Vīgants: Neizslēdzu iespēju nākamsezon piedalīties "Tour de Ski"

21 gadu vecajam Vīgantam noslēgusies ziemas sezona un viņš no Tronheimas atgriezies Latvijā, attālināti turpinot studijas Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU).

"Pirms vairākām nedēļām trešdienā slēdza skolu un pāris dienas vēlāk jau lidoju uz Latviju. Mācības notiek attālināti un tādā pašā veidā būs arī eksāmeni. Šobrīd Latvijā atrasties ir drošāk un arī finansiāli izdevīgāk," par savām šī brīža ikdienas gaitām stāstīja slēpotājs.

"Visi eksāmeni būs beigušies līdz jūnija sākumam. Tronheimā studēju ar bioloģiju un zivjsaimniecību saistītus priekšmetus, kuri pašam ļoti interesē. Latvijā nav daudz iespēju studēt tieši šīs nozares."

Vīgants ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes students, bet šo gadu "Erasmus" apmaiņas programmas ietvaros pavada Norvēģijā.

"Apmaiņas programma ir uz vienu gadu, bet domājam un skatāmies iespējas, kā palikt ilgāk. Tas būtu ļoti vērtīgi, jo ir pieejamas trases un treniņu partneri. Latvijā šeit esmu viens. Komandas biedrs piedāvāja īrēt kopā dzīvesvietu. Tāpēc, iespējams, atgriezīšos Tronheimā," nākotnes plānus ieskicēja Vīgants.

Tronheima ir Norvēģijas distanču slēpošanas zvaigznes Juhannesa Klēbo dzīvesvieta.

"Visi zina Tronheimu, pateicoties Klēbo, kuram tā ir mājas pilsēta. Un Grānosenā ir viņa mājas trase. Tāpēc arī šeit notikušais Pasaules kausa posms un visa Skandināvijas tūre bija īpaša ar to, ka notika Klēbo mājās. Pats arī vairākas reizes esmu viņu saticis," stāstīja Vīgants.

Studijas un treniņus distanču slēpošanā viņam nebija viegli apvienot, jo trase no dzīvesvietas atrodas desmit kilometru attālumā.

"Treniņu grafiks sanāca diezgan noslogots. Ja nebija iespējas braukt kopā ar kādu no treniņu biedriem, uz trasi devos ar autobusu. Cēlos plkst.6 no rīta, stundu vēlāk jau devos uz trasi, kur bija treniņš uz sniega. Aptuveni plkst.11 biju mājās un pēc tam gāju uz skolu. Otrais treniņš lielākoties bija sausais treniņš - skriešana vai trenažieru zāle. Kaut kas cits, ne slēpošana, ja nebija iespēja tikt uz trasi. Ceļā pavadītais laiks ir diezgan liels, turklāt vakaros autobusi tik bieži nekursē, līdz ar to tas pasākums vēl vairāk ievilktos. Taupot laiku un enerģiju, mēģināju plānot tā, ka no rīta ir sniega treniņš, bet vakarā - kaut kas cits," atklāja Vīgants.

Latviešu distanču slēpotājs ir paspārnē klubam "Strindheim", kuru pārstāvēja slavenais Peters Nurtugs un viņa brālis Tomass. Joprojām kluba rindās ir jaunākais no brāļiem Nurtugiem Ēvens un Petera kādreizējais sparinga partneris Lāšs Ūve Aunli.

"Aunli ir stiprākais slēpotājs mūsu klubā, stabils pirmā divdesmitnieka sportists Norvēģijas kausā. Tas ir ļoti augsts līmenis. Slēpotāji mūsu klubā ir diezgan spēcīgi, tāpat šosezon piesaistīts treneris un komandā notiek pārbūve," uzsvēra Vīgants.

Marta sākumā Vīgants pasaules U-23 čempionātā izcīnīja augsto devīto vietu 30 kilometru distancē brīvajā stilā ar kopēju startu. Lai gan panākums gūts garajā distancē, viņš uzskata, ka nav zaudējis savu potenciālu sprintā.

"Jutu, ka pasaules U-23 čempionātā vajadzētu būt labam rezultātam garajā distancē, jo iepriekš sezonā jau bija bijušas trīs 30 kilometru sacensības. Bija sajūta, ka šajā sezonā pasaules čempionātā tieši garā distance būs veiksmīgāka," atzīmēja Vīgants.

Pirms pasaules čempionāta viņš domājis, ka labs sniegums būtu arī vieta pirmajā divdesmitniekā, līdz ar to devītā pozīcija bija negaidīts rezultāts.

"Savā ziņā tas pašam bija pārsteigums. Ja vieta būtu izcīnīta junioru, nevis U-23 konkurencē, tad varētu pretendēt arī uz Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu. Taču jābūt pateicīgam, ka ir olimpiskā solidaritātes stipendija. Šobrīd nav tā, ka pieteiktos kāds jauns sponsors. Protams, ir patstāvīgi atbalstītāji, kuriem esmu ļoti pateicīgs. Arī Norvēģijā ir atbalstītājs, kas pats var palīdzēt atrast vēl citus sponsorus un finansiālo atbalstu," skaidroja distanču slēpotājs.

Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Vīgants Planīcā debitēja Pasaules kausā, 1,3 kilometru brīvā stila sprinta kvalifikācijas sacensībās izcīnot 64.vietu. Tās gan viņam ir līdz šim vienīgās Pasaules kausa sacensības.

"Debija bija diezgan skarba, jo iepriekšējo dienu pavadīju ceļā. Ierados piektdienā, bet pēc garā ceļa vēl sestdien bija piedzītas kājas. Īsti neizjutu atmosfēru, jo bija lietus un pērkons - nebija tie ziemīgākie laikapstākļi. Taču tajā pat laikā bija patīkamas sajūtas, startējot kopā ar pasaules labākajiem slēpotājiem," atcerējās Vīgants.

Nākamajā sezonā plānota dalība vairākās Pasaules kausa sacensībās. Sezonas vidū notiks prestižais "Tour de Ski" seriāls, kurā jaunais slēpotājs varētu startēt dažos pirmajos posmos.

"Neizslēdzam iespēju, ka varētu piedalīties "Tour de Ski" pirmajos posmos. Redzēs, kā ritēs sezona un kā to ietekmēs koronavīruss. Ja viss būs labi, tad plānojam aizvadīt vairākus startus Pasaules kausā," pauda Vīgants.

Pasaules kausa apritē pēdējos gados Latviju vīriešu konkurencē pārstāv Indulis Bikše, ar kuru kopā šajā sezonā bija iecerēts piedalīties komandu sprintā Planīcā. Bikše tobrīd gatavojās "Tour de Ski", tāpēc latviešu dalība komandu sprintā jāatliek uz kādu no turpmākajām sezonām. 

"Labprāt ar viņu kopā startētu komandu sprintā - būtu interesanti redzēt, ko mēs varam izdarīt," atzīmēja Vīgants.

Pērnvasar madonietis Vīgants savās mājās notikušajā pasaules čempionātā rollerslēpošanā izcīnīja bronzas medaļu 20 kilometru distancē brīvajā stilā ar kopēju startu. Viņš aiz sevis atstāja vairākus spēcīgus distanču slēpotājus, tajā skaitā šīs sezonas Lielā kristāla globusa ieguvēju Aleksandru Boļšunovu no Krievijas.

"Medaļa deva lielu motivāciju turpināt trenēties un aizvadīt daudz stundu treniņos. Taču tagad dzīve rit savu gaitu un tik daudz par to nedomāju. Ik pa brīdim norvēģi gan atgādina un pavelk uz zoba par to, kā varēju Boļšunovu uzvarēt. Katra mazā uzvara vai lielā medaļa dod motivāciju strādāt," atzina Vīgants.

Jūlija sākumā Ķīnā iecerēts Pasaules kausa rollerslēpošanā sezonas sākums, taču koronavīrusa izplatība un tās ierobežojošie pasākumi var ieviest izmaiņas kalendārā. 

"Bija apstiprinātas posmu norises vietas, tajā skaitā arī Madona. Visi cer, ka līdz jūnijam viss norimsies. Arī federācija gatavoja kritērijus komandas izveidošanai," teica Vīgants.

Katru vasaru Norvēģijā norisinās prestižas rollerslēpošanas un vasaras biatlona sacensības "Blink Festivalen", kur vienā no mačiem dalībniekiem jāveic smaga 7,5 kilometrus gara distance, kas ved tikai augšup pa vidēji 8,5% stāvu serpentīnu bez nobraucieniem. Vīgants atzina, ka būtu interesanti piedalīties šajā festivālā, taču atteicās prognozēt, vai tuvākajā laikā tas tiks realizēts.

"Nezinu, vai gribētu braukt pret kalnu, būtu ļoti smagi. Taču tur ir arī īsās distances un sprints pilsētā. Domāju, ka būtu interesanti. Līdzjutēju arī vienmēr ir daudz, turklāt, cik noprotu, mači televīzijā ir skatītāki pat par futbolu," komentēja Vīgants.

Viņam kā gana ātram slēpotājam bijuši piedāvājumi turpināt karjeru biatlonā un madonietis vienreiz gandrīz piekritis, tomēr galu galā izvēlējies palikt distanču slēpošanā.

"Esmu aizvadījis divas nometnes kopā ar biatlonistiem un arī šāvis, beigās pat tīri labi sanāca. Pēdējais piedāvājums bija aizpērn vasaras sākumā. Tobrīd es iestājos universitātē un nezināju, kādā būs mana nākotne. Biatlona federācija piedāvāja ņemt šauteni rokās un trenēties kopā ar viņiem, bet beigās nobijos, jo biju par vecu, lai no nulles sāktu trenēties šaušanā. Zināju, ka līdz ar to zaudēšu ātrumu, jo būtu daudz laika jāpavada šautuvē. Nobijos un neizgāju, taču domāju, ka palikt slēpošanā bija labs lēmums," atklāja Vīgants.

Viņam vēl nav plāna, ko iesākt pēc augstskolas pabeigšanas un kādā līmenī turpināt startēt distanču slēpošanā. 

"Protams, var cerēt, ka būšu pilna laika profesionāls sportists, taču Latvijā individuālajos sporta veidos ir ļoti grūti vai neiespējami nopelnīt. Kamēr studēju un ir iespēja, tikmēr uz darba intervijām neraujos. Kā būs pēc studiju beigšanas? Grūti pateikt. Negribētu visu mūžu sportot un darīt tikai vienu lietu, tomēr vēlētos veidot ģimeni un nostabilizēties dzīvē. Sports tomēr ir neparedzams, un nekad nevari zināt, kā būs rītdien. Viena trauma un viss var beigties," secināja Vīgants.

Norvēģijā distanču slēpošana ir augstā profesionālā līmenī, ne velti joko, ka norvēģi piedzimstot ar slēpēm kājās.

"Apmēram 100 slēpotāji ir tādi, kuri tikai slēpo un pārtiek no saviem sponsoriem, klubu piešķirtajiem līdzekļiem un vecāku atbalsta. Pārējie ir tādi, kuri paralēli sacensībām strādā un studē, bet vienā brīdī beidz karjeru. Ir ļoti liela dalībnieku rotācija, grūti pat izsekot līdzi, kurš nācis klāt un kurš aizgājis. Sacensībās piedalās gana daudz studējošo slēpotāju, jo Norvēģijā ir ļoti labi izveidota sistēma tiem sportistiem, kuri mācās," stāstīja Vīgants.

Vīganta pirmā trenere ir Agnese Caune, pēc tam viņu gatavoja Dainis Vuškāns, bet tagad madonieša treneris ir norvēģis Tomass Ēkrens.