Latvijas hokeja izlases visu laiku labākajā sešiniekā vārtsarga pozīcijā IIHF izraudzījusies Artūru Irbi, bet aizsargu postenī Sandi Ozoliņu un Kārli Skrastiņu.

Savukārt valstsvienības labāko uzbrucēju trio iekļauti Oļegs Znaroks, Sergejs Žoltoks un Helmuts Balderis.

No šiem sešiem Latvijas izlases hokejistiem vienīgi Znaroks nav spēlējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL).

Latvieši ar hokeju nodarbojas jau teju gadsimtu. Latvijas izlase pirmo reizi pasaules čempionātā piedalījās jau 1933. gadā. Taču vairākus gadu desmitus Latvijas hokejisti bija spiesti pārstāvēt PSRS, savā paziņojumā vēsta IIHF.

Vārtsargs - Artūrs Irbe (pasaules čempionātā piedalījies 1989., 1990., 1997., 1998., 1999., 2000., 2001., 2003., 2004. un 2005. gadā)

1989. un 1990. gadā Irbe kļuva par pasaules čempionu PSRS izlases sastāvā, turklāt otrajā gadījumā viņš tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu.

Kad deviņdesmitajos gados Latvija atguva neatkarību un IIHF dalībvalsts statusu, valstsvienības balsts bija pasaules klases vārtsargs, raksta IIHF.

1991. gadā, kad Latvija atguva neatkarību, Irbe devās uz NHL, kur kopumā hokejista karjerā viņš pavadīja 13 sezonas.

1994. un 1999. gadā, pārstāvot attiecīgi Sanhosē "Sharks" un Karolīnas "Hurricanes" komandas, Irbe piedalījās NHL Visu zvaigžņu spēlē.

2007. gadā Irbe noslēdza hokejista karjeru un 2010. gadā viņš tika uzņemts IIHF Slava zālē.

Aizsargs - Sandis Ozoliņš (piedalījies pasaules čempionātā 1998., 2001. un 2002. gadā)

Kaut arī Sandis Ozoliņš nepiedalījās daudzos pasaules čempionātos, viņš tāpat ir viena no atpazīstamākajām Latvijas hokeja personībām, vēsta IIHF.

Viņš tiek uzskatīts par visu laiku labāko aizsargu Latvijas hokejā, teikts IIHF paziņojumā.

1992./1993. gada sezonā divi Latvijas hokejisti spēlēja NHL - Irbe un Ozoliņš. Abi tolaik pārstāvēja Sanhosē "Sharks" komandu.

Nākamajā sezonā Ozoliņš un Irbe bija vieni no atslēgas spēlētājiem, kuri palīdzēja "Sharks" komandai sasniegt Stenlija kausa izcīņu.

1996. gadā Ozoliņš izcīnīja Stenlija kausu ar Kolorādo "Avalanche" komandu. Viņš joprojām ir vienīgais Latvijas hokejists, kuram izdevies izcīnīt šo trofeju.

Ozoliņš savā hokejista karjerā NHL aizvadīja vairāk nekā 1000 spēles, atzīmējoties ar 654 rezultativitātes punktiem.

Septiņas reizes Ozoliņš piedalījās NHL Visu zvaigžņu spēlē. Viņš arī trīsreiz pārstāvēja Latvijas izlasi olimpiskajās spēlēs.

Ozoliņš pasaules čempionātos piedalījās 16 spēlēs un atzīmējās ar 11 rezultativitātes punktiem (3 vārti + 8 piespēles).

Aizsargs - Kārlis Skrastiņš (piedalījās pasaules čempionātos 1997., 1998., 1999., 2000., 2001., 2003., 2005. un 2009.gadā)

Skrastiņš pasaules čempionātā Latvijas izlasē debitēja jau 18 gadu vecumā, komandai 1993. gadā startējot C divīzijā.

Skrastiņš piedalījās septiņos pasaules čempionātos elites divīzijā un trijās olimpiskajās spēlēs. Piecos no šiem turnīriem viņš bija komandas kapteinis.

Skrastiņam savulaik piederēja NHL rekords starp aizsargiem. Viņš aizvadīja 495 spēles pēc kārtas no 2000. līdz 2007. gadam.

Pēc 12 pavadītām sezonām NHL, viņš 2011. gada vasarā parakstīja līgumu ar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Jaroslavļas "Lokomotiv".

2011. gada septembrī 37 gadu vecumā Skrastiņš gāja boja aviokatastrofā. Viņa numurs 7 ir iemūžināts Latvijas izlasē.

Uzbrucējs - Helmuts Baderis (piedalījies pasaules čempionātos 1976., 1977., 1978., 1979. un 1983. gadā)

Balderim neizdevās pārstāvēt Latvijas izlasi līdz pat 40 gadu vecumam. Viņš nekad nepārstāvēja valstsvienību kādā no lielajiem turnīriem.

Kaut arī Baldera hokejista karjera lielāka daļa tika aizvadīta zem PSRS karoga, viņš ir tā laika paaudzes Latvijas hokeja seja, vēsta IIHF.

Balderis ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš PSRS izlases sastāvā izcīnījis trīs zelta medaļas pasaules čempionātos.

Viņa kontā ir arī pasaules čempionāta sudrabs un bronza, kā arī sudraba godalga 1980. gada Leikplesidas olimpiskajās spēlēs.

1977. gadā Balderis tika atzīts par pasaules čempionāta labāko uzbrucēju. Nākamajā gadā viņš ar deviņiem precīziem metieniem kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju.

Kaut viņš bija noslēdzis hokejista karjeru, pēc četru gadu pauzes Balderis atgriezās hokejā un kļuva par pirmo Latvijā dzimušo hokejistu, kurš spēlējis NHL.

1989. gadā PSRS atļāva hokejistiem spēlēt NHL. 36 gadu vecumā Balderis kļuva par vecāko hokejistu, kurš izraudzīts NHL draftā.

Pasaules spēcīgākajā hokeja līgā 1989./1990. gada sezonā Balderis aizvadīja 26 spēles Minesotas "North Stars" sastāvā, guva 3 vārtus un veica 6 rezultatīvas piespēles.

1998. gadā Balderis kļuva par pirmo Latvijas hokejistu, kurš uzņemts IIHF Slavas zālē.

Uzbrucējs - Sergejs Žoltoks (pasaules čempionātos piedalījās 1997., 1999., 2001., 2002. un 2004. gadā)

Žoltokam labākā sezona NHL bija 2002./03. gadā Minesotas "Wild" sastāvā, kad viņš 78 regulārā čempionāta spēlēs sakrāja 42 rezultativitātes punktus (16 vārti + 26 piespēles).

Tajā pašā sezonā Žoltoks palīdzēja "Wild" vienībai sasniegt Rietumu konferences finālu. Stenlija kausa izcīņā 18 spēlēs viņš nopelnīja 13 punktus (2 vārti + 11 piespēles). 

Piecos pasaules čempionātos elites divīzijā Latvijas izlasē Žoltoks aizvadīja 30 spēles un atzīmējās ar 25 rezultativitātes punktiem (15+10).

2004. gada pavasarī pasaules čempionātā Žoltoks bija Latvijas izlases kapteinis.

Žoltoks mira 2004. gada 3. novembrī Baltkrievijā, kad vietējās hokeja līgas ietvaros viņa pārstāvētā HK "Rīga 2000" spēlēja pret Minskas "Dinamo".

Latvijas hokejista sidrs apstājās nepilnu mēnesi pirms viņa 32. dzimšanas dienas. Žoltoka numurs 33 ir iemūžināts Latvijas izlasē.

Uzbrucējs - Oļegs Znaroks (spēlējis pasaules čempionātos 1997., 1998. un 1999. gadā)

Balderis un Žoltoks bija viegla izvēle, bet uzbrucēju trešais postenis ir diskutabls, raksta IIHF.

Tomēr labāko uzbrucēju trio IIHF iekļāvusi Znaroku, kurš pēdējos gados vislabāk tiek atpazīts kā panākumiem bagāts treneris.

Znaroks spēlēja tikai trijos pasaules čempionātos elites divīzijā, taču divos no tiem viņš bija ļoti rezultatīvs Latvijas izlases sastāvā.

1997. gadā pasaules čempionātā Znaroks izcēlās ar 10 punktiem (3+7) 8 spēlēs, bet gadu vēlāk viņam bija 8 punkti (5+3) 6 mačos.

Znaroks kā treneris aizvadījis 12 sezonas KHL, četras reizes saņemot gada labākā trenera apbalvojumu, kā arī trīs reizes izcīnījis Gagarina kausu.

No 2004. līdz 2011. gadam viņš strādāja Latvijas izlases treneru korpusā.

Savukārt no 2014. līdz 2019. gadam Znaroks strādājis Krievijas valstsvienībā.

Znaroks ar Krievijas izlasi kļuva par pasaules čempionu 2014. gadā un par olimpisko čempionu 2018. gadā.

IIHF atzīmē, ka Latvijas hokeja izlases "Sapņu komandas" komplektēšanā pieminēšanas vērti esot arī uzbrucējs Zemgus Girgensons un vārtsargs Elvis Merzļikins.