2007. gadā Irbe noslēdza hokejista karjeru un 2010. gadā viņš tika uzņemts IIHF Slava zālē.
Aizsargs - Sandis Ozoliņš (piedalījies pasaules čempionātā 1998., 2001. un 2002. gadā)
Kaut arī Sandis Ozoliņš nepiedalījās daudzos pasaules čempionātos, viņš tāpat ir viena no atpazīstamākajām Latvijas hokeja personībām, vēsta IIHF.
Viņš tiek uzskatīts par visu laiku labāko aizsargu Latvijas hokejā, teikts IIHF paziņojumā.
1992./1993. gada sezonā divi Latvijas hokejisti spēlēja NHL - Irbe un Ozoliņš. Abi tolaik pārstāvēja Sanhosē "Sharks" komandu.
Nākamajā sezonā Ozoliņš un Irbe bija vieni no atslēgas spēlētājiem, kuri palīdzēja "Sharks" komandai sasniegt Stenlija kausa izcīņu.
1996. gadā Ozoliņš izcīnīja Stenlija kausu ar Kolorādo "Avalanche" komandu. Viņš joprojām ir vienīgais Latvijas hokejists, kuram izdevies izcīnīt šo trofeju.
Ozoliņš savā hokejista karjerā NHL aizvadīja vairāk nekā 1000 spēles, atzīmējoties ar 654 rezultativitātes punktiem.
Septiņas reizes Ozoliņš piedalījās NHL Visu zvaigžņu spēlē. Viņš arī trīsreiz pārstāvēja Latvijas izlasi olimpiskajās spēlēs.
Ozoliņš pasaules čempionātos piedalījās 16 spēlēs un atzīmējās ar 11 rezultativitātes punktiem (3 vārti + 8 piespēles).
Aizsargs - Kārlis Skrastiņš (piedalījās pasaules čempionātos 1997., 1998., 1999., 2000., 2001., 2003., 2005. un 2009.gadā)
Skrastiņš pasaules čempionātā Latvijas izlasē debitēja jau 18 gadu vecumā, komandai 1993. gadā startējot C divīzijā.
Skrastiņš piedalījās septiņos pasaules čempionātos elites divīzijā un trijās olimpiskajās spēlēs. Piecos no šiem turnīriem viņš bija komandas kapteinis.
Skrastiņam savulaik piederēja NHL rekords starp aizsargiem. Viņš aizvadīja 495 spēles pēc kārtas no 2000. līdz 2007. gadam.
Pēc 12 pavadītām sezonām NHL, viņš 2011. gada vasarā parakstīja līgumu ar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Jaroslavļas "Lokomotiv".
2011. gada septembrī 37 gadu vecumā Skrastiņš gāja boja aviokatastrofā. Viņa numurs 7 ir iemūžināts Latvijas izlasē.
Uzbrucējs - Helmuts Baderis (piedalījies pasaules čempionātos 1976., 1977., 1978., 1979. un 1983. gadā)
Balderim neizdevās pārstāvēt Latvijas izlasi līdz pat 40 gadu vecumam. Viņš nekad nepārstāvēja valstsvienību kādā no lielajiem turnīriem.
Kaut arī Baldera hokejista karjera lielāka daļa tika aizvadīta zem PSRS karoga, viņš ir tā laika paaudzes Latvijas hokeja seja, vēsta IIHF.
Balderis ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš PSRS izlases sastāvā izcīnījis trīs zelta medaļas pasaules čempionātos.
Viņa kontā ir arī pasaules čempionāta sudrabs un bronza, kā arī sudraba godalga 1980. gada Leikplesidas olimpiskajās spēlēs.
1977. gadā Balderis tika atzīts par pasaules čempionāta labāko uzbrucēju. Nākamajā gadā viņš ar deviņiem precīziem metieniem kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju.
Kaut viņš bija noslēdzis hokejista karjeru, pēc četru gadu pauzes Balderis atgriezās hokejā un kļuva par pirmo Latvijā dzimušo hokejistu, kurš spēlējis NHL.
1989. gadā PSRS atļāva hokejistiem spēlēt NHL. 36 gadu vecumā Balderis kļuva par vecāko hokejistu, kurš izraudzīts NHL draftā.
Pasaules spēcīgākajā hokeja līgā 1989./1990. gada sezonā Balderis aizvadīja 26 spēles Minesotas "North Stars" sastāvā, guva 3 vārtus un veica 6 rezultatīvas piespēles.
1998. gadā Balderis kļuva par pirmo Latvijas hokejistu, kurš uzņemts IIHF Slavas zālē.