekli. Futbola skolā "Alberts" uz treniņiem gāju ar Verpakovska kreklu, bet ar Ronaldiņju kreklu gāju uz skolas sporta stundām," piebilda Latvijas futbolists.

Uldriķis augumā ir garš, aptuveni 1,98 metri. Vēlāk viņš esot sācis skatīties, kā futbolu spēlē gari spēlētāji, piemēram, slavenais Zviedrijas uzbrucējs Zlatans Ibrahimovičs.

"Vēlāk un arī tagad viņš ir viens no maniem paraugiem, kam līdzināties. Kad es diezgan izaugu, tad arī sāku vairāk skatīties uz "bigmeniem" (lielajiem spēlētājiem - aut.). Skatījos uz tādiem, kuriem spēles stilā varu līdzināties. Sapratu, ka nebūšu ne Verpakovskis, ne Ronaldiņju. Skatījos uz mana tipa spēlētājiem, un tieši Zlatans iekrita man acīs. Viņš ir viens no lielākajiem augumā, tehniskākajiem un spēcīgākajiem centra uzbrucējiem pasaulē."

Koronavīrusa pandēmijas laikā Uldriķim diena tiek piepildīta ar nelieliem treniņiem un izklaidi, kā arī viņš cenšas apgūt franču valodu.

"No rīta pieceļos, paēdu brokastis, paskatos telefonā ziņas. Tad aizvadu treniņu - mājās vingrojot uz paklājiņa vai ārā skrienot. Ja ir skriešana, tad cenšos to uzreiz no rīta izdarīt, kamēr saule un kaut cik labs laiks ārā. Pēc pusdienām pārsvarā ir brīvais laiks."

Brīvajā laikā Uldriķis uzspēlē "PlayStation" videospēles ar brāli Normundu un draugu Kristapu Liepu no "Valmiera FC".

"Paskatos arī kādu filmu, apgūstu franču valodu. Tā tās dienas paiet. Uz veikalu cenšos iet reti, daru to no rītiem, kad ir mazāk cilvēku. Vakaros dažkārt izeju pastaigāt, izvēdināt galvu," pastāstīja Uldriķis.

"Gandrīz viss ir ciet - kafejnīcas un visi veikali, kas nav primārie. Ir atvērtas aptiekas, pārtikas veikali. Veikalos pie ieejas ir jāpaņem numuriņš. Kad samaksā, numuriņu nodod. Tas tamdēļ, lai vienlaikus veikalā nebūtu pārāk daudz cilvēku. Ja ir par daudz, tad ir jāuzgaida ārā. Tiek doti arī dezinfekcijas līdzekļi," sacīja Latvijas futbolists.

"Pats uz veikalu dodos ar gumijas cimdiem, lai nesanāk lieka saskare ar citiem cilvēkiem. Jāievēro distance. Transporti kursē, bet es tos neizmantoju, pārvietojos kājām. Ir jāievēro piesardzība."